Ekonomikas izrāvienu plāno parkos. Kurai pašvaldībai ir lielas izredzes piekļūt ES naudas āderei? 9
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tā paredzēts Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plānā, kuru šogad apstiprinājusi Latvijas valdība un ES Padome. Pašlaik Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) top Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kā tiks īstenots šis vērienīgais plāns.
Valdība varētu apstiprināt tos jau nākamā gada sākumā, un līdz 2025. gada beigām Latvijā varētu rasties vismaz četri jauni nacionālas nozīmes industriālie parki, visticamāk, pa vienam Vidzemē, Kurzemē, Latgalē un Zemgalē.
Jautāts, kur tos izveidos, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs atbild, ka par industriālo parku vietu izvēli rīkos konkursu, kurā tiks vērtēti pieteiktie projekti. Projektus varēs iesniegt pašvaldības, tās iestādes, pašvaldības kapitālsabiedrības vai komersanti.
Industriālo parku projektu sagatavošanas atbalstam katram plānošanas reģionam, izņemot Rīgu, būs pieejami 20 miljoni eiro. Pēc ministra teiktā, šī plāna īstenošanai paredzētā nauda jāiegulda tajās vietās, kurās ir lielākas iespējas straujākai ekonomiskai attīstībai.
Visticamāk, tās varētu būt lielās pilsētas, kurās jau pašlaik ir izveidotas dažādu nozaru ražotnes. Viņaprāt, ieguldījumi un straujāka ekonomiskā attīstība lielo pilsētu pievārtēs varot labvēlīgi ietekmēt arī apkārtnes novadu attīstību.
Liks lietā pieredzi
“Mums jau ir uzkrāta pietiekami liela pieredze, kā var sakārtot vietas, kuras līdz šim pašvaldību administratīvajās teritorijās bijušas pamestas un aizaugušas,” skaidro A. T. Plešs, “piemēram, šogad šim mērķim esam piešķīruši aptuveni 40 miljonus eiro. Ar šo atbalstu jau tuvāko gadu laikā tiks radīti vairāk nekā tūkstoš jaunu darba vietu. Uzkrātā pieredze varētu palīdzēt mums īstenot arī ANM plānu. Šis plāns un tā īstenošanai no Atveseļošanas fonda paredzētie ieguldījumi 1,82 miljardu eiro apmērā paredz, ka mūsu uzdevums ir gādāt, lai arī turpmāk reģionālā attīstība neapstātos.”
Grūdiens attīstībai – lielie projekti
Uz jautājumu, vai pašvaldības jau ir jautājušas par šo plānu un industriālo parku izveidi, ministrs atbild, ka pirms teritoriju reformas, kad Latvijā vēl bija 119 pašvaldības, interese neesot bijusi pārāk liela. Bet pēc reformas tā esot strauji augusi.
Viņaprāt, to varot izskaidrot ar jaunveidoto 43 pašvaldību lielākām iespējām pievērsties lielākiem projektiem, kuru īstenošanai VARAM šogad esot piedāvājusi atbalstu gan grantu, gan aizdevumu veidā.
Bet, pirms ANM plāna ietvaros izsludinātais konkurss vēl nav galā un nav noskaidroti uzvarētāji, vēl esot pāragri nosaukt tās pašvaldības, kuras varētu piedalīties industriālo parku izveidošanā. Izmantot šo iespēju, viņaprāt, varētu būt pa spēkam vairākām.
“ANM plānā pats svarīgākais būtu neizšķaidīt naudu desmitos mazu projektu,” spriež A. T. Plešs. “No citu valstu pieredzes zināms, ka grūdienu straujākai ekonomiskai attīstībai dod tikai lielie projekti, izmantojot tās ekonomiskās sviras jeb stiprās puses, kas ir katras valsts rīcībā.”
Jautāts, vai industriālie parki, kas, visticamāk, rastos lielo pilsētu tiešā tuvumā, nekaitēs videi, ministrs atbild, ka jau pašlaik jebkādai uzņēmējdarbībai, kas rada piesārņojuma draudus, ir pietiekami strikts regulējums un Valsts vides dienesta uzraudzība.
Labas izredzes Jelgavai
Lielas izredzes uzvarēt un piekļūt Eiropas Savienības naudas āderei varētu būt Jelgavas pašvaldībai.
Tās priekšsēdētājs Andris Rāviņš stāsta, ka gan ar pašvaldības budžeta, gan ES fondu atbalstu jau esot izdevies ielikt pamatus agrāko ražošanas objektu un degradēto teritoriju atjaunošanai un privāto investīciju piesaistei, tādējādi radot apstākļus uzņēmumu darbības attīstībai.
“Piemēram, 2003. gadā tika sakārtota teritorija Aviācijas ielas turpinājumā aiz Loka maģistrāles 25,8 hektāru platībā,” atklāj A. Rāviņš. “Te izbūvēti pievedceļi, pievilkta elektrība, gāze, ūdensvads, kanalizācija, kas ļāva piesaistīt nopietnus ārvalstu investorus, piemēram, metālapstrādes uzņēmumu “AKG Thermotechnik Lettland”.”
Ar pašvaldības atbalstu izbūvējot inženierkomunikācijas un papildu pievedceļu Langervaldes ielas rajona teritorijā, kur atrodas pilsētai svarīgi uzņēmumi, piemēram, Jelgavas tipogrāfija, “Evopipes”, “Latvijas piens”, “SFM Latvia” un citi. Bet abās pieminētajās teritorijās gan vairs neesot brīvu vietu jaunu ražotņu izveidei.
2018. gadā Jelgavā tika sākta industriālas degradētās teritorijas sakopšana pie Lielupes, Garozas, Prohorova un Neretas ielas rajonā, triju ES līdzfinansētu projektu ietvaros pašvaldībai plānojot ieguldījumus ielu un inženiertehniskajā infrastruktūrā vairāk nekā 12 miljonu eiro apmērā.
Līdz 2023. gadam komersanti te plāno izveidot vismaz 152 jaunas darba vietas, ieguldot uzņēmējdarbības attīstībā aptuveni deviņus miljonus eiro.
Tāpat nākamgad Jelgavā sāksies degradētas teritorijas sakārtošana Dzirnavu un Bauskas ielas teritorijā, kas veicinās teritorijas pieejamību un plānoto uzņēmējdarbības attīstību saistībā ar zirņu proteīna rūpnīcas izveidi. Jāpiebilst, ka Lielupes labā krasta rajonā agrākās automobiļu rūpnīcas “RAF” teritorijā jau atrodas SIA “NP Jelgavas biznesa parks” – viens no pašlaik lielākajiem (ap 23 ha) rekonstruētajiem industriālajiem parkiem Latvijā.
Cer uz ražošanu lidlaukā
“Mēs pieteiksimies VARAM izsludinātajā konkursā par industriālo parku attīstīšanu,” stāsta A. Rāviņš. “Ja mūsu pieteikums tiks atbalstīts, pievērsīsimies industriālā parka izveidei bijušā lidlauka teritorijā. Pašlaik šī teritorija aptuveni 300 hektāru platībā netiek izmantota. Bet pašvaldībā pastāvīgi vēršas investori, kuriem nepieciešamas lielas zemes platības savu biznesa ideju attīstībai.”
Pēc A. Rāviņa teiktā, bijušā lidlauka teritorijā sadarbībā ar komersantiem pašvaldība gribētu izveidot zaļās enerģijas (saules, vēja, ūdeņraža, biomasas enerģija u. c.) infrastruktūru, izvēršot inovatīvu un augstās tehnoloģijās balstītu klimatneitrālu bioekonomikas produktu ražošanu. Projekta ietvaros pašvaldība plāno attīstīt publisko inženiertehnisko infrastruktūru, ieguldot tās izveidošanā līdz 20 miljoniem eiro.
Investori bijuši arī Jēkabpilī
Arī Jēkabpils novada pašvaldības priekšsēdētājs Raivis Ragainis piekrīt, ka nacionāla mēroga industriālo parku un teritoriju attīstība ir svarīga ne tikai novadam un šī reģiona izaugsmei, bet arī Latvijas ekonomikas stiprināšanai.
“Arī Jēkabpili jau ir apmeklējuši investori, kuri plāno kokapstrādes un mēbeļu ražošanas uzņēmumu izveidi,” stāsta R. Ragainis.
“Uzklausot viņus, pašvaldībā vairāk apzināmies, cik ļoti svarīgs priekšnosacījums uzņēmējdarbībai un jaunu darba vietu radīšanai ir atbilstoša infrastruktūra – ielas, pievedceļi, inženiertīklu pieslēgumi, pieejams dzīvojamais fonds. Šīs uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās infrastruktūras izveidei plānojam turpināt piesaistīt Eiropas Savienības fondu un citu finanšu instrumentu finansējumu, tostarp izmantot arī ANM plānu, kas paredz industriālo parku izveidošanu reģionos.”
Ar elektrību un ceļiem vien nepietiks
“ANM plāns, protams, ir atbalstāms,” piebilst Cēsu novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis, “tomēr būtu ļoti nopietni jāizvērtē kritēriji, kam šī nauda tiks piešķirta un kā to tērēs, lai no šiem ieguldījumiem būtu kāda jēga. Finansējuma saņemšanas kritēriji varētu būt augstas pievienotās vērtības uzņēmējdarbība, inovācijas, eksportspēja.”
Viņaprāt, investoriem jau vairs nepietiek tikai ar pievilktu elektrību, gāzi un noasfaltētu ceļu. Viņi iet tur, kur ir darbarokas un smadzenes.
Lai piesaistītu cilvēkus, vajadzīgi vēl citi nosacījumi – pieejama un laba izglītība, veselības aprūpe, atpūtas un izklaides iespējas. Tāpēc ANM plāns noteikti jāskata kontekstā ar konkrētā reģiona attīstību. Tukšā vietā izveidots industriālais parks, viņaprāt, nedos cerēto.
Kādiem noteikumiem jāatbilst
Par ANM plānu atbildīgā ir VARAM sadarbībā ar Ekonomikas ministriju. Konkursu un iesniegto projektu vērtēšanu organizē Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.
Noteikumi projekta iesniedzējam:
Izstrādāta industriālā parka attīstības stratēģija jeb biznesa plāns
Apliecinājums par interesi vai sadarbības līgums ar komersantu, kurā noteikti plānotie komersanta ieguldījumi un rezultāti
Pietiekami cilvēkresursi projekta attīstībai un apkalpošanai.
Dati: VARAM
Jautājums
Vai Latvijā vajadzīgi jauni industriālie parki reģionos?
Jā, ļoti svarīgi veidot labi apmaksātas darba vietas ārpus Rīgas
Nē, pietiek ar jau izveidotajiem
Neesmu par to domājis
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
