– Vai, jūsuprāt, mājokļu iegādei pašlaik iedzīvotājiem ir pieejami kredīti? 2
– Pieejamība atkarīga no viņu ienākumiem. Ja tie ir mazi un ja cenas dzīvokļiem, sevišķi jaunajos projektos, viņiem nav paceļamas, tad arī kredīti ir mazāk pieejami.
Es gribētu, lai Rīgā vairāk celtu nevis ļoti dārgus, bet tā sauktos ekonomiskās klases dzīvokļus, kas būtu domāti mūsu iedzīvotājiem. Tik jājautā, vai, ņemot vērā birokrātiju, kas pašlaik jāpārvar uzņēmējam, var uzbūvēt tos par iedzīvotājiem pieņemamu cenu – tādu, ko viņi spēj maksāt. Kā jau teicu, abās mūsu kaimiņu galvaspilsētās iedzīvotāji aizņemas hipotekāros kredītus četras reizes vairāk nekā Rīgā.
No savas puses mēs jau mudinām, ka mājokļu iegādē vajadzīgs valsts atbalsts. Pašlaik tāds jau ir jaunajām ģimenēm ar bērniem.
– Vai šis atbalsts ir jūtams? Aizdevuma summa jau jāatmaksā tik un tā. Hipotekāro kredītu ņēmēju ir vairāk?
– Noteikti ir vairāk. Šā gada pirmajos sešos mēnešos esam piešķīruši vairāk hipotekāro kredītu nekā visā pagājušajā gadā. Lielu pienesumu devusi valsts atbalsta programma – tas ir tuvu 40%.
Ierēdņi gan saka, ka tas esot papildu slogs budžetam. Es gan uzskatu, ka nekāda sloga nav. Šis atbalsts būtībā ir valsts galvojums pirmajai iemaksai. Valstij tas var kļūt par slogu tikai tad, ja kāds kredīta ņēmējs nemaksā. Es ierosinātu piešķirt šo atbalstu ne tikai ģimenēm ar bērniem, bet arī citiem, piemēram, jaunajiem diplomētajiem speciālistiem. Tas varētu sekmēt viņus palikt Latvijā, nevis aizbraukt no valsts. Tam pašlaik iebilst, jo, lūk, budžetā neesot naudas. Es gan domāju, ka atrisinājumu var atrast.
Piebildīšu, ka hipotekāro kredītu ņēmēji ir kļuvuši krietni apdomīgāki un piesardzīgāki, kas, protams, iepriecina. Arī uzņemtās saistības apmaksā ļoti ātri – vidēji 12 gados, kaut arī kredītu samaksas termiņš parasti ir 20 gadi vai ilgāks.
