“Ekonomika drīzāk lēnām iesilst, nevis atdziest.” Strautiņš mierina, ka lielākajai daļai cilvēku nedraud jostas savilkšana 91

“Ekonomika drīzāk lēnām, lēnām iesilst, nekā atdziest,” tā savu komentāru TV24 raidījumā “Kur tas suns aprakts?” iesāka “Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, atbildot uz jautājumu, kas šobrīd notiek ekonomikā Latvijā, un, vai mums būs jāsavelk jostas?

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
“Viņš ļoti labi apzinās, ka daudzi no viņa grib atbrīvoties.” Eksperts nosauc brīdi, no kura Putina dienas būs skaitītas
Lasīt citas ziņas

“Ja runā par relatīvi abstrakto parādību IKP [iekšzemes kopproduktu], kuru nedz kāpēc visu laiku piemin, tad šogad tas pieaugums drīzāk būs lielāks vismaz reālā izteiksmē, nekā pagājušajā gadā, kad tas bija negatīvs vai vispār nebija. Lietas drīzāk pamazām virzās uz labo pusi. Ja runā par nepieciešamību savilkt jostas, tad pilnīgi noteikti lielākajai daļai cilvēku tas nedraud. Tas jau notika pirms diviem gadiem, kad reālās algas samazinājās. Reālais IKP tajā brīdī auga, bet reālās algas samazinājās inflācijas dēļ,” skaidroja ekonomists Strautiņš par procesiem Latvijas ekonomikā.

Ekonomists uzsvēra, ka šogad varam sagaidīt “ļoti ievērojamu” reālās algas kāpumu aptuveni 8% apmērā. “Citiem vārdiem sakot, tik cik 2022.gadā reālā alga samazinājās, tik attiecīgi šogad varētu pieaugt. Pagājušajā gadā bija neliels pieaugums. Un tas tāpēc, ka cenu līmenis šogad faktiski nemainās. Es domāju, ka būs pat vairāki mēneši, kad būs deflācija gada griezumā, bet algas aug. Algas naudas izteiksmē aug. Lielā mērā tā ir inerce, un algas īpaši strauji aug sabiedriskajā sektorā, nu, kur tiešām nāksies piebremzēt, nevis tādā ziņā, ka ņemt kādam kaut ko nost, kas jau ir iedots, bet ir pilnīgi skaidrs, ka turpmākajos pāris gados algu pieaugums būs ļoti neliels,” komentēja Strautiņš.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šogad sabiedriskajā sektorā algu budžets ir pieaudzis “par apmēram piekto daļu” brīdī, kad cenas faktiski nemainās. “Protams, tīri sagadīšanās, bet, manuprāt, tāds bija reālo algu pieaugums 2007.gadā. Tie bija pilnīgi fantastiski skaitļi. Arī tagad mēs ieraugām pilnīgi fantastisku skaitli! Tas nenozīmē, ka mums draud 2008.gads un 2009.gads – noteikti nē! Bet ir pilnīgi skaidrs, ka nāksies radikāli nobremzēt algu pieaugumu,” komentēja “Luminor” bankas ekonomists Strautiņš TV24 raidījumā “Kur tas suns aprakts?”, atbildot uz jautājumu, kas pašlaik notiek un kas gaidāms Latvijas ekonomikā.

Jau vēstīts, ka Latvijā martā bijusi zemāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā (ES) un Eirozonā vidēji, liecina trešdien publiskotie ES statistikas biroja “Eurostat” dati, ziņoja LETA 17.aprīlī.

Gada inflācija Latvijā martā bijusi 1%. Zemāka inflācija nekā mūsu valstī pagājušajā mēnesī reģistrēta Lietuvā (0,4%), Somijā (0,6%) un Dānijā (0,8%). Savukārt augstākā gada inflācija bijusi Rumānijā (6,7%), Horvātijā (4,9%), kā arī Igaunijā un Austrijā (abās valstīs 4,1%).

Patēriņa cenas martā gada griezumā pieaugušas visās ES dalībvalstīs. ES vidēji gada inflācija martā bijusi 2,6%, bet Eirozonā tā veidojusi 2,4%. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi – februāri – patēriņa cenas martā ES palielinājās par 0,7%, bet eirozonā – par 0,8%.

Latvijā salīdzinājumā ar februāri patēriņa cenas martā, tāpat kā Itālijā, pieaugušas par 1,2%. Mēneša inflācija bijusi visās ES dalībvalstīs, izņemot Lietuvā un Somijā, kur tās sarukušas par 0,1%, un Dānijā, kur patēriņa cenas saglabājušās nemainīgas. Augstākā mēneša inflācija fiksēta Portugālē (+2,3%), Grieķijā (+1,8%) un Spānijā (+1,4%). Tikmēr Igaunijā patēriņa cenas pieaugušas par 0,4%. “Eurostat” inflāciju aprēķina atbilstoši ES saskaņotajam patēriņa preču indeksam (HICP).

Reklāma
Reklāma

Plašāk TV24 raidījumu “Kur tas suns aprakts?” variet skatīties video šeit:

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.