Ekonomikas veicināšanai pēc krīzes, Pūce piedāvā pārdalīt pašvaldību ES projektu finansējumu 1
Valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmē par Eiropas Savienības (ES) fondu izlietojumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) prezentējis piedāvājumu vairākām nozarēm ekonomiskās aktivitātes veicināšanai pēc Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas beigām novirzīt kopumā 200 miljonus eiro.
Kā aģentūru LETA informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), Pūces ieskatā, pašvaldības var sniegt būtisku ieguldījumu tautsaimniecībā, veicinot ekonomisko aktivitāti reģionos pēc ārkārtējās situācijas beigām.
“Krīze liek kļūt efektīvākiem, tāpēc šis ir brīdis, lai atteiktos no vecās kvotu saimniekošanas – finansējums jāsaņem pašvaldībām, kurām ir skaidra vīzija par īstenojamajiem projektiem un to ieguldījumu tautsaimniecībā,” norāda ministrs.
Runājot par reģionālo attīstību, VARAM norāda, ka valsts ekonomikas lejupslīdes laikā ES fondu finansējums jāiegulda efektīvākajos projektos. Vērtēšanā patlaban atrodas 55 projekti par ES fondu finansējumu 72,9 miljoni eiro un, ministrijas ieskatā, aktualitāti zaudējušo vai projektu ar zemu gatavības pakāpi finansējums jānovirza tiem, kuru īstenošanu var sākt jau šogad.
Līdzekļi būtu jādod tiem projektiem, kas ļaus uzņēmējiem sākt, paplašināt vai pārorientēt uzņēmējdarbību,
atslogojot tos no nepieciešamības veikt ieguldījumus ražošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamajās ēkās, teritorijās un industriālo pieslēgumu infrastruktūrā.
Izvērtējot plānoto investīciju aktualitāti un nepieciešamību, kā arī ņemot vērā jaunos apstākļus ekonomikā reģionos un valstī kopumā, VARAM plāno pārdalīt pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta projektiem vēl nepiešķirto un papildu piešķirto ES fondu finansējumu vismaz 100 miljonu eiro apmērā tautsaimniecībai būtiskiem projektiem ar augstu gatavības pakāpi, lai radītu jaunas darba vietas, atbalstītu vietējos ražotājus un pakalpojumu sniedzējus, kā arī piesaistītu privātās investīcijas reģionos.
Plānots, ka projekti varēs pretendēt uz finansējumu, balstoties uz projektu sasniedzamajiem rezultātiem un gatavības pakāpi, nevis pašvaldību kvotām.
VARAM informē, ka atsevišķos uzņēmējdarbības atbalsta pasākumos pašvaldību kvotas tika noteiktas jau 2015.gadā, bet 2020.gadā vēl joprojām nav noslēgti līgumi par visu pašvaldībām pieejamo ES fondu finansējumu. Tāpat vērtēšanai zemā gatavībā iesniegti 28 uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras projekti, kam nav izstrādāti tehniskie projekti.
“Šajos projektos iesaldētais, tautsaimniecībai šobrīd akūti nepieciešamais ES fondu finansējums ir vairāk nekā 45 miljoni eiro. Tas liecina, ka
projektu atlasē jāiet citādāks ceļš nekā līdz šim, ieviešot projektu konkurenci,” uzskata ministrijā.
Runājot par energoefektivitāti, VARAM norāda, ka Latvijas izaicinājums ir izpildīt Eiropas Komisijas noteiktās prasības, jo ik gadu nepieciešams izpildīt mērķi renovēt 3% no valstij piederošo ēku platības.
Latvijas 30 lielāko pašvaldību pieprasījums liecina, ka jau tuvākajā laikā nepieciešamas investīcijas vismaz 160 ēku energoefektivitātes paaugstināšanai ar kopējo ES fondu finansējumu līdz 80 miljonu eiro apmērā. Tomēr VARAM plāno jau 2020.gada maijā novirzīt 85 miljonus eiro reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldību gatavākajiem energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem.
Savukārt komentējot iespējas pārdalīt finansējumu vides jomā VARAM norāda, ka viens no attīstības virzieniem ir pakāpeniski līdz 2023.gadam katrā pašvaldībā, katrā atkritumu dalītās vākšanas punktā ieviest bioloģiski noārdāmo (BNA) un tekstila atkritumu dalītās vākšanas konteinerus. Vienlaikus ministrija norāda, ka patlaban Latvijā nav pietiekamas lietderīgās pārstrādes iespējas BNA, tādēļ ES fondiem būtu jāveic ieguldījumi BNA pārstrādes attīstībai reģionos.
Šādu projektu ieviešanai plānots finansējums ir vairāk nekā 20 miljoni eiro un paredzēts, ka iekārtu izveide ļaus pārstrādāt dalīti savāktos BNA biogāzē vai kompostā, kas ir tālāk izmantojams resurss.
VARAM arī norāda, ka Covid-19 vīrusa izraisītā ārkārtējā situācija veicina strauju ekonomikas digitalizāciju un iedzīvotāju un uzņēmumu savstarpējo komunikāciju elektroniski.
“Tāpēc, izvērtējot aktuālās prioritātes, nepieciešams pārskatīt arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas neīstenotos ES fondu projektus, dažus atliekot uz vēlāku laiku vai samazinot to tvērumu. Ir identificēti arī seši jauni projekti par indikatīvu kopējo finansējumu vairāk nekā 14 miljoni eiro, kas skar arī Izglītības un zinātnes un Finanšu ministrijas jomas,” informē VARAM.
Darbs pie VARAM piedāvājuma gan vēl turpinās, un gala lēmumi par izmaiņām ES fondu investīciju jomās, lai veicinātu krīzes seku mazināšanu, būs jāpieņem valdībā.
