Ekonomiskā izrāviena nebūs 1
Latvijā un tās tuvākajās Baltijas jūras piekrastes kaimiņvalstīs ekonomiskā attīstība kļuvusi krietni gausāka nekā aizvadītajos gados un arī turpmāk nekādi lielāki izrāvieni nav gaidāmi, atzīst “Swedbank” ekonomisti savā gadskārtējā apskatā par Baltijas jūras reģionu.
Šā gada iekšzemes kopprodukta (IKP) palielinājumu reģionam paredz vien 1,2% apmērā, gandrīz uz pusi mazāku, nekā tika prognozēts pagājušajā gadā. 2015. gadā vēl mazāku – vien par 0,9%.
“Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna nosauc vairākus iemeslus, kas to nobremzējuši Latvijā un pārējās Baltijas jūras reģiona valstīs.
Aizvadītajos divos gados sarukuši ārvalstu investīciju apmēri. Šo samazinājumu galvenokārt izraisījis karš Ukrainā un uzņēmēju augošās bažas par savu ieguldījumu drošību. Bažas un nedrošību veicina Krievijai pieteiktais ekonomisko sankciju “karš” un Krievijas mēģinājumi atspēlēties, aizliedzot ievest pārtiku no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Pēc Lijas Strašunas domām, Krievijas uzņēmējdarbības vide un likuma vara arvien vairāk atšķiras no pasaulē pieņemtajiem standartiem, un pašlaik tas ir pats lielākais kavēklis straujākai Baltijas jūras reģiona valstu izaugsmei. Ja tuvākajos gados Krievijā nekas nemainīsies, tā nonāks arvien lielākā izolācijā. Iznākumā Latvijas ekonomiskie sakari ar šo kaimiņvalsti neizbēgami vājināsies.
Latvijas un citu Baltijas jūras reģiona valstu ekonomisko izaugsmi klupina arī eirozonas valstu nevienmērīgā attīstība. Bezdarbs lielāks, nekā bijis prognozēts. Kaut arī pēdējā laikā Latvijā ir mēģināts ar dažādiem paņēmieniem ierobežot nodokļu nemaksāšanas “sērgu”, ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām ir liels. Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) mācību spēku pētījumā atzīts, ka pērn Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars bijis pats augstākais triju Baltijas valstu starpā: Latvijā – 23,8%; Lietuvā – 15,3%; Igaunijā – 15,7% no IKP. Abās mūsu tuvākajās kaimiņvalstīs tas gada laikā samazinājies, bet Latvijā pieaudzis par 2,7%.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidents, biznesa augstskolas “Turība” attīstības padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis atzīst, ka diemžēl Latvijā daudzi joprojām grib taisīt biznesu uz nodokļu nemaksāšanas rēķina. Viņaprāt, ēnu ekonomikas efektīvāku mazināšanu kavē tas, ka nodokļu maksātāji redz – valsts pārvaldē šķaidās ar naudu. Valdībai būtu biežāk un skaidrāk jārāda, kur paliek nodokļu maksājumi.
Ekonomisko izaugsmi aizkavē arī Latvijas iedzīvotāju kopskaita, reizē strādājošo skaita samazināšanās, ko veicinājusi gan lielas darbspējīgo iedzīvotāju daļas aizplūšana peļņā uz ārzemēm, gan mirstības pārsvars pār dzimstību. Ja darba spējīgo skaits turpinās sarukt, pēc Strašunas domām, vienīgā izeja, kā veicināt ekonomisko attīstību, – ieviešot jaunas tehnoloģijas, celt darba ražīgumu.
Viņa un “Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks domā, ka straujāku ekonomisko izaugsmi Latvijā var veicināt ražojumu un pakalpojumu eksports. Kaut arī Latvijas uzņēmēju kapitālieguldījumi ārzemēs ir auguši, to apjoms – 5% no iekšzemes kopprodukta – joprojām ir 10 reižu mazāks nekā ārvalstu ieguldījumi Latvijā.
Uzņēmuma “UPB Holdings” valdes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns uzskata, ka Latvijas tautsaimniecībai arvien vairāk jāorientējas uz Rietumiem un tām valstīm, ar kurām mūs saista ekonomiskā, politiskā un militārā savienība. Viņaprāt, tas nav vienā dienā īstenojams pasākums. Lai kāds mūsu uzņēmums iekarotu un noturētos ārvalstu tirgū, kļūstot pazīstamam un atzītam, vajadzīgi aptuveni 10 gadi. Uzņēmējs uzskata, ka viena no mūsu lielākajām nelaimēm ir iesakņojušās iedomas, ka salīdzinājumā ar citām Austrumeiropas valstīm bijušajā Padomju Savienībā joprojām esam paši gudrākie un spējīgākie. Viņaprāt, pastāvēšana un izaugsmes iespējas maksimāli jāmeklē nevis austrumos, bet ES telpā – Polijā, Vācijā un citās valstīs. No šo interešu viedokļa viņam nekā nav saprotams, ko tik nozīmīgu Latvijas ekonomiskajai attīstībai devušas mūsu augstāko amatpersonu vizītes Azerbaidžānā, Mongolijā un citās austrumu valstīs.
Arī Aigars Rostovskis domā, ka jāorientējas uz ES, kur uzņēmējdarbībai ir prognozējamāka vide nekā austrumos. Tomēr, viņaprāt, ar austrumu kaimiņvalstīm ekonomiskie sakari pavisam nebūtu jāsarauj.
“Mugura austrumiem nav pavisam jāaizgriež, tikai seja. Bet vai to kāds prot izdarīt?” smej “Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.
