Vai ekonomisko lietu tiesas izveide “sagraus esošo tiesu sistēmu”? 1
Iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (“KPV LV”) pretestība Tieslietu ministrijas sagatavotajam likumprojektam, kas paredz Ekonomisko lietu tiesas izveidi, otrdien neietekmēja ministru vairākuma lēmumu nodot grozījumus likumā “Par tiesu varu” Saeimai.
Tie paredz, ka specializētajai pirmās instances ekonomisko lietu tiesai būtu jāsāk darboties no 2021. gada 1. janvāra.
Tās kompetencē būtu komercstrīdu izskatīšana, kā arī valsts amatpersonu korupcijas lietas.
Specializētās tiesas izveide ir būtiska arī cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, uzsvēra premjers Krišjānis Kariņš (“JV”), norādot, ka ekonomiskie noziegumi ir ļoti sarežģīti, tāpēc “te pretim ir jābūt tiesnešiem, kas to spēj izprast un taisnīgi spriest”.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzskata, ka šā likuma pieņemšana varētu būt pagrieziena punkts uz tiesu specializāciju. Tagad sarežģītu un specifisku lietu izskatīšana ieilgst, jo tiesnešiem neesot īpašu prasmju un zināšanu.
Izveidojot Ekonomisko lietu tiesu, atlasītie tiesneši tiktu speciāli apmācīti. J. Bordāns arī minēja vairākas apjomīgas lietas, kuras tiekot izskatītas ārpus Rīgas, piemēram, “Latvijas dzelzceļa” bijušā vadītāja kukuļošanas lieta. Viens no projekta mērķiem ir samazināt lietu izskatīšanas termiņus.
Pēc iekšlietu ministra S. Ģirģena domām, šādas specializētas tiesas izveide “sagraus esošo tiesu sistēmu”.
Projekta autori piedāvā pārstrukturēt arī Rīgas apgabaltiesas darbu, izveidojot kolēģiju, kuras kompetencē būtu Ekonomisko lietu tiesas nolēmumu izskatīšana apelācijas kārtībā.
S. Ģirģenam bija iebildumi pret šādu apgabaltiesas tiesnešu dalīšanu. Iekšlietu ministrs arī atsaucās uz Rīgas apgabaltiesas priekšsēža vietnieka, Tieslietu padomes locekļa Jura Stukāna vēstuli, kurā norādīts, ka projekta autori ir izdarījuši kļūdainus secinājumus un piedāvātais projekts nerisināšot minētās problēmas.
S. Ģirģena ieskatā šādas izmaiņas likumā nevar sasteigt un jāveic tikai tad, kad ir saņemts Tieslietu padomes atzinums, kāda tagad nav. Tieslietu ministrijas pārstāve paskaidroja, ka Tieslietu padome ir iepazīstināta ar projektu, taču tā nav “uzskatījusi par iespējamu paust savu viedokli”.
Tieslietu padomi vada Augstākās Tiesas priekšsēdētājs, padomē ir Satversmes tiesas priekšsēdētājs, ģenerālprokurors, tieslietu ministrs, Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs, kā arī Latvijas Zvērināto advokātu, Latvijas Zvērināto notāru, Latvijas Zvērināto tiesu izpildītāju padomes vadība.
“Katrai reformai ir savi pretinieki. Ģirģena kungs atskaņoja pretinieku argumentus,” tā par kolēģa iebildumiem preses konferencē sacīja J. Bordāns. Jāteic, ka abu ministru pretrunas publiskajā telpā nonāk ne pirmo reizi. Uz S. Ģirģena lūgumu valdības sēdē izteikties arī citiem ministriem – juristiem – atsaucās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”).
Viņaprāt, specializētā ekonomiskā tiesa Latvijā ir nepieciešama, taču vietā esot S. Ģirģena aicinājums projektu saskaņot ar Tieslietu padomi. J. Pūce arī norādīja – lai šo tiesu izveidotu, vēl ir jāveic grozījumi Civilprocesa un Kriminālprocesa likumos, kas varētu būt grūtākais uzdevums. J. Bordāns skaidroja, ka šis darbs notiekot paralēli, bet, lai tas nebūtu velts, ir jāredz, vai likumprojektam ir atbalsts Saeimā.
