Zemas emisijas māja 2
Vieni īpašnieki ietaupa līdzekļus mājas celšanas laikā un maksā lielākus ekspluatācijas izdevumus tālākā laikā. Citi uzreiz iegulda lielākus līdzekļus siltumenerģiju taupošās tehnoloģijās un uzbūvē energotaupīgu māju ar maziem uzturēšanas izdevumiem. Tātad viena māja ir lētāka, bet tās apkurināšana izmaksās dārgāk. Otra tipa mājas izmaksā dārgāk, bet tās apkurināšanas izdevumi ir jūtami mazāki un patērētie līdzekļi atmaksāsies trīs līdz piecu gadu laikā.
“Jāatceras, ka energotaupīgo māju celtniecība prasa patiešām labu mūsdienu celtniecības tehnoloģiju pārzināšanu, jauno tehnoloģisko iespēju lietošanu un perfektu darba izpildi,” atgādina siltumfiziķis Harijs Tučs.
Energotaupība sākas ar valsts noteiktajiem paaugstinātajiem standartiem konstrukciju siltumnoturības ziņā un beidzas ar galēji energoekonomisku mājokli jeb tā saukto pasīvo māju. Kaut kur pa vidu atrodas zemas emisijas mājas. Tās izceļas ar dabisko enerģijas avotu, piemēram, saules starojuma, zemes un gaisa temperatūras starpības izmantošanu ar moderno tehnoloģiju palīdzību. Pasīvajās mājās lietderīgi izmanto arī tādu siltuma avotu kā mājas iedzīvotāju un mājsaimniecības ierīču radītais siltums. To nodrošina rekuperācija – ar siltummaini aprīkota ventilācijas sistēma. Zemas emisijas mājas apsildei biežāk izmanto gaisa vai zemes, retāk ūdens siltumsūkņus.
Efektīvu energotaupīšanu var nodrošināt tikai pilnīga hermētiska mājas konstrukcija bez gaisa spraugām. Ziemas laikā, kad telpās gaisa temperatūra sasniedz – 20 oC un mājas iekšpusē + 20 oC, katra mazākā spraudziņa kļūst par spēcīgu vilkmes avotu. Tādēļ zemas emisijas mājas iekšpuse tiek pilnīgi noslēgta ar tvaika plēvi. Hermētiska un labi siltināta māja nodrošina gada vidējo siltuma patēriņu zem 15 kWh/m2, kas ir par 80% mazāk nekā pēc pašreizējiem būvnormatīviem celtajām jaunceltnēm, piedevām uzturot iemītniekam pietiekamu komfortu.
Zemas emisijas privātmāja pirms kāda laika tapa Mežaparkā. Vienstāva mājas sienas veidotas no 50 cm biezas koka karkasa konstrukcijas, kurā iepūsta “RB & B” kokšķiedru ekovate. Bēniņi siltināti ar 60 cm biezu beramās “RB & B” ekovates kārtu. Mājas fasāde orientēta dienvidu virzienā, un tur novietoti 50% logu, kas nodrošina telpās papildu siltumu. Jumts veidots ar lielu pārkari, kas tālāk aizvada lietus ūdeņu aizvadīšanu no ēkas pamatiem un veido ap māju dabisku verandu, kurā var pasēdēt. Vasaras vidū pārkare piesedz apvārsni un lielu dienas daļu saules stari netiek mājoklī. Mājoklis ir ēnā, un vasaras + 30 oC karstumā telpās saglabājas + 23 oC temperatūra. Mājas betona grīdu, kas ir teicams siltuma akumulators, silda zemes siltumsūknis. Pat māju nekurinot, temperatūra krītas lēnām. Ēkās hermētiskums ir ļoti nozīmīgs, jo ļauj pilnīgi kontrolēt gaisa plūsmu.
“Izveidojot labu, hermētisku siltumizolāciju, mājas siltuma zudumus var samazināt četras reizes,” pārliecināts Harijs Tučs.
