Ekonomikas ministrija: Neraugoties uz grūtībām, ekonomikā saglabājas izaugsme 40
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, šā gada otrajā ceturksnī ekonomika pieauga par 3%, salīdzinot ar 2021.gada otro ceturksni, tomēr galvenie faktori, kas šogad negatīvi ietekmē izaugsmes tempu, ir lielā ģeopolitiskā nenoteiktība, straujais energoresursu cenu kāpums un izejmateriālu piegāžu ķēžu traucējumi Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ, aģentūrai LETA norādīja Ekonomikas ministrijā (EM).
Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) norāda, ka ņemot vērā Krievijas iebrukuma Ukrainā radītās sekas globālajos tirgos un piegāžu ķēdēs, līdzšinējais Latvijas uzņēmumu sniegums ir vērtējams atzinīgi – aug eksports un ražošanas apjomi, saglabājas stabils patēriņš, kas veicina pieprasījumu iekšējā tirgū. Taču ir skaidrs, ka ekonomikā saglabājas lieli izaicinājumi, kas tuvākajos mēnešos būs jāpārvar.
Valdība jau ir apstiprinājusi vairāk nekā 400 miljonu eiro atbalstu mājsaimniecībām šajā apkures sezonā, lai mazinātu augsto energoresursu cenu ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju, tāpat arī turpmāk visiem elektroenerģijas lietotājiem OIK rēķina ailītēs būs nulle, kā arī ir pieņemts lēmums, ka no šā gada oktobra septiņus mēnešus juridiskām personām tiks pilnībā kompensēta elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksa, savukārt energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem būs pieejams valsts atbalsts energoresursu izmaksu pieauguma kompensācijai, pauž Indriksone.
Būtisks devums IKP pieaugumā ir mājsaimniecību patēriņam. Lai arī ir vērojams būtisks patēriņa cenu kāpums, privātais patēriņš salīdzināmās cenās otrajā ceturksnī bija par 7,9% lielāks nekā pirms gada. Pieaugumu veicināja gan vidējās darba algas pieaugums, gan bezdarba mazināšanās, gan pilnībā atceltie Covid-19 izplatības ierobežojumi.
Neraugoties uz lielo nenoteiktību, otrajā ceturksnī ir palielinājušās investīcijas – gada griezumā par 2,7%. Straujo izmaksu pieauguma dēļ investīcijas ēkās un būvēs samazinājās par 13,8%. Tajā pašā laikā ieguldījumi mašīnās, iekārtās un transportlīdzekļos pieauga par 18,2% un intelektuālā īpašuma produktos – par 19,8%.
Tāpat otrajā ceturksnī ir saglabājušies strauji pieauguma tempi gan eksportā, gan importā. Preču un pakalpojumu eksporta apjomi otrajā ceturksnī pieauga par 9,1% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Ņemot vērā augsto bāzes efektu preču eksporta apjomu pieaugums ir mērenāks – par 5,7%. Savukārt pakalpojumu eksports šajā pašā laikā ir palielinājies par vairāk nekā 20%, ko ietekmēja transporta pakalpojumu, datorpakalpojumu eksporta pieaugums. Šogad otrajā ceturksnī preču un pakalpojumu imports bija par 11,2% lielāks nekā pirms gada.
Nozaru griezumā saglabājas atšķirīgas attīstības tendences. Strauji pieauguma tempi ir vērojami nozarēs, kuras vissmagāk skāra Covid-19 ierobežojumi. Otrajā ceturksnī pieaugums izmitināšanas un ēdināšanas nozarē sasniedza 77,4%, mākslas izklaides un atpūtas nozarē – 35,9% un gaisa transportā – 3,7 reizes.
Dažās nozarēs otrajā ceturksnī bija vērojams kritums. Eiropas Savienības noteikto sankciju rezultātā ir sarucis preču apgrozījums ar Krievijas un Baltkrievijas tirgiem, kā rezultātā vairumtirdzniecības nozare saruka par 21,1%, salīdzinot ar iepriekšējā gada otro ceturksni. Straujais izmaksu pieaugums ir licis pārskatīt iecerētos būvniecības projektus vai pagarinājis to izpildes termiņus – būvniecības nozares apjomi otrajā ceturksnī bija par 13,8% mazāki nekā pirms gada. Kritums šogad otrajā ceturksnī ir bijis arī enerģētikas, ieguves rūpniecības un finanšu pakalpojumu nozarēs.
Prognozējams, turpmākajos ceturkšņos ekonomikas izaugsmes tempi varētu būt lēnāki nekā gada sākumā, tomēr kopumā šogad izaugsme paliks pozitīva un var gada griezumā sasniegt 2-3%.
