Ekoloģisks kurināmais taupa dabas resursus : kādas ir kvalitatīvas briketes 1
Praktisks kurināmā paveids ir koksnes briketes, kuras izgatavo, sapresējot sasmalcinātas skujkoku vai lapu koku skaidas, kā arī šķeldu vai sasmalcinātas koku mizas. Briketes presējot, no skaidām izdalās lignīns, kas tās salipina. Atkarībā no presēšanas spiediena un koka šķirnes briketēm ir dažāda masa un energovērtība. Ražotāji piedāvā dažādu formu produkciju – gan apaļas, gan četrkantīgas briketes, ar vai bez cauruma vidū.
Kvalitatīvas briketes ir sausas (mitruma procents 5 – 15%) – tad tās deg lēnām, taču, palielinoties mitrumam, samazinās kurināmā siltumatdeve. Lai briketes saglabātos sausas, tās ir iepakotas mitruma necaurlaidīgā celofāna pārvalkā. Brikešu priekšrocība ir ne vien lielāks blīvums salīdzinājumā ar malku, bet arī racionāla uzglabāšana, jo tās prasa mazāk vietas. Līdzīgi kā malku, arī briketes pirms kurināšanas vēlams paturēt istabas temperatūrā, lai uzsilst.
Pērkot briketes, vispirms jānoskaidro, vai cena ir par tonnu vai par kubikmetru. Ja pērk kubikmetros, nevajadzētu aizmirst noskaidrot, cik liels ir brikešu blīvums. Pērkot uz svara, vienmēr jāpārbauda, vai pirkums atbilst norādītajam daudzumam (dažreiz novēroti gadījumi, kad atvestais daudzums neatbilst cenai).
Visaugstāk kotējas ozola skaidu briketes ar lielu blīvumu un patīkamu aromātu.
Kādreiz tradicionālas un tagad nepelnīti aizmirstas ir kūdras briketes. Pēc dažu speciālistu atzinuma, kompaktās un ekonomiskās kūdras briketes ir labu labais cietā kurināmā veids, kas deg ilgi un atdod daudz siltuma un ir ekonomisks. Salīdzinājumā ar kokskaidu briketēm kūdras kurināmais izmaksā lētāk un deg lēnāk, tāpēc krāsns jāpapildina retāk. Sadegot kūdrai, veidojas pelni, ko var izmantot dārzā kā mēslojumu.
Ražotāji plāno, ka kūdras briketes drīz ražos arī no Latvijas milzīgajiem kūdras krājumiem, nevis ievedīs no ārzemēm – Igaunijas un Baltkrievijas. Starp citu, tikpat laba siltumatdeve kā skaidu briketēm ir arī Latvijā ražotajām salmu un siena briketēm, kas top no visiem iespējamiem lauksaimniecības pārpalikumiem: salmiem, siena, zāles, miežabrāļa, rapša.
