Ekonomikā sliktāk, bet pirmo reizi 13 gadu laikā mēs Eiropas Savienībai tik pārliecinoši uzticamies 4
Uldis Šmits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nesen publicētā “Eirobarometra” standartaptauja (tiek izdarīta divas reizes gadā ilgtermiņa tendenču apzināšanai), kas veikta februārī un martā, rāda, ka eiropiešu uzticēšanās Eiropas Savienībai – tai uzticas 49% respondentu – sasniegusi augstāko līmeni kopš 2008. gada. Līdzīgi pozitīvs priekšstats par ES ir 46 procentiem, bet neitrāls – 38 un negatīvs – 15 procentiem.
Uzticas, kaut ekonomikā sliktāk
Salīdzinājumā ar pērn vasarā izdarīto “Eirobarometra” standartaptauju gan uzticēšanās, gan pozitīvā priekšstata rādītāji pieauguši par sešiem procentpunktiem, kaut arī valda uzskats, ka ekonomiskā situācija ir slikta – tā domā 69 aptaujāto eiropiešu. Viņi acīmredzot pārāk nevaino “Eiropu” par haotisko sanitārās krīzes pārvaldību un iekavēto vakcinācijas kampaņu.
Tikmēr ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem caurmērā uzticas attiecīgi 36 un 35 procenti. Bet konkrēti Latvijā šie rādītāji ir vēl pieticīgāki: valdības darbībai pauduši uzticību 23%, savukārt parlamentam – 21%. Zemāko rādītāju izpelnījušās politiskās partijas ar septiņiem procentiem. Rangu tabulas augšgalā atrodas armija (72%), radio (70%) un veselības aprūpes personāls (66%).
Interesanta, šķietami nesaistītas jomas pārstāvoša trijotne, kas savā ziņā atspoguļo Latvijas iedzīvotāju vērtību skalu un raizes pašreizējā situācijā, jo Nacionālie bruņotie spēki iemieso valsts aizsardzību, radio joprojām ir pieejamākais drošas informācijas avots, bet medicīnas aprūpē strādājošie cīnās sanitārās krīzes pārvarēšanas pirmajās līnijās. Sabiedrības uztverē minētās jomas zināmā mērā tiek nošķirtas no valdības politikas efektivitātes vai neefektivitātes.
Mazliet pārsteidzoši, bet procentuālā izteiksmē mūsu uzticēšanās NATO (63%) un ANO (62%) atšķiras minimāli, savukārt stipri vēsāka ir attieksme pret Eiropā pašreiz vecāko politisko organizāciju Eiropas Padomi (52%), kas apvieno četrdesmit septiņas valstis, respektīvi, gandrīz visas.
Eiropas institūcijām uzticas vairāk
Zīmīgi arī, ka no aptaujā iekļautajām Eiropas Savienības institūcijām lielāko uzticību Latvijā bauda Eiropas Centrālā banka (65%), kura ir atbildīga par eiro valūtas pārvaldību un cenu stabilitāti Eiropas tirgū, taču neizceļas ar biežu vai izvērstu komunikāciju. Racionāls skaidrojums ECB tagadējam visumā pozitīvajam tēlam varētu būt pērn martā sāktā privātā un valsts sektora vērtspapīru aktīvu ārkārtas iegādes programma jeb PEPP (“Pandemic emergency purchase programme”). Šis Covid-19 pandēmijas dēļ ieviestais “nestandarta monetārās politikas pasākums” ļauj izdarīt aizņēmumus uz ļoti izdevīgiem noteikumiem un acīmredzot ir veicinājis parasti diskusiju ēnā esošās ECB atpazīstamību.
Tomēr nemaz tik tālu no ECB neatpaliek arī tās institūcijas, kuras tieši asociējas ar vārdu “Brisele” – Eiropas Komisija (61%), bet tāpat Eiropas Parlaments (60%), kura vēlēšanas gan nemēdz izraisīt pilsoņu aprindās pamanāmu aktivitāti.
Lielvalstīs pilsoņi skeptiskāki
Eiropas Savienībai, kas, jāatgādina, ir pārnacionāla organizācija, Latvijā uzticēšanos paudis 61% aptaujāto. Tādējādi esam krietni virs vidusmēra tāpat kā Igaunija (64%) un it īpaši Lietuva (70%), kura ieņem trešo vietu aiz ES Padomē pašlaik prezidējošās Portugāles (78%) un Īrijas (74%).
Līderu grupa krietni apsteidz ES lielvalsti Vāciju (48%), bet jo sevišķi Franciju (39%), kur Eiropas Savienībai vairāk neuzticas (52%) nekā uzticas.
Eiropas mērogā par smagākajām tiek uzskatītas problēmas, kas saistās ar veselību, ekonomisko situāciju, dalībvalstu publisko finanšu stāvokli, vidi un klimata pārmaiņām, kā arī ar imigrāciju.
Šajā sakarā jāatceras kāds cits nesens sabiedriskās domas pētījums, ko “Eirobarometrs” pagājušā gadā novembrī un decembrī veica pēc Eiropas Parlamenta pasūtījuma un kas izgaismoja eiropiešu viedokli, ka par galveno prioritāti jākļūst sociālās nevienlīdzības un nabadzības apkarošanai. Nosaukto problēmu risinājumi pirmām kārtām būtu jārod ES valstu valdībām, kuras ne vienmēr spēj tikt ar to galā. Turpretī agrāk teju mītiskā Brisele daudzviet sāk iemantot pilsoņu lielāku uzticēšanos.
