Ventspils ekonomika – par un ap ostu 0
Ventspils ir sestā lielākā Latvijas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita un viena no ekonomiski aktīvākajām pilsētām ar attīstītu ostas infrastruktūru. Taču ekonomiski aktīvo uzņēmumu daudzums uz tūkstoti iedzīvotāju ir viens no mazākajiem valstī – 54. Latvijā šis rādītājs sasniedz 77, bet Rīgā – 99, arī citās Latvijas pilsētās šis rādītājs ir labāks, piemēram, Valmierā – 79, Jelgavā – 57, Rēzeknē – 61 utt. Acīmredzot Ventspilī uzņēmumu ir mazāk, bet tie ir lielāki.
Vislielākais apgrozījums pilsētas ekonomiskajā attīstībā ir tranzīta jomai. Ventspilī un novadā kopumā ir nedaudz vairāk kā viens tūkstotis uzņēmumu, kuri kopā pērn apgrozījuši 853,4 miljonus eiro. No tiem apmēram trešdaļa jeb 300,3 miljoni eiro apgrozījuma attiecināmi uz transporta un loģistikas nozares uzņēmumiem. Tāpat nozīmīga loma ir apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kuru kopējais apgrozījums pērn sasniedzis 234,8 miljonus eiro. Ventspils ir viena no retajām Latvijas pilsētām, kurā nedominē tirdzniecība.
Problēmas ostās
Ņemot vērā ģeopolitisko saspringumu un faktu, ka Krievija novirza kravas uz savām ostām, Latvijas ostu apgrozījuma kritums 2015. gada deviņos mēnešos sasniedzis apmēram 30%. Ventspilī un mazajās ostās kritums bijis vislielākais – 33%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Kaut gan oktobrī Ventspils brīvostas termināļos ir bijis lielākais kravu apgrozījums pēdējo piecu mēnešu laikā, tomēr desmit mēnešu kravu apgrozījuma rādītāji atpaliek no kravu apgrozījuma datiem pagājušā gada attiecīgajā periodā, informē Ventspils brīvostas pārvalde. Sešiem Ventspils brīvostas termināļiem 2015. gada pirmajos desmit mēnešos izdevies pat palielināt kravu apgrozījumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Kravu pieaugums bijis “Ventall Termināls” – 89%, “Ventbunkers” – 10%, “Ventamonjaks” – 11% u.c. Trīs reizes vairāk nekā pagājušajā gadā šajā periodā kravas pārkrautas “Ventspils Grain Terminal”, tomēr pārkrautais apjoms ir tikai 25% no termināļa jaudas.
Būtiski kravu apgrozījums samazinājies trīs termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kravu apgrozījuma rādītājus. Par 15% samazinājies “Ventspils Nafta termināls” apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. “Baltic Coal Terminal” šogad pārkrauti par 50% tonnu mazāk un ir tikai trešā daļa no termināļa jaudas. Katastrofāli rādītāji ir “Kālija parkam”, kur desmit mēnešos pārkrauti tikai 142 tūkstoši tonnu, kas ir par 90% mazāk nekā pērn. Uzņēmumā šogad tiek izmantoti tikai 2% no kopējās iespējamās jaudas.
Ņemot vērā to, ka Latvijas ostās pamatā tiek pārkrautas Krievijas kravas – ogles un naftas produkti, pieaugs konkurence tranzīta uzņēmumu vidū, jo uz Krieviju novirzītajām kravām šobrīd nav aizstājēju. Lai arī pasaulē pieaug konteinerkravu pārvadājumi, Latvijā to apjoms ir neliels, un atkarība no Krievijas kravām ir nostādījusi neērtā situācijā valsts tranzīta nozari.
Bažīga situācija
Gandrīz visi “TOP 20” uzņēmumi ir saistīti ar ostu un izmanto tās pakalpojumus. Ņemot vērā kravu apgrozījuma kritumu ostā šogad, uz pieauguma tendenci nav pamata cerēt. Transporta nozares uzņēmumiem šobrīd nav viegli laiki, redzams, ka no “TOP 20” uzņēmumiem pusei ir samazinājies darbinieku skaits.
Oktobra beigās Ventspilī reģistrēts bezdarba līmenis 7,4% apmērā, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati. Lai arī šis rezultāts ir labāks nekā Latgales pilsētās un arī Liepājā, kuru nomāc “Liepājas metalurga” bankrota ēna un darbības atjaunošanas likstas, Ventspilī bezdarba līmenis ir augstāks nekā Jelgavā (6,9%) un Valmierā (5,9%), par Rīgu (5,0%) nemaz nerunājot.
