20
Lielākā rūpnīca
Jaunā rūpnīca būs bioloģisko produktu rūpnīca, lielākā pasaulē, modernākā un inovatīvākā, – ar “vis-, vis-” apzīmējumiem viņa neskopojas. Tās lielumu Kamilla Vikstrēma salīdzina ar iespaidīgo Somijas parlamenta ēku Helsinkos: “Mēs 40 hektāros būvējam pēc lieluma desmit tādas parlamenta ēkas.”
Pašlaik uzbūvēti 40% no projektētā apjoma, rūpnīcu iedarbināt paredzēts 2017. gada trešajā ceturksnī. Tad tā ražos 1,3 miljonus tonnu celulozes (pašreizējā rūpnīca 0,5 milj. t). Tā izmantos 6,5 miljonus kubikmetru koksnes (pašlaik 2,4). Tā nodrošinās 2500 darba vietu visā Somijā (pašlaik 1000). Tās ir vislielākās investīcijas Somijā (1,2 miljardi eiro), par kuru dārgākas ir tikai atomelektrostacijas, uzsver Vikstrēma. Tik lielām investīcijām apvienojušies Somijas investīciju fonds ar Junkera investīciju plānu (Eiropas Investīciju bankas finansējums), visas sešas lielākās skandināvu komercbankas, arī paši īpašnieki “piemeta” 40% nepieciešamo līdzekļu.
Bioproduktus balinās ar hloru
Ānekoski būs visefektīvākā bioloģisko produktu ražotāja, turpina pārliecināt Kamilla Vikstrēma. Tā simtprocentīgi izmantošot visus celulozes ražošanai nepieciešamos izejmateriālus. No mizas un koka putekļiem ražos biogāzi. No tām gāzēm, kas tagad lien degunā, noslēgtā ciklā tiks ražota sērskābe un metanols. No koksnes atdalīs lignīnu. No atkritumiem un pelniem – mēslojumu un materiālus zemes darbiem. Iegūs glaubersāli. Koksnes masas (celulozes) radīs celulozes šķiedras tekstilaudumam, aizvietojot kokvilnas audumu.
Pēc ražošanas pāri palikšot vien tīrs ūdens. Vismazāk patērēšot skābekli. Rūpnīca ražos siltumenerģiju un elektrību no atjaunojamiem resursiem (3000 GWh gadā jeb 2,4 reizes vairāk, nekā nepieciešams pašai), dodot elektrotīklos 2,5% no valsts enerģijas patēriņa.
Vai zaļās nevalstiskās organizācijas pieņem šādu bioloģisko rūpniecību? Visvairāk zaļie uztraucas par palielināto meža izciršanu, ne par pašu rūpnīcu, atzīst Juha Laine, grupas korporatīvās komunikācijas vadītājs. Jaunā biorūpnīca dienā pārstrādāšot tik, cik visā Somijā mežs pieaug vienā stundā. “Kaut arī mežs pieaug straujāk, nekā to izcirtīs pat pēc trīsreiz jaudīgākas rūpnīcas uzbūvēšanas, nevalstiskās organizācijas norāda uz riskiem bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā,” viņš skaidro.
Vai bioloģiskā saimniekošana pieļauj hlora klātbūtni balināšanā? “Mēs nebalinām vairs ar hloru, bet ar hlora dioksīdu,” “LA” atbildēja Kamilla Vikstrēma. “Tas ir videi iespējami draudzīgākais risinājums.” Jāatgādina, ka tai tālajā 2004. gadā Raimonda Vējoņa vadītā Vides ministrija atstāja spēkā Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja aizliegumu Ozolsalas celulozes rūpnīcā izmantot hlora balināšanas metodi. Tad arī šī celulozes rūpnīcas iecere apstājās. Bet Ānekoski ar hlora dioksīdu ražos bioloģiskos produktus.
