Ekonomikai būs vajadzīga atdzīvināšana 0
Kopš iepriekšējās ekonomikas krīzes pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, bet Covid–19 epidēmija Latvijas tautsaimniecībai devusi jaunu triecienu. Valdība apņēmusies ieguldīt miljardiem eiro, lai šoreiz krīzes trieciens nebūtu tik smags, tomēr pagaidām ir grūti cerēt uz drīzu atveseļošanos.
Latvijas ekonomika šobrīd ir kā pēkšņi sasirdzis pacients, kas steigšus ievietots intensīvās terapijas nodaļā un pieslēgts pie dzīvību uzturošiem aparātiem.
Speciālisti mierina, ka pacients, visticamāk, izdzīvos un pilnībā atkopsies no krīzes, bet pašlaik nav iespējams precīzi prognozēt, cik ilga būs slimība un kad gaidāma atveseļošanās.
Ekonomikas krīzes scenāriju prognozēšana ir kā spēle ar alfabēta burtiem, kas raksturo lejupslīdes un augšupejas līkni. Piemēram, salīdzinoši optimistisks scenārijs būtu “V” veida krīze: straujš kritums, kam pēc tam seko tikpat strauja augšup-eja. Līdzīgs scenārijs ir “U” veida krīze, kur atkopšanās prasīs ilgāku laiku. Protams, ir arī pesimistiskais scenārijs: “L” veida krīze, kad pēc ekonomikas krituma vēl ilgi būs vērojama stagnācija.
Visi šie scenāriji ir atkarīgi no tā, cik sekmīgi pasaulē izdosies ierobežot un apturēt Covid–19 pandēmiju.
Tādēļ iespējams arī “W” veida scenārijs, kad pēc atkopšanās seko jauna krīze, jo sācies pandēmijas otrais vilnis.
Izķepurosimies ātrāk
Latvijas Bankas (LB) vadītājs Mārtiņš Kazāks izteicies, ka katrs mēnesis ar ierobežojumiem, kas ieviesti pandēmijas dēļ, Latvijas ekonomikai atņem 2 līdz 3% no iekšzemes kopprodukta. LB piesardzīgi prognozē, ka mūsu ekonomika šogad varētu sarukt par 6,5%, bet kritums varētu būt arī lielāks. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) izteicis prognozi, ka Latvijas ekonomikā šogad gaidāms kritums par 8,6%, tomēr SVF eksperti optimistiski prognozē “V” vai “U” veida scenāriju, jo nākamgad iespējams iekšzemes kopprodukta pieaugums par 8,3%.
Gan lejupslīde, gan atkopšanās tiek prognozēta straujāka nekā pārējām Baltijas valstīm. “Latvijai tiek paredzēts lielāks ekonomikas kritums nekā Lietuvai un Igaunijai, jo mums jāņem vērā “Air Baltic” faktors,” norāda Banku augstskolas pasniedzējs Jānis Grasis. Viņš gan uzskata, ka pareģotais iekšzemes kopprodukta kritums par 8% vēl ir salīdzinoši optimistisks scenārijs, jo iespējama daudz smagāka krīze ar līdz pat 15% kritumu.
Latvijas ekonomika ir ļoti atvērta, atkarīga no tendencēm pasaules tirgū, tādēļ pārdzīvot straujus satricinājumus ir grūtāk nekā lielvalstīm, kas ir pašpietiekamas.
Lielu daļu mūsu ekonomikas veido preču un pakalpojumu eksports uz ārvalstīm, bet pandēmijas dēļ gaidāms ievērojams eksporta kritums, kas būs mērāms ar divciparu skaitli.
Arī vietējā tirgū pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem ir krietni sarucis. “Swedbank” nesen veica mazo un vidējo uzņēmumu aptauju; 48% uzņēmumu prognozē, ka pēc krīzes uzņēmuma finanšu stāvoklis būs pasliktinājies, bet 16% pieļāva iespēju, ka zaudējumu dēļ uzņēmumu nāksies slēgt. Uzņēmēji par lielāko problēmu uzskata neskaidrību par nākotni, jo šobrīd ir ļoti grūti plānot darbu tuvākā un tālākā nākotnē.
Optimisti gan uzskata, ka Latvija kā salīdzinoši neliela un pandēmijas mazāk skarta valsts no ekonomikas krīzes atgūsies ātrāk nekā citas Eiropas valstis. Piemēram, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks intervijā TV3 izteicies, ka Latvija no krīzes varētu atgūties gada laikā, bet citām Eiropas un pasaules valstīm būs vajadzīgi divi vai trīs gadi. “Mums jābūt starta gatavībā, kamēr Eiropā vai citos reģionos vēl zināmā mērā būs apjukums,” teica Vilks.
Šoreiz nevar aizbēgt
Vilks bija finanšu ministrs pirms desmit gadiem, kad Latvija sāka atgūties no 2008.–2009. gada krīzes, kas sekoja pēc “trekno gadu” patēriņa dzīrēm. Toreiz iekšzemes kopprodukts kritās par gandrīz 25%, kam grūti atrast precedentus pasaules miera laiku vēsturē. Nelaimīgā kārtā Latvijas burbuļa plīšanas krīze sakrita ar pasaules finanšu krīzi, bet uz citu krīzes skarto valstu fona Latvija izcēlās ar straujāko iekšzemes kopprodukta kritumu, lielāko bezdarba pieaugumu un krasāko nekustamā īpašuma cenu lejupslīdi.
Šādas krīzes parasti tiek risinātas ar nacionālās valūtas devalvāciju, piemēram, toreiz krīzes laikā šādu soli spēra līdzīgās grūtībās nonākusī Islande.
Taču mūsu valdība nolēma doties pa iekšējās, nevis ārējās devalvācijas ceļu. Ārējās devalvācijas gadījumā tiek samazināts nacionālās valūtas kurss pret citām valūtām, bet iekšējā devalvācija nozīmē izdevumu apcirpšanu, samazinot valsts budžetu un darbaspēka atalgojumu.
Tādēļ krīzes laikā Latvijas valdība nevis stimulēja ekonomiku ar papildu naudas iepludināšanu, bet gan īstenoja bargu taupības programmu, samazinot valsts budžeta izdevumus un paaugstinot nodokļus. Vairumam cilvēku nācās samierināties ar ienākumu kritumu, daudzi vispār zaudēja darbu. Krīzes laikā bezdarbs pieauga vairāk nekā trīs reizes: 2007. gadā bija reģistrēti 72 000 darba meklētāju, bet 2010. gadā bezdarbnieku skaits sasniedza 216 000.
Latvijā šobrīd reģistrēti ap 62 000 bezdarbnieku (6,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita), bet skaidrs, ka krīzes laikā šis skaitlis turpinās palielināties, bezdarba līmenis varētu pārsniegt pat 10% robežu. Pēc iepriekšējās krīzes tūkstošiem bez darba palikušo un kredītsaistību nomākto Latvijas iedzīvotāju meklēja glābiņu ārzemēs un kļuva par viesstrādniekiem citās Eiropas valstīs. Taču šobrīd šāds risinājums nav pieejams, jo pandēmijas dēļ noteikti visaptveroši ceļošanas ierobežojumi.
“Daudziem būtu ekonomiskā motivācija emigrēt, bet nav zināms, vai viņiem būs šāda iespēja. Pandēmijas izplatība un ar to saistītie ierobežojumi citviet Eiropā ir daudz lielāki nekā Latvijā,” stāsta Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans, kurš daudz pētījis ekonomiskās migrācijas jautājumus.
“Domāju, ka lielāka skaidrība būs uz rudens pusi, kad redzēsim, vai pandēmiju būs izdevies ierobežot.
Iespējams, citas valstis no krīzes atgūsies ātrāk nekā Latvija.
Piemēram, Vācija un Lielbritānija saviem iedzīvotājiem krīzes laikā sniegušas ievērojamu finansiālo atbalstu.”
Ekonomikas sildīšana
Atbalstīt grūtībās nonākušos uzņēmumus un iedzīvotājus apņēmusies arī Latvijas valdība. Šajā ziņā stāvoklis ir krasi atšķirīgs, nekā 2008.–2009. gada krīzes laikā, kad Latvijai vēl bija sava nacionālā valūta un mēs nebijām pievienojušies eiro zonai. Toreiz daudzi prognozēja lata devalvāciju, tādēļ aizņemties naudu varēja tikai uz ļoti augstām likmēm.
Savukārt tagad Latvijai kā eirozonas dalībniecei ir pieejami daudz lielāki finanšu resursi; premjers Krišjānis Kariņš vēsta, ka Latvija aizņēmusies naudu ar ļoti zemām likmēm, pat 0,2 līdz 0,4%. Finanšu ministrs Jānis Reirs pavēstījis, ka Latvijas rīcībā ir vairāk nekā četri miljardi eiro, ko atvēlēt krīzes ierobežošanas pasākumiem. “Līdzekļu pietiek, lai varētu atbalstīt ekonomiku krīzes pārvarēšanai un stimulētu to pēc krīzes,” teica Reirs.
Tiesa gan, pagaidām nauda diezgan kūtri tiek piešķirta tiem, kam pašlaik tā visvairāk vajadzīga.
Līdz šīs nedēļas sākumam dīkstāves pabalstos bija izmaksāti nepilni 4,8 miljoni eiro; vidējais dīkstāves pabalsts, kas izmaksāts darbiniekiem, bija tikai 259 eiro. Valsts ieņēmumu dienests to skaidro ar lielo “ēnu ekonomikas” īpatsvaru daudzās nozarēs, jo uzņēmumi maksājuši “aplokšņu algas” un izvairījušies no nodokļiem, tādēļ tagad arī pabalsti ir salīdzinoši nelieli. “Mēs netaisāmies nevienu atstāt aiz borta, bet ir jāsaprot – ja gadiem ilgi nav maksāti nodokļi, tad ir drusku jāpagaida, kamēr valsts vispirms gādā par tiem, kuri ir to darījuši,” uzsvēris valdības vadītājs Kariņš.
Valdība varētu sildīt ekonomiku arī ar vērienīgiem infrastruktūras uzlabošanas projektiem, piemēram, ieguldīt līdzekļus ceļu būvē un daudzdzīvokļu namu renovācijā.
Krīzes laikā plānots turpināt arī “Rail Baltica” dzelzceļa būvēšanas projektu, kura kopējās izmaksas tiek lēstas uz 5,8 miljardiem eiro (summa attiecas uz visām Baltijas valstīm kopā, bet lielāko daļu finansējuma plānots saņemt no Eiropas Savienības fondiem).
“Ir būtiski kāpināt projektēšanas tempus, lai pēc iespējas ātrāk Latvijā varētu uzsākt būvniecības darbus. “Rail Baltica” būvniecības aktīvā fāze, kas jau šoruden sāksies ar darbiem Rīgas Centrālajā stacijā, būs viens no Latvijas ekonomikas attīstības faktoriem un palīdzēs atgūties no Covid–19 radītajām sekām. Būvniecības darbu sākšana Latvijā veidos jaunas darba vietas un dos būtisku pienesumu ar celtniecību saistīto nozaru attīstībā,” uzsver satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
Jākonkurē ar Ķīnu
Latvijas ražošanas uzņēmumi cer, ka pandēmijas izraisītā krīze varētu nest arī kādu labumu, proti, pamudināt globālos uzņēmumus saīsināt piegādes ķēdes un samazināt ražošanu Ķīnā, kas pēdējo gadu desmitu laikā bija kļuvusi par “pasaules fabriku”.
Ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs aicina īstenot mērķtiecīgu reklāmas kampaņu, lai parādītu Latviju kā piemērotu vietu ražošanas pārcelšanai no Ķīnas.
Krīzes rezultātā varētu palielināties arī Latvijā pieejamā darbaspēka klāsts, jo daļa tautiešu, kas bija devušies peļņā uz citām Eiropas valstīm, tagad ir atgriezušies dzimtenē. “Esmu dzirdējis, ka diezgan daudz emigrantu šobrīd domā par atgriešanos Latvijā, jo pie mums situācija ir mierīgāka. Jāskatās, vai šī vēlme saglabāsies arī pēc krīzes beigām,” spriež profesors Mihails Hazans.
Ošlejs norāda, ka atgūšanās pēc ekonomiskā krituma parasti ir vismaz divas reizes ilgāka par kritumu, tādēļ pašlaik daudz izdevīgāk būtu censties saglabāt ekonomiku, nevis pasīvi vērot tās sarukšanu. Ošlejs ierosina maksāt dīkstāves pabalstu 750 eiro mēnesī neatkarīgi no nodokļu nomaksas statusa, parādu esamības, maksāt arī pašnodarbinātajiem, ēnu ekonomikas dalībniekiem un mikrouzņēmumos strādājošajiem. Šādu pieeju atbalsta arī Banku augstskolas pasniedzējs Grasis. “Manuprāt, valsts interesēs šobrīd būtu atbalstīt visus, kas palikuši bez ienākumiem. Šis nav īstais brīdis pētīt, kurš pirms tam ir maksājis un kurš nav maksājis nodokļus.”
Grasis norāda, ka pašlaik vērojamā krīze ir atdzīvinājusi ideju par garantēto iztikas minimumu, kas tiktu maksāts visiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu nodarbinātības statusa.
Pirms dažiem gadiem šādu eksperimentu jau sāka Somija, kas ap 2000 bezdarbnieku lielai grupai maksāja 560 eiro pabalstu un neprasīja, lai viņi meklē darbu.
Eksperiments noslēdzās 2018. gada nogalē; lielākā daļa programmas dalībnieku joprojām bija bez darba, toties viņu veselības stāvoklis un apmierinātība ar dzīvi bijusi augstāka nekā citiem bezdarbniekiem.
Pēc krīzes gaidāma inflācija
Pandēmijas laikā valdības gan Eiropā, gan citviet pasaulē solījušas atvēlēt miljardiem eiro dažādām atbalsta programmām, lai palīdzētu iedzīvotājiem un uzņēmumiem pārvarēt krīzi.
Tas gan radījis arī jautājumus par citām problēmām, kas gaidāmas pēc krīzes beigām. Kā zināms, nauda neaug kokos un šobrīd uzkrātie parādi kādreiz būs jāatmaksā. Ja šī problēma tiks risināta ar naudas drukāšanu, tad pēc krīzes gaidāma lielāka inflācija, kas noēdīs taupīgo iedzīvotāju uzkrājumus.
Jānis Grasis uzskata, ka valdības taktikai ar pastiprinātu naudas tērēšanu šobrīd nav reālas alternatīvas. “Cilvēkiem ir jādzīvo šodien, ēst gribas jau šodien. Ja valsts neatbalstīs bez iztikas līdzekļiem palikušos, gaidāms noziedzības pieaugums un citas problēmas.”
Iepriekšējo krīzi Latvijas tauta pārcieta bez īpašiem protestiem, ja neskaita 2009. gada 13. janvāra grautiņu Vecrīgā.
Iedzīvotāji savilka jostu un norija rūgtās taupības zāles, bet krīzes menedžeris Valdis Dombrovskis sarakstīja grāmatu ar daudzsološu nosaukumu “Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi”.
Saeimas deputāts Gatis Eglītis (JKP) uzskata, ka arī šoreiz būs iespējams “pārziemot” un pārciest triecienu ekonomikai. “Es redzu, ka Covid–19 negaisa mākonim ir arī vairākas sudraba maliņas – no šīs krīzes mēs kopā varam iziet vēl gudrāki un rosīgāki nekā agrāk un ekonomiku uzlikt uz vēl stingrākiem pamatiem nekā līdz šim. Man ir sajūta, ka Latvijas sabiedrība spēs mobilizēties un pielāgoties jaunajiem apstākļiem.”
