Ekoloģiskais koks nogāzies? Lai pūst! 0
Man ar radinieku kopīpašumā ir lauku zeme ar mežu. Pērn 3 ha nocirtām kailcirtē, atstājot dažus obligātos, tā sauktos ekoloģiskos kokus. Tagad ieraudzīju, ka viena no ekoloģiskajām apsēm ir izgāzusies ar visām saknēm. Gribēju to sazāģēt malkā, bet Valsts meža dienesta Limbažu birojā teica, ka šādu koku aiztikt nedrīkst! Lai sapūst mežā! Kur te loģika? Imants Alojas novadā
Nav starpības – dzīvs vai miris
Valsts meža dienesta Ziemeļvidzemes virsmežniecības Limbažu birojā paskaidroja, ka šādu koku patiešām nedrīkst novākt! Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā paredz, ka uz hektāru jāatstāj vidēji pieci līdz desmit dzīvotspējīgi koki – tā saucamie ekoloģiskie koki. Par tādiem parasti izvēlas vecākos un resnākos, ar labi attīstītu vainagu.
Tagad nokritušais koks vairs nav dzīvotspējīgs, ainavu arī nedaiļo un putni tajā neligzdo! Vienīgi kukaiņiem ir, kur izvērsties. Iespējams, arī kaitēkļiem… Kur loģika šādai pārspīlētai dabas aizsardzībai?
Noteikumi paredzot, ka šādu koku drīkst novākt tikai izņēmuma gadījumos – ja tas uzkritis ceļam; rada draudus strādniekiem, kuri apmežo mežu, u.tml. Meža īpašniekam jārunā ar savu mežzini, lai izvērtē situāciju.
Arī Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vecākā referente Ieva Zadeika apstiprināja, ka ekoloģiskie koki ir jāsaglabā. Arī tad, ja tie ir gājuši bojā – nokaltuši, vēja nolauzti vai bebru nograuzti. To paredz 2012. gada 18. decembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 936 “Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā” 5. punkts. Tajā teikts, ka mežaudzēs aizliegts cirst un izvākt ekoloģiskos kokus; kokus ar putnu ligzdām; kuru diametrs pārsniedz 50 centimetru, kā arī koku rindu un pamežu ap tiem; dobumainus kokus, kuru dobuma diametrs pārsniedz 10 centimetru; sausos un citus kokus, kas saglabāti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ciršanu mežā.
Šādus jautājumus meža īpašnieki uzdod itin bieži. Ekoloģiskos kokus nedrīkst izvākt, tajos var iemitināties citas dzīvības formas – dažādi kukaiņi, sūnas un ķērpji.
Kaut gan, nevīžīgi cērtot mežu, izcirtumi ir pilni ar nesavāktiem zariem, bet tie neesot vērtīgi. Bioloģiski vērtīgi esot tieši resnie kritušo koku stumbri.
Kas notiek ar atstātajiem?
Valsts meža dienesta mājaslapā www.vmd.gov.lv ir publicēti arī 2009. gadā veiktā apsekojuma rezultāti, kad mēģināts noskaidrot, kas tad īsti piecos gados ir noticis ar kailcirtēs atstātajiem ekoloģiskajiem kokiem. Iepriekš, 2004. gadā, visā Latvijā izvēlēti un apsekoti 392 izcirtumi. No tiem 2009. gadā atkārtoti apsekoti 368 izcirtumi 591,2 ha platībā. Un izrādījies, ka 20 % gadījumu, ja mežmala pieguļ atklātai teritorijai, piecu gadu laikā vējš ir izgāzis visus vai daļu no atstātajiem kokiem!
Taču šie koki ir nepieciešami putniem. Piemēram, koki ar lieliem dobumiem atrasti tikai 32 jeb 9 % no visiem izcirtumiem, bet tajos tiešām mājo aizsargājamo sugu putni! Lielākoties melnā dzilna, arī meža balodis, bikšanais apogs un lielā gaura. Dobumainie koki vidēji ir 40 cm resni, daudzi jau nokaltuši.
Piecos gados vējš bija izgāzis tikai 2,4 % no visiem izcirtumos atstātajiem kokiem. Taču, saskaitot izgāztos un kalstošos, sanāk krietni vairāk – apmēram 27 % no visiem. Vēl esot jāpēta, kādēļ izcirtumos atstātie bieži nokalst. Biežāk tievie, retāk – tie, kuru caurmērs pārsniedz 40 cm.
Starp citu, visbiežāk cieš egles, visretāk – ozoli. Tādēļ arī neiesaka izvēlēties egli kā atstājamo koku.
UZZIŅA Mežā, kurā nav veikta kailcirte, īpašnieks drīkst izvākt sausos un kritušos kokus, nekādas atļaujas vai saskaņošanas nav vajadzīgas. Pirms šo darbu sākšanas par to reizi gadā jāpaziņo Valsts meža dienestam. “Meža likums” nenosaka, kādā veidā jāpaziņo – tātad var vienkārši piezvanīt mežzinim vai virsmežniecības vietējam birojam. Nav arī jānorāda, cik kokus izvāks un kādā platībā, vienkārši jāpasaka, ka paredzēti šādi darbi. Izvācot šādus kokus, vien jāskatās, lai mežaudze būtu virs kritiskā šķērslaukuma (vienkārši sakot, lai būtu pietiekami daudz koku un tā neizskatītos pēc izcirtuma). |