Sākoties celtniecības sezonai, aktuāla kļūst jumta materiāla izvēle 0
Māju jumti tiek klāti ar daudz un dažādiem materiāliem, kurus nosacīti var sadalīt ekoloģiskos, praktiskos vai ekonomiskos jumtu materiālos. Izvēloties klājumu, jārēķina, cik augstam jumtam to izmantos un kāda tipa ēkai to liks. Īpašs dekoratīvs jumta klājums ir kā dārgs mētelis, ko jāmāk pareizi parādīt. Tādēļ, ja mājai liek skaistu, dekoratīvu jumta klājumu, nepieciešams stāvāks jumts, kur no piemērota attāluma varēs labi apbrīnot niedru vai māla kārniņu šarmu. Šādi jumtu klājumi ir tik izteiksmīgi, ka tie mājas eksterjerā dominēs un vairs neprasīsies nekādi citi arhitektoniski izskaistinājumi. Ja arī dzīvojamai mājai izvēlamies mūsdienīgu jumta klājumu, sirdij tuvos vēsturiskos klājumus var likt kādai savrup stāvošai mazēkai, piemēram, pirtiņai, saimniecības ēkai vai lapenītei, kur nelielās platības dēļ iespējams izveidot īstu mazo formu šedevru. Ja mājai jumtu neredz, tā klājuma izskatam nav nozīmes, galvenā ir funkcija, ko lieliski nodrošina daudzi metāla, mīkstā un viļņainā jumtu seguma ražotāji.
Niedru jumti
Pēdējā laikā modē atgriežas dabiski jumtu materiāli, kurus veido no atjaunojamiem dabas resursiem, turklāt tie jau ilgstoši rotājuši mājas. Formās visplastiskākais ir biezais niedru jumts, kas saskanīgi rotā tradicionālā stilā celtu ēku, liecina par tās iemītnieku izteikto individualitāti, izstaro īpašu siltumu, mājīgumu un labi iekļaujas pastorālā ainavā. Niedru jumta klāšana ir rūpīgs roku darbs. Katrs niedru kūlis tiek piesiets pie latām, pakāpeniski veidojot jumta segumu, kam formu piešķir izlīdzināšana ar speciālu dēlīti. Niedru jumiķa amats tradicionāli apgūstams tikai pie pieredzējušajiem amata meistariem. Niedres, kas aug seklos purvos, mitrās pļavās un ūdenstilpņu krastos, vislabāk savākt ziemā, kad augiem nokritušas lapas un ūdeni klāj ledus. Lai arī niedru vākšana bieži ir roku darbs, to novākšanai iespējams lietot arī speciālo tehniku. Pateicoties gaisa klātbūtnei stiebrā, niedru jumts slikti vada siltumu un pasargā ēku no lielām temperatūras izmaiņām, radot tajā patīkamu mikroklimatu. Arī ziemā zem niedru “cepures” ir patīkami silts, savukārt vasarā telpas nepārkarst. Biezā niedru jumta uzbūve turklāt dabiski veido lielisku skaņas izolāciju. Blīvuma dēļ niedru jumts ir vāji degošs, jo gaiss netiek tam cauri. Ar niedrēm iespējams nosegt dažādu konstrukcijas jumtus, un tieši jumta seguma detaļas izceļ niedru seguma skaistumu un plastiskumu. Uzskata, ka, pareizi ieklāts un regulāri kopts, niedru jumts var kalpot simts un vairāk gadu.
Līdzīgi kā no niedrēm jumtu klājumus var veidot arī no salmiem, tikai šis klājuma veids nav vairs tik populārs. Īpaši ekskluzīvi ir nedegošie salmu jumti, kuriem materiālu iegūst, kūlīšus mērcējot un spaidot biezā mālūdenī. Piesūcoties ar mālu, salmi kļūst ugunsdrošāki. Tomēr Latvijā sen nav zināma neviena māja ar šādu jumta segumu.
Koka jumti
Otra dabisko jumtu klāšanas materiālu grupa ir kokmateriāli, ko Latvijā joprojām labi novērtē un plaši izmanto arī Eiropā. Uzskata, ka tie ir izturīgi un apkārtējai videi draudzīgi. Protams, notiek rotaļāšanās ar terminiem, jo katrs meistars interpretē tos pēc savas jušanas un patikšanas. Ar zāģi zāģētus jumta seguma dēlīšus pieņemts saukt par šindeļiem. Šajā tehnoloģijā iegūst vienmērīga garuma un virsmas materiālu. Ja dēlīšiem viens gals ir jūtami plānāks par otru, tie būtu slīpie šindeļi, kas veido īpaši izteiksmīgu virsmas faktūru. Ja no sīkšķiedraina egles kluča tiek noskaldītas plāksnītes, tās būtu skali, kam saglabājās dekoratīva, sīkrievaina dabiskā koka plīsuma faktūra, turklāt tie ļoti labi atgrūž ūdeni. Ja ir pieejams bezzarains izejmateriāls, nelielai būvei saimnieks pats var sagatavot skaidas. Ja ar ēveli no garāka kluča noloba skaidu, tās būs skaidas. Vecos laikos ar speciālu zirga vilktu ēveli no aplī sakrautiem bluķīšiem nolobīja virsējo kārtu, iegūstot lubiņas.
Klājot jumtu, visērtāk strādāt ar šindeļiem, lubiņas un skaidas ir ieplaisājušas, tādēļ, tās liekot, jārūpējas, lai plaisājuma virziens būtu uz leju.
Retāk sastopams jumtu seguma materiāls ir dēļi, kurus kādreiz lika tā saucamajā trīnītī, no kores uz leju. Lai labāk notecētu ūdens, augšējiem dēļiem apakšpusē iegrieza rieviņas. Īpaši ekskluzīvs jumtu klāšanas materiāls ir krijas, kuras ieguva, noņemot mizu aptuveni 30 cm resnām eglēm. Senlaikos krijas pie jumta spārēm sēja un stiprināja ar koka tapiņām.
Māla dakstiņi
Viens no skaistākajiem jumta klājuma veidiem ir māla dakstiņi. Tie no senlaikiem ir tradicionāls jumta seguma materiāls, kas ieņem nozīmīgu vietu pilsētas un lauku ainavās, piešķirot ēkām muižniecisku šarmu. Dabiski apdedzinātie māla dakstiņi ir izturīgi, neizbalē un saglabā cēlumu novecojot. Dakstiņus liek uz stāvāka jumta, tādēļ jumta konstrukcijām jābūt noturīgām, toties uz tiem neturas sniegs. Ilgmūžīgi, sala izturīgi, blīvi un krāsu noturīgi ir arī betona dakstiņi, kas veidoti no dabiskām izejvielām: smilts, ūdens, cementa, dzelzs oksīda pigmenta un uz ūdens bāzes izgatavotas krāsas.
