Ekonomiska un komfortabla apkures sistēma 0
Laiks izmaina visu, arī apkures sistēmas. Agrāk galvenais bija izdzīvošanai pietiekams siltums mājās. Mūsdienās cilvēks vēlas, lai apkures sistēma būtu gan ekonomiska, gan uzturētu telpās ieregulēto temperatūru. Apkures sistēmai jābūt lētai, efektīvai un viegli apkalpojamai.
Tomēr brīnumi nenotiek un labāki rādītāji attiecībā uz vienām prasībām, piemēram, komforta nodrošināšanā, izlīdzinās ar vājākiem rādītājiem citos – lielākām uzturēšanas vai uzstādīšanas izmaksām. Pati lētākā un vienkāršākā apkures sistēma ir parasta krāsns vai malkas katls. Tomēr šī teicamā ekoloģiskā un ekonomiskā apsilde rada savas neērtības. Krāsns ir regulāri jākurina, malka jāuzglabā, jāsagatavo un katls regulāri jātīra. Un, ja vēl saimnieki vēlas aizbraukt nedēļu ilgā atvaļinājumā? Pati automātiskākā un komfortablākā ir elektriskā apsilde. Katrā telpā mēnešiem uz priekšu precīzi var ieregulēt vēlamo iekštelpu temperatūru pat pa diennakts stundām. Sistēmas darba laikā nav nekādu izmešu, nav nepieciešama nekāda papildu darba telpa. Tomēr, augot elektrotarifiem, aug arī siltuma cena, un elektroapsilde (jonu katli, konvektori, siltās grīdas) šobrīd ir pati dārgākā.
Jāatceras, ka apkures sistēmas joprojām ir viens no galvenajiem apkārtējās vides piesārņošanas avotiem. Tās rada C02 izmešus, sēra lietu un sodrējus. Tāpat fosilo degvielu augstās cenas, to ieguves samazināšanās un izpratne par apkārtējās vides saglabāšanu stimulē alternatīvo apkures sistēmu izveidi.
Visefektīvākās un izplatītākās alternatīvās apkures sistēmas šobrīd ir apkures sistēmas uz siltumsūkņu bāzes, kas izmanto siltumu no apkārtējās vides – zemes, gaisa, ūdens. Pateicoties mūsdienu tehnoloģiju sasniegumiem, šo sistēmu apkures koeficients var sasniegt 5: tas nozīmē, ka, patērējot 1 kW elektrības, ko izlieto siltumsūkņa darbībai, mājā tiek ievadīts 5 kW siltuma. No siltumsūkņiem visekonomiskākais ir zemes siltumsūknis. Protams, tikai tad, ja veikta sūkņa profesionāla montāža un pareizi aprīkots ārējais kontūrs. Tomēr zemes siltumsūkņa ierīkošanas cena ir augsta un bieži to nav iespējams uzstādīt, jo zemes gabalā nav vietas ārējam kontūram. Tāpēc zemes siltumsūkņi līdz šim Latvijā nav kļuvuši par izplatītu apkures sistēmu. Arī apkures sistēmas, kurās izmanto gāzi un šķidro degvielu (kas strauji sadārdzinās), nav ideālas, jo tām tāpat ir savas uzturēšanas un uzstādīšanas izmaksas. Blīvi apdzīvotā pilsētā ideāla būtu lēta un individuāli regulējama centrālapkure, tomēr maz iespējams, ka tuvākajos gadu desmitos kaut kur Latvijā tā būs.
Salīdzinot visas sistēmas, iznāk, ka tradicionālā ekonomiskā apkures sistēma ir neērta, ērtā elektroapsilde ekspluatācijā ir neekonomiska, toties ekonomiskā un ērtā apsilde ar zemes siltumsūkņiem izmaksā ļoti dārgi. Labai apkures sistēmai būtu optimāli jāapvieno visas lietotājam svarīgākās īpašības – ekonomiskums, komforts un automatizācija, tajā pašā laikā saglabājot pieņemamu cenu.
– Šīs prasības pašlaik nodrošina jaunākās paaudzes gaisa–ūdens tipa siltumsūkņi. Pateicoties jaunākajām inovatīvajām tehnoloģijām, tādām kā invertora vadība, augsti efektīvi kompresori ar paaugstinātu saspiešanas pakāpi, speciāls GSS cikls ar freona iepriekšēju atdzesēšanu, inteliģenta Defrost sistēma un visu procesu mikroprocesoru vadība, modernie gaisa siltumsūkņi nodrošina labus tehniskos rādītājus, sasniedzot lietderības koeficientu (СОP) līdz pat 5,7 un saglabā augstu darbības efektivitāti līdz –18 … –20оС, – uzskata SIA “RIKON AC” valdes priekšsēdētājs Andris Dancigs.
Par siltumsūkņu lietderīgumu vislabāk liecina konkrēti piemēri. Nelielu vienstāva māju Ulbrokā jauna ģimene apkurināja ar elektriskajiem konvektoriem. 2010./2011. gada apkures sezonā apkurei tika patērēti 9000 kWh. Lielie izdevumi spieda īpašniekus meklēt alternatīvu apkures sistēmu. Tradicionālās apkures sistēmas – gāze vai dīzeļdegviela – nederēja, jo mājā nebija vietas katlu telpai un nepietika līdzekļu arī pilnai mājas apkures sistēmas pārveidošanai. Krāsns variants arī tika atmests, jo neatbilda komforta un ērtības prasībām. 2010. gada rudenī tika uzstādīts gaiss–gaiss siltumsūknis Panasonic NE12 NORDIC, kas izmaksāja Ls 1100. Apkurei 2010./2011. gadā izlietoja 3069 kW, tātad patēriņš samazinājās gandrīz trīs reizes un ierīce atpelnīja sevi nepilnu divu sezonu laikā.
Cita tipa piemērs ir Ķekavā. Mūsdienīgā divstāvu mājā (155 m2) dzīvo jauna ģimene kopā ar vecākiem – pensionāriem. Māju apsilda ar malkas katlu un radiatoriem. Pilnībā izbaudījuši visus malkas katla apkures jaukumus – kad kurina, karsti, kad nekurina, māja ātri atdziest, uz ziemu jāsagatavo līdz 10 m3 malkas, jāuzglabā, jāsanes katlu telpā, krāsns jātīra un jāiznes pelni, īpašnieki vēlējās citu komfortu un 2011. gada rudenī mājā uzstādīja gaiss–ūdens tipa siltumsūkni Panasonic WH–SDF12 AQUAREA ar 12kW jaudu, ko aprīkoja ar atsevišķu elektrības un siltuma skaitītāju. Siltumsūknis bez tenu ieslēgšanas spēja uzturēt mājās komforta temperatūru +20 C līdz ārējai temperatūrai –18 C. Gaisa temperatūrai pazeminoties zem –18 C, siltumsūkni ekonomijai atslēdza un kurināja malkas katlu. Jāatgādina, ka 2011./2012. gadā gaisa temperatūra zem –18 (kad bija nepieciešams izmantot malkas katlu) Ķekavā bija tikai 15 dienas. Tabula rāda, ka 2011./2012. gada sezonā siltumsūknim Panasonic izdevās sasniegt vidējo COP (energoefektivitātes koeficientu) virs 3, kas ir labs rādītājs!
Padoms Arī tradicionālās cietā kurināmā apkures sistēmas progresē un no vēsturiskās pagaļu malkas lēnām pāriet uz koksnes apkures veidiem, kas nodrošina lielāku komfortu un automatizāciju. Piemēram, privātmājā (180 m2), kas atrodas Garkalnē, lieto radiatoru un silto grīdu apkuri. Mājā 2011. gadā tika nomainīts cietā kurināmā katls ar granulu katlu OPOP WOODY (24kW), kam bija lietderības koeficients 94%. Katls ar kombinēto boileru nodrošināja apkuri un saimniecības ūdens uzsildīšanu pieciem cilvēkiem. 2011./2012. gada apkures sezonā septiņos mēnešos izlietotas gandrīz 6 tonnas granulu, kas tika iegādātas (ar visiem transporta izdevumiem) par Ls 670. (Granulu siltumietilpība 1t granulas = 4,8MW/h vai naudas izteiksmē (1MW/h=Ls 23)). Ieguvumi: salīdzinot ar cietā kurināmā katlu, granulu katls prasa daudz mazāk darba. Vajag tikai reizi nedēļā papildināt granulu tvertni un reizi divās nedēļas to iztīrīt. – Granulu aizdedzināšanu katls veic automātiski, siltā ūdens boileru tas uztur noteiktajā temperatūrā un vēlamā apkures temperatūra tiek regulēta ar programmējamu telpas termostatu. Pateicoties degļa automātiskajai darbībai, iespējams mainīt kurināšanas režīmu. Granulu katla regulācijas sistēmas darbība garantē vēlamo komforta līmeni ar mazāko kurināmā patēriņu, – tradicionālo kurināmo aicina neaizmirst SIA “COMMODUS” instalāciju vadītājs Sandis Ainārs.
|
