Ekoloģiskā katastrofa Krievijā: izskan versija, ka vainojama globālā sasilšana 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijas prezidents Vladimirs Putins licis izsludināt ārkārtas stāvokli Krasnojarskas novada industriālā centra Noriļskas apkaimē, kur no bojāta rezervuāra apkārtējā vidē izplūdis ap 20 tūkstoš tonnu dīzeļdegvielas, piesārņojot gan augsni, gan tuvējo Ambarnajas upi.
Nelaime notikusi jau piektdien no rīta, taču, pēc oficiālās versijas, metalurģiskais gigants “Nornikeļ”, kam pieder vietējai termoelektrostacijai (TEC) domātās degvielas krātuves, divas dienas kavējies par to paziņot apgabala pašvaldībai un mēģinājis tikt galā pašu spēkiem, neiesaistot Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas resursus.
Trešdien prezidents Putins TV tiešraidē sarīkoja “Nornikeļ” pārstāvju izlamāšanu, pārmetot, kādēļ citiem par katastrofu bijis vispirms jāuzzina “no sociālajiem tīkliem”.
Tiesa, laikraksts “Kommersant”, analizējot situāciju, gan noskaidrojis, ka īstenībā Maskavā par avāriju uzzinājuši jau pusstundu pēc notikušā.
Uzskata, ka katastrofā netieši vainojama globālā sasilšana.
Būvējot tvertnes, pirms aptuveni 30 gadiem to pamatos mūžīgā sasaluma slānī iedzina betona pāļus, taču gaisa temperatūrai pēdējos gados paaugstinoties, atkūst arī agrāk pastāvīgā sasaluma stadijā esošais zemes slānis.
Zem viena no rezervuāriem betona pāļi izkustējušies, augsne zem tvertnes nosēdusies un milzīgā degvielas svara ietekmē tai vienkārši “izkritis dibens”.
Atbildīgās amatpersonas apgalvo, ka vēl pirms diviem gadiem augsne zem tvertnēm bija pilnībā sasalusi. Degviela vispirms izplūda uz TEC pievedceļa, turklāt aizdegās pa to braucošā automašīna.
Tālāk piesārņojums turpināja ceļu un ieplūda Ambarnajas upē, kas caur upju un ezeru sistēmu savienota ar Karas jūru un Ziemeļu Ledus okeānu.
Kopējā piesārņojuma platība, pēc oficiālām ziņām, sasniedz 180 tūkstošus kvadrātmetru. Upi kilometru garā un 150 metru platā joslā sedz bieza naftas produktu kārta.
Straumes ietekmē piesārņojuma zona koncentrējusies pie upes krasta, kur dīzeļdegvielas un ūdens sajaukumu gatavojas izsūknēt un utilizēt. Tajā pašā laikā apkaimē tiek norakta un kravas automašīnās izvesta piesārņotā augsnes virskārta.
Lēš, ka vairumu degvielas no upes izdosies izsūknēt 8–10 dienās, bet krastus attīrīs mēneša laikā. Daļa dīzeļdegvielas iztvaikos.
Tomēr pilnībā piesārņojumu no upes aizvākt nevarēs un organizācijas “Greenpeace” speciālisti lēš, ka sekas vēl ilgi iespaidos visu dzīvo upē un, iespējams, arī apkārtnes iedzīvotāju veselību.
Kaitējums zvejniecībai un videi ir vismaz 13 miljoni eiro. Krievijas mediju ieskatā, “Nornikeļ” amatpersonām nedraud kriminālatbildība, ja tās pierādīs, ka ka ekoloģiskajā katastrofā vainojamas klimata izmaiņas, nevis darbinieku nolaidība.
Tajā pašā laikā kompāniju droši vien sagaida sods vairāku desmitu miljonu rubļu apmērā.
Arī attīrīšanas darbi notiek uz “Nornikeļ” rēķina un var izmaksāt simtiem miljardu rubļu. Industriālā Noriļskas pilsēta un tās apkaime jau agrāk bija pieskaitāma pie pasaulē piesārņotākajām vietām.
