Ekobrauciens uz Ženēvas izstādi 0
Visu pagājušo nedēļu astoņi Latvijas un Igaunijas autožurnālisti piedalījās ekonomiskas braukšanas sacensībās “Eco Cup”, ko organizēja “Peugeot” Baltijas pārstāvniecība. Ekobraukšanas sacīkstes tika apvienotas ar Ženēvas autoizstādes apmeklējumu.
Dalībniekiem bija jāveic ceļš no Rīgas uz Ženēvu un atpakaļ, kopumā vairāk nekā 5000 kilometru. Ceļojuma pirmā puse bija jānobrauc, patērējot pēc iespējas mazāk degvielas, to uzrādīja automobiļa dators. Savukārt mājupceļā varēja braukt, nedomājot par taupīgumu, tādējādi radot iespēju pašiem salīdzināt divos pretējos autovadīšanas stilos iegūtos degvielas patēriņa rezultātus.
Latvijas un Igaunijas autožurnālisti tika sadalīti četrās komandas – pa diviem dalībniekiem katrā.
Latviju pārstāvēja Ojārs Vētra ar Ilmāru Līkumu un Ivo Goldmanis ar Guntaru Pulsu, šo rindu autoru. Katras komandas rīcībā tika nodota pavisam jauna “Peugeot 508 SW e-HDi” automašīna. Vidējās klases auto ar universāla tipa virsbūvi bija aprīkots ar pašu ekonomiskāko šim modelim pieejamo dzinēju – 1,6 litru turbodīzeli. Mūsdienīgais 1,6 litru e-HDi dīzeļa dzinējs ar “Stop & Start” sistēmu attīsta 114 zirgspēkus, kas, pateicoties 270 ņūtonmetru griezes momentam, nodrošina šim visai lielajam automobilim pieņemamu dinamiku. Ražotāja norādītais degvielas patēriņš tā dēvētajā kombinētajā ciklā ir 4,0 l/100 km, bet uz šosejas 3,7 l/100 km. Te vietā piebilst, ka autoražotāju oficiālie degvielas patēriņa skaitļi parasti reālajā dzīvē nav viegli iegūstami un prasa ekonomisku braukšanas stilu.
Vēl jāpiebilst, ka automobiļi bija aprīkoti ar “Nokian Hakkapeliitta R” ziemas riepām, kam ir samērā mīksts protektors un līdz ar to nedaudz lielāka rites pretestība.
Pirmajā sacensību dienā dalībniekiem bija jāaizbrauc līdz Polijas pilsētai Poznaņai, kas atrodas gandrīz 1000 kilometru attālumā no Rīgas. Mūsu ekipāža šo ceļu veica 13 stundās, bet mašīnas datoriņš rādīja vidējo degvielas patēriņu 3,2 l/100 km. Pašiem sasniegtais šķita gluži labs, ko vēl vairāk apliecināja konkurentu rādījumi, kas bija lielāki.
Jau ar pirmajiem ekosacensību kilometriem kļuva skaidrs, ka jābrauc pārdomāti, cenšoties ar gāzes pedāli apieties ļoti maigi. Uzmanības centrā bija momentānā degvielas patēriņa rādītājs, kura mainīgajiem cipariņiem tad nu nācās sekot līdzi. Savukārt, pārslēdzot uz vidējo degvielas patēriņa rādītāju, varēja redzēt sasniegto rezultātu. Automobilis bija aprīkots ar automatizēto pārnesumkārbu, kam ir arī manuālā pārnesumu pārslēgšanas iespēja. Ātri vien sapratām, ka pārnesumu pārslēgšana jāatstāj automātikas ziņā, jo kārbas elektroniskā vadība acīmredzami atbalsta ekonomisku braukšanu ar iespējami ātrāku pārslēgšanos uz augstāku pārnesumu. Pašrocīga slēgšanās rada vienīgi līdzdalības ilūziju un nepalīdz pat agresīvā braukšanas stilā. Turpretī kruīza kontroli nemaz pat nemēģinājām izmantot, jo tā neļauj elastīgi reaģēt uz pretvēja un ceļa reljefa iedarbību.
Tātad optimālais ekobraukšanas ātrums bija aptuveni 80 km/h, jo augstākais sestais pārnesums ieslēdzās pie 75 km/h. Lielu iespaidu uz patēriņa rādījumu atstāj gan vējš, kas bija īpaši jūtams pirmajā dienā, gan kalni, kas mūs pamocīja otrajā dienā. No vēja mēģinājām patverties aiz lielajiem kravas auto. Lielākais ekobraukšanas nedraugs ir ceļš kalnā. Jo kāpums stāvāks, jo patēriņa skaitļi lielāki, un neko tur nevar padarīt. Atliek tikai cerēt, ka, braucot lejup, izdosies kaut cik atgūt notērētos degvielas gramus. Braucot no kalna, ātrāk par kādiem 100 km/h neieskrējāmies, lai netērētu enerģiju liekam ātrumam. Galvenais pēc iespējas biežāk pilnībā atlaist gāzes pedāli, jo mūsdienu mašīnas tad degvielu praktiski netērē. Neitrālajā pārnesumā patēriņš ir kā tukšgaitas režīmā. Tātad – lai arī maz, taču vairāk kā nemaz.
Finišā pēc nogurdinoša 18 stundu brauciena pa Vācijas un Šveices autostrādēm mūsu komanda uzrādīja rezultātu 3,3 l/100 km, kas izrādījās labākais. Otro vietu ieņēma igauņu kolēģi ar 3,5 litriem.
Saprotams, ka šādā stilā ikdienā braukt nav ne patīkami, ne ieteicami no drošības viedokļa. Tomēr ekobraukšana mums uzskatāmi parādīja, ka, domājot par braukšanas stilu, ietaupīt var visai ievērojami. Turklāt lielākā mērā tas attiecas uz samērā neekonomiskiem automobiļiem. Bet mūsu “Peugeot 508”, pārbraucot mājās, rādīja vidējo patēriņu 4,7 l/100 km. Jāteic, ka atpakaļceļā mēs nebūt necentāmies braukt ekonomiski. Vācijas autobāņu bezlimita posmos spiedām maksimālo ātrumu (šim auto tie ir 200 km/h, taču normāls kreisera ātrums ar šādām ziemenēm ir 160 – 170 km/h) un arī citviet braucām visai agresīvi. Pašos neekonomiskākajos posmos izdevās sasniegt vidējo patēriņu 6,5 l/100 km.
Mūsdienu autobūves tendence mazas kubatūras dzinējus iebūvēt pat samērā lielos automobiļos saistīta ar jaunāko ekoloģisko prasību ievērošanu. Savukārt ekoloģija ir tieši saistīta ar degvielas patēriņu. Jo mazāk degvielas sadeg cilindros, jo mazāk kaitīgo vielu tiek izsviests pa izpūtēju.
