Ekonomika aug, bet dzimstība krīt. Kāpēc tā, skaidro eksperts 0
2018. gada pirmajos deviņos mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits – 14 680 bērni – ir par 1267 mazuļiem jeb 8% mazāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.
Kā redzams, dzimušo skaita samazinājums ir vērojams jau otro gadu pēc kārtas, un, visdrīzāk, 2018. gada kopējais skaits noslīdēs jau zem 20 tūkstošiem.
Pēdējos gados Latvijā ir darīts pietiekami daudz, lai ģimenes ar bērniem justos stabilāk un drošāk. Ir noteikti lielāki nodokļa atvieglojumi, palielinātas piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta, paplašināts atbalsts audžuģimenēm, darbojas mājokļu atbalsta programma u.tml.
Turklāt fonā notiek arī ekonomikas izaugsme, kas ir pietiekami svarīgs blakusapstāklis labai dzimstībai. Tad kāpēc notiek šāds kritums? Atbilde ir meklējama apmēram 20 – 30 gadu senā pagātnē, kad Latvijā arī notika straujš dzimušo skaita samazinājums (no 42 tūkstošiem 1987. gadā līdz 18 tūkstošiem 1998. gadā).
Tādējādi par jaunajiem vecākiem šobrīd kļūst demogrāfiskās bedres laikā dzimušie – paaudze, kura ir ievērojami mazākā skaitā, salīdzinot ar līdzšinējiem jaunajiem vecākiem. Šāda paaudžu nomaiņa jauno vecāku vidū turpināsies vēl vairākus gadus, un tās rezultātā dzimušo skaits var noslīdēt arī zem 15 tūkstošiem gadā.
Kā tas ietekmēs mūsu dzīvi nākotnē?
Tas uzturēs ilgstošu spiedienu uz cilvēku trūkumu darba tirgū. Šobrīd ik gadus pensijas vecumu sasniedz apmēram 25 tūkstoši cilvēku, savukārt darba tirgū ienākošo jauniešu skaits ir par 5 – 10 tūkstošiem zemāks.
Esošie dzimstības rādītāji ļauj prognozēt, ka nelīdzvērtīga paaudžu nomaiņa darba tirgū saglabāsies vēl vismaz pēc 20 gadiem, kad šobrīd dzimušie sasniegs darbspējas vecumu; turklāt daļa no tiem varētu pārcelties arī uz ārzemēm.
Tas nozīmē, ka Latvijā ir ilgstoši paredzams pakāpenisks iedzīvotāju skaita samazinājums darbspējas vecumā, kuriem savukārt būs jāuztur pieaugošs pensionāru skaits.
Tāpēc arī tiek paaugstināts pensionēšanās vecums (šobrīd Latvijā tas ir 63 gadi un trīs mēneši), kas ik gadus pakāpeniski tiks palielināts par trim mēnešiem un 2025. gadā sasniegs 65 gadus.
Latvijas nākamajām paaudzēm būs jāstrādā vairāk, tajā skaitā jāpaaugstina darba ražīgums – gan uz jaunu tehnoloģiju, gan augstākas kvalifikācijas rēķina.
Dzimstības samazinājums (kas vienā brīdī var nokrist līdz 15 000 gadā) sagādās pieaugošus izaicinājumus arī izglītības sistēmai. Vispirms samazināsies pirmklasnieku skaits, bet vēlāk – arī kopējais izglītojamo skaits mācību iestādēs.
Tas liks paātrināt skolu tīkla optimizāciju. Arī augstskolas saskarsies ar studējošo skaita samazinājumu, taču to varēs ierobežot, aktīvāk piesaistot ārvalstu studentus un uzlabojot izglītības kvalitāti līdz starptautiski konkurētspējīgam līmenim.
Viss iepriekš minētais liecina, ka demogrāfiskā situācija (ne tikai zemā dzimstība, bet arī iedzīvotāju sastāva novecošanās) būs viens no problēmjautājumiem, ar kuru būs jārēķinās vēl gadiem ilgi.
Tai būs ietekme uz dažādām svarīgām politikas jomām (pensiju sistēmu, darba tirgu, izglītību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi u.c.). Tāpēc atliek cerēt, ka jaunievēlētajai Saeimai un tās ieceltajai valdībai demogrāfijas jautājumi būs viena no prioritātēm.
