Ekonomisti: “Latvija nevar atļauties politiskā līmenī ķīvēties par mūsu valstij izšķiroši nozīmīgām lietām” 0
Ekonomistu apvienības Pavasara konference norisinājās 3. jūnijā “Zemgaļos”. Papildus apvienības biedriem konferencē piedalījās arī uzņēmējs Uldis Pīlēns, bijušais Igaunijas ministrs Jaak Aaviksoo, Latvenergo Izpētes un attīstības direktors Māris Balodis un Ukrainas Sarkanā krusta brīvprātīgais Roberts Mencis.
“Latvija nevar atļauties politiskā līmenī ķīvēties par mūsu valstij izšķiroši nozīmīgām lietām. Ir vajadzīgs konsenss, jeb vienošanās par tādiem jautājumiem kā valsts drošība, enerģētikas politika, makroekonomika, ilgtspējas jautājumi un investīcijas, cilvēkkapitāla piesaiste,” Ekonomistu apvienības pavasara konferencē uzsvēra apvienības prezidents Ojārs Kehris. Ikgadējā Ekonomistu apvienības pavasara konference notika 3. jūnijā, – par tās virstēmām kļuva Baltijas valstu attīstības norišu salīdzinājums, izaicinājumi enerģētikas sektorā, kā arī norises Latvijas politikā gaidāmo Saeimas vēlēšanu kontekstā.
Nepieciešamību vienoties par dažām Latvijai nozīmīgākajām lietām konferencē akcentēja arī Ekonomistu apvienības valdes loceklis, Eiropas parlamenta viceprezidents Roberts Zīle un Ekonomistu apvienības biedrs, Saeimas deputāts Juris Pūce.
Arī uzņēmuma UPB Padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns savā uzrunā uzsvēra to, ka krīzes situācija īpaši aktualizē vienotas stratēģijas nozīmi Latvijai, kas būtu veidota pāri politisko spēku atšķirīgajiem, nereti – asimetriskajiem – redzējumiem. Pragmatiski domājošiem politiskajiem spēkiem būtu jāvienojas par dažām nozīmīgākajām tēmām, kas ļautu izvairīties no ierastās asimetrijas politisko partiju programmās un ļautu ātrāk nonākt pie Latvijai kritiski svarīgiem lēmumiem pēc Saeimas vēlēšanām, uzsvēra U. Pīlēns.
Izaugsmes nosacījums – dinamika politikā un biznesā
Vērtējumu par ilgtermiņa attīstības tendencēm Baltijas valstīs konferencē sniedza kādreizējais Tartu Universitātes rektors Jāks Āvikso (Jaak Aaviksoo), kurš savulaik vadīja Igaunijas Izglītības un zinātnes ministriju, kā arī ir bijis aizsardzības ministrs. Šā brīža lielākais izaicinājums, pēc J. Āvikso domām, ir spēja saglabāt augstu dinamiku biznesā un politikā.
“Lai sasniegtu un apsteigtu Rietumeiropas valstis, nelielām valstīm ir nepieciešama daudz lielāka dinamika un daudzveidība gan biznesā, gan politikā. Lielā mērā tas ir un būs atkarīgs no pietiekamas konkurences, kas liek nevis tikai izdzīvot, bet spiež attīstīties,” sacīja J. Āvikso. Kā politiski risināmas problēmas, kas kaitē Igaunijas attīstībai, viņš minēja cilvēkkapitāla trūkumu un nevienmērīgu reģionālo attīstība, kas laupa izaugsmes iespējas jauniešiem. “Jauniem cilvēkiem vajag labas izglītības iespējas un perspektīvu,” uzsvēra J. Āvikso, norādot uz izglītības joma izšķirošo lomu valsts attīstībā.
Raksturojot Igaunijas attīstību pēc neatkarības atgūšanas, J. Āvikso kā pirmo izšķirošo faktoru minēja mērķtiecīgu atbrīvošanos no agrākajām korporatīvajām saitēm ar PSRS nomenklatūru. “Tā bija ļoti strikta Igaunijas valdības darbība un reformu politika pēc neatkarības atgūšanas, kas pamatā bija saistīts ar agrāko Igaunijas saikni ar Somiju vēl PSRS laikā. Tāpēc Igaunijas politiskajā vidē nebija šīs saiknes ar kādreizējo PSRS nomenklatūru, un tāpēc izveidojās brīvas konkurences “laukums” politikā, ekonomikā un citās jomās. Liela loma bija arī neatkarīgiem, no politiskām ietekmēm brīviem medijiem un, protams, investīcijām, kas ieplūda no Somijas.”
Vēlākajās desmitgadēs, kā nozīmīgus pagrieziena punktus, J. Āvikso minēja jaunāku cilvēku ienākšanu augstākās izglītības sistēmā, banku sistēmas izveidošanos, kas formēja modernu finanšu ekosistēmu un ietekmēja pakalpojumu nozari kopumā. Kā arī – interneta un tehnoloģiju ienākšanu Igaunijas skolu sistēmā. “Tas deva jauniem cilvēkiem jaunu pieredzi un perspektīvu, lielā mērā mainīja viņu domāšanu. Ir svarīgi saglabāt šo ticību nākotnei, emocionālu piesaisti ilgtermiņa mērķim, ko pēdējā laikā aizvien biežāk aizstāj racionāli, bet īstermiņa uzdevumi,” sacīja J. Āvikso.
Noturīgas attīstības pamatā – izglītība un kultūra
Salīdzinot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas attīstības tendences, Ekonomistu apvienības valdes loceklis Edmunds Krastiņš norādīja, ka dažu pēdējo gadu laikā ir vērojams “Lietuvas izrāviens”, kuras ekonomika ir augusi salīdzinoši straujāk. Salīdzinot datus par IKP uz vienu iedzīvotāju, redzams, ka Igaunijā un Lietuvā šis rādītājs pārsniedz 80% no vidējā ES, bet Latvijā tie ir aptuveni 70% no vidējā ES.
Viena no satraucošākajām tendencēm ir Latvijas demogrāfijas dinamika, – ja Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāju skaits ir stabilizējies, Latvijā turpinās lejupslīde. Līdzīga situācija ir arī attiecībā uz nodarbinātības līmeni Baltijas valstīs (Lietuvā un Igaunijā tas praktiski ir sasniedzis 2008. gada līmeni, bet Latvijā nedaudz pārsniedz 80% no 2008. gada līmeņa). Runājot par to, kas būtu nepieciešams Latvijas ekonomikas izaugsmei, E. Krastiņš uzsvēra izglītības jomas nozīmi, kā arī kultūras lomu kā noturīgu ilgtermiņa dzinuli. “Tas nav paveicams ar vienu vai dažiem politiskiem lēmumiem. Runa ir par ilgstošām un dziļām pārmaiņām sabiedrībā, ko var nodrošināt vienīgi kvalitatīva izglītība un daudzveidīga kultūra,” sacīja E. Krastiņš.
Ukrainas mācība Latvijai – vērtības jāaizstāv arī darbos
Ekonomistu apvienības biedri un viesi uzklausīja Ukrainas Sarkanā krusta brīvprātīgo, The Economist Intelligence Unit pētnieku Robertu Menci, kurš akcentējas vairākas vērtīgas mācības, ko Latvijai būtu vērts apdomāt un ņemt vērā no Ukrainas pieredzes. “Krīzes laiks spilgti parāda sabiedrības identitātes un nacionālās apziņas nozīmi. Ukrainas gadījumā viena no nacionālās identitātes iezīmēm ir brīvības vērtība iepretim valsts varai. Un būtiski, ka šīs vērtības nav tikai vārdi, bet arī rīcība – tā ir viena no mācībām, ko būtu jāņem vērā Latvijai.
Brīvība līdzās cilvēka tiesībām noliek arī pienākuma un katra cilvēka personiskās atbildības jēdzienus. Šodien Ukrainā ir izteikti jūtama cilvēku solidaritāte, kas izriet no pienākuma apziņas, nevis kādiem varas diktētiem nosacījumiem. Kara dinamika Ukrainā izšķīrās pirmajās nedēļās, pat dienās – lielā mērā dēļ ukraiņu drosmes un pašaizliedzības. Arī tā ir būtiska mācība, – ir jātiek vaļā no koloniālisma vēsturiskās pieredzes un nedrīkst ļauties bailēm iestāties par savām vērtībām, uzņemoties risku.”
Vērtēs enerģētikas scenārijus
Trešā Ekonomistu apvienības pavasara konferences tēma bija veltīta izaicinājumiem Latvijas enerģētikas sektorā, kas šobrīd, saistībā ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā, ir kļuvis par vienu no būtiskākajiem tematiem Eiropas un pasaules līmenī. Kā norādīja R. Zīle, Latvijai vajag vienotu un precīzu pieeju enerģētikas krīzes risināšanā un mēs nevaram būt neizlēmīgi, jo tas var atstāt paliekošas sekas uz visu tautsaimniecību.
Savukārt Latvenergo Izpētes un attīstības direktors Māris Balodis prezentēja galvenos enerģētikas sektora izaicinājumus un uzsvēra atomelektrostaciju un atjaunīgo energoresursu nozīmi Baltijā. Ekonomistu apvienības izpilddirektors Elmārs Kehris norādīja ka valdošajos neskaidrības laikos valstij vajag meklēt scenārijus kā nodrošināt tautsaimniecību ar tīru, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu enerģētiku. Ekonomistu apvienība, sadarbībā ar enerģētikas ekspertiem, tuvāko mēnešu laikā izstrādās pētījumu par Latvijas enerģētikas sektoru, tā tendencēm, labās prakses piemēriem un nodefinēs nākotnes scenārijus un to ietekmi uz valsts konkurētspēju.
14. Saeimas politisko partiju vērtēšanas projekts
Ekonomistu apvienība tuvāko mēnešu laikā uzsāks partiju vērtēšanas projektu kuru ir plānots pabeigt pirms 14. Saeimas vēlēšanām. Vērtētas tiks gan politisko partiju programmas, gan arī partiju izvirzītie līderi pozīcijās Valsts attīstības stratēģija, Ekonomika un Enerģētika, Finanses, Cilvēkkapitāls, Tiesiskums un Drošība, Zaļais kurss un ilgtspēja.
