Visu ekomāju karalis ir tradicionālā masīvkoka guļbūve, kas joprojām ir pievilcīga dzīves telpa dabiskas vides cienītājiem, kuriem patīk tēsta koka smarža un starp baļķiem iepildītu sfagnu sūnas. Kvalitatīvu dabisko guļbūvju cenas kāpj, jo arvien dārgāks kļūst lietaskoks un laba meistara roku darbs. “Dores fabrikā”, pateicoties modernajām kokapstrādes tehnoloģijām, senā celtniecības tehnoloģija ieguvusi jaunu elpu. 2
Mājas veidošanai izmanto progresīvāko kokapstrādes tehnoloģiju, kurai Baltijā nav analoga. No baļķiem izzāģē brusas un kalibrē pēc izmēriem. Brusu galus saaudzē garumā ar ķīļtapas savienojumu. Gareniski un plakaniski salīmējot, palielinās brusu noturība un izveidojas stabilāks materiāls, kuram plaisas veidojas mazāk nekā veselam baļķim. No tādas brusas vieglāk veikt sarežģītu detaļu izgatavošanu, kā arī iespējams realizēt visdažādākos arhitektūras risinājumus.
Nonākot datorizētajā darbagaldā, katra detaļa tiek automātiski sagatavota pēc iestādītā rasējuma, tādējādi nodrošinot augstu precizitāti un energoefektivitāti. Dažā baļķī veikti vairāk par desmit vertikālu un horizontālu frēzējumu, kurus tradicionālā guļbūvē kala ar rokām.
Guļbūves izskatu ietekmē stūra savienojumi vai pakši. Populārākais ir vienkāršais krusta stūra savienojums, savienojums ar dubulto vēja barjeru īpaši piemērots plašām telpām. “Dores fabrikā” tiek ražots dzeguļu stūra savienojums, kam nav uz āru izbīdīto baļķu, tā ka Dores mājas bieži vien nemaz neatgādina tradicionālās guļbūves. Latvijā retāk lieto norvēģu laivas stūra savienojumu ar samazinātiem, uz āru izvirzītiem galiem. Pakšu nostrāde garantē mājas komfortu, pēc to kvalitātes spriež par namdara meistarību.
Dores mājas ārsienas tiek ražotas no 200 mm biezas brusas, un saskaņā ar būvnormatīvu tām nav nepieciešams papildu siltinājums. Guļbūvē svarīgi nosiltināt jumtu, jo caur to pazūd lielākā daļa siltuma. Griestu siltinājumam jāelpo. Ja klientam ir īpaši augstas siltumefektivitātes prasības, ir iespēja izvēlēties līdz pat 280 mm biezu brusu vai ārsienas iekšējo virsmu var siltināt ar kokšķiedru plati un apšūt ar dekoratīvajiem dēļiem.
Ārsienu aiztiekot no ārpuses, var zaudēt guļbūves šarmu. Masīvkoka guļbūves problēma ir sienu nosēšanās, kas ilgst līdz septiņiem gadiem un sasniedz 10 – 15% no sienas augstuma. Sēšanās apgrūtina mājas iekārtošanu un inženiertehnisko komunikāciju sakārtošanu. Rūpnieciska līmēta guļbūve veidota, saaudzējot līmētas brusas. Pateicoties līmes kārtai, kas kalpo kā armējošs elements, māja sēdīsies tikai no 2 līdz 4%.
“Fabrikā guļbūves saražo desmit reizes ātrāk, nekā cērtot ar rokām. Modernās koksnes saaudzēšanas tehnoloģijas ļauj ekonomiskāk izmantot kokmateriālus, un, pateicoties līmējumiem ar videi draudzīgu līmi, mājas sēžas daudz mazāk nekā tradicionālās guļbūves mājas. Stūru savienojumiem ir daudz lielāka precizitāte, kas nodrošina mājā ideālu mikroklimatu, neļaujot caur stūru savienojumiem iekļūt mitrumam un vējam, kā arī izplūst siltumam. Kokā mazāk veidojas plaisas. Iekštelpu sienu plaknes ir tik kvalitatīvas, ka tās var izmantot bez papildu apdares. Mājas detaļas ir sanumurētas, tās ātri samontējamas. Uz gataviem pamatiem atkarībā no stūra savienojuma tas aizņems 5 līdz 10 dienas. Pareizi uzturētas modernās guļbūves kalpos vismaz 200 gadus. Projektā nav jāparedz guļbūves sienas siltinājums. Saskaņā ar izmaiņām būvnormatīvos siltuma caurlaidības koeficients (Uw vērtība) tradicionālajās guļbūvēs bez siltumizolācijas slāņa iebūvēšanas sienā var būt 0,65, bet mums tas ir 0,58,” stāsta Mikus Zībergs, “Dores fabrikas” direktors.
