Ivars Bušmanis: Arvien vairāk – attālināti. Ko šogad sagaidīt ekonomikā? 0
Ivars Bušmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kaut gan koronavīrusa radīto krīzi nespēju prognozēt, tomēr pieradums pie labas dzīves un patēriņa dziņas piepildīja pērn virsrakstā paredzēto “droši tērēsim nopelnīto”.
Tiesa, pavasarī pandēmija aizbaidīja nevajadzīgākos pirkumus, taču attālinātais darbs, valsts atbalsts un algu kāpums rudenī (+5,9%) uzrāva teju 6% kāpumu mazumtirdzniecībā.
Degvielas lielāks patēriņš liecina, ka mājās neesam sēdējuši vai arī kurjerpasts biežāk piebrauca pie mājas.
Arī vējš pērn pūtis spēcīgāk nekā citus gadus – rudenī tā vidējais ātrums bija 0,2 m/s virs normas. Tā – neizmantotā enerģija.
Kaut Latvija joprojām ir Eiropas atpalicējos, tā cīņā pret OIK gandrīz no vannas izlēja “vēja bērnu”. Piepildījās pesimistiskā prognoze, ka nebūs vairāk vēja elektrības, tomēr “Eolus” un “Lafloras” rosīšanās vieš cerības.
Kaut arī Jaunā konservatīvā partija šūpoja valdību, gribēdama ieviest minimālo algu jau 2020. gadā, piepildījās arī otra mana prognoze, ka ekonomiskā loģika uzvarēs pār politiskajām ambīcijām un 500 eiro minimālā alga būs no 2021. gada.
Savukārt trešajā prognozē izteiktās bažas, ka diez vai būs ko būvēt, nepiepildījās, jo Covid-19 piespieda valdību sildīt ekonomiku un ceļu būvei papildus atvēlēt 75 miljonus eiro (plānoto mīnus 40 miljonu vietā).
? Attālināto darbu legalizēs?
Attālinātais darbs no 1. jūlija juridiski it kā nostiprināts Darba aizsardzības likumā, bet tas vairāk orientēts uz darba apstākļu nodrošināšanu.
Neatrisināts palicis jautājums: kurš par tiem maksās? Šobrīd to var noteikt darba līgumā.
Bet, lūk, Spānijā, jau briest likumprojekts darbiniekiem, kuri vismaz 30 procentus sava darbalaika strādā mājās.
Likums liks uzņēmumam segt darbinieka izmaksas par aprīkojumu, datoru, internetu, ergonomisko krēslu, kā arī elektrības, interneta un tālruņa sakaru rēķinus. Risinājums varētu būt arī ienākuma nodokļu atlaide par attālinātā darba izdevumiem.
Vai 2021. gadā Saeima pieņems Darba likuma grozījumus par attālināto darbu? Dzīve piespiedīs.
? Attālinātā iepirkšanās?
E-komercija noteikti nepaliks kā pandēmijas uzspiesta iepirkšanās forma. Straujais kāpums teju par 10% interneta veikalos pērnruden un apgrozījuma dubultošanās gada nogalē noteikti ir klātienes tirdzniecības aizlieguma rezultāts.
Bet vienlaikus tā ir valsts mārketinga kampaņa e-komercijai. Daudzi pierod iepirkties lētāk un slinkāk. Arī uzņēmējus piespiež pārorientēties – kā “Depo”. Aritmētika vienkārša: 90% mājsaimniecību ir internets, 63% interneta lietotāju jau veic pirkumus tiešsaistē. Pieņemu, ka 2021. gadā 80% mājsaimniecību iepirksies internetā.
? Attālinātā izklaide?
Attālinātā izklaide – filmu, teātru, koncertu un citu pasākumu patērēšana, neizejot no mājas – arī uzspiesta.
Atšķirībā no attālinātā darba šī ir nelāga tendence. Turklāt daudz populārāka, par ko liecina “sastrēgumi” internetā vakaros un brīvdienās. Mobilie operatori nebija gatavi tik straujai biznesa decentralizācijai un mājāssēdētāju lejupielādēm.
Šogad būs nepieciešamas pamatīgas investīcijas, kas pirmoreiz mobilo sakaru vēsturē cels tarifus. Iekārojamākam jākļūst LVRTC platjoslas optiskajam tīklam, kura 3813 kilometriem nomnieki ir tikai pusei. Joprojām tikai nelielai daļai laucinieku ir pieejams stabils un ļoti ātrs optiskais internets.
Kabeļi zem zemes, bet no centriem attālinātie iedzīvotāji mokās ar darba veikšanu un izklaides baudīšanu. Jānotiek izrāvienam ātrgaitas interneta pieejamībā.
