Ēķis: Vienā brīdī bija vajadzīgs stiprs cilvēks un tas bija Āboltiņa kungs, kurš pateica – “Ciet!” 21
Eiropa nav vienota. Brīdī, kad krievu kanāli nevarēja dabūt Latvijā linenci, tie varēja to brīvi dabūt Eiropā, izņemot Lielbritāniju, – viegli ar to tālāk ir tikt kabeļtīklu kanālos.
Otrs – tas bija milzīgs bizness Telecom, ViaSat, lai dabūtu reitingu masu, bija jātur krievu kanāli, šādu viedokli TV24 raidījumam “Preses klubs” izteica Andrejs Ēķis, producents, režisors.
“Un tad vienā brīdī bija vajadzīgs stiprs cilvēks un tas bija Āboltiņa kungs, kurš pateica – “Ciet!” Tajā brīdī interesanti – nav vairs konkurence, visi kanāli ir ciet,” situāciju raksturo Ēķis, vaicājot, ko darīt ar Nīderlani.
Katrā ziņā beidzot Eiropa ir pamodusies! Ja kādreiz Baltija stāstīja, ka lielajam kaimiņam nevar uzticēties, tad vācietis domāja, ka tas ir tur tālu, bet tagad ir sūdi tādi – Austrumberlīnē vien ir 4 miljoni cilvēku, kas sevi uzskata par krieviem un kas ir sakoncentrējušies vienuviet.
Tas savukārt dod vēlēšanās iespēju izvēlēt sev patīkamus pārstāvjus, skaidro režisors.
Ēķis par ko vēl nebijušu nosauc faktu, ka beidzot Eiropā ir vienprātība, ka Krievija ir ienaidnieks.
“Tas ir pirmoreiz! Iepriekš biznesā vienmēr licies, ka mēs viņus izmainīsim, piejaucēsim, civilizēsim, bet iznāca otrādi – Krievija visus nopirka!”
“Pēc šoka demokrātija beigās ir notikusi – ja Vācija sākumā negribēja dot ieročus Ukrainai, bet tagad visa ES sacenšas,” Ēķis saka, ka grib dzīvot demokrātijā un “ja kāds runā par stipro roku valdībā, tad es varētu to roku noraut, tas ir nepareizi. Demokrātija tomēr ir kolosāla lieta. Arī 100 cilvēki parlamentā ņuņāšanās, bet tā ir pareiza lieta.”
Ko Ēķis gribētu Latvijā mainīt, tad tas ir prezidenta ievēlēšana, šobrīd esot “kurš lielāka ņuņņa, to ieliek.”
Tiesa ierosinājusi tiesvedību par NEPLP lēmumu atņemt “Doždj” apraides atļauju
Administratīvā rajona tiesa lēma pieņemt Krievijas neatkarīgās programmas “Doždj” (“Дождь”/”TV Rain”) iesniegumu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmuma, ar kuru medijam tika atņemta apraides atļauja, atcelšanu, aģentūra LETA uzzināja tiesā.
Pašlaik pirmās tiesas sēdes datums nav nozīmēts. Iepriekš vēstīts, ka medijs NEPLP lēmumu pārsūdzēja 9.janvārī. Tikmēr apraides atļauju 10.janvārī kanālam piešķīra Nīderlande.
Medijs jau ir iesaistījies vienā tiesvedībā, tiesā apstrīdot NEPLP piešķirto sodu par latviešu valodas celiņa nenodrošināšanu.
Tikmēr jau ir samaksāts 10 000 eiro sods, ko NEPLP kanālam bija piemērojis par okupētās Krimas iezīmēšanu Krievijas sastāvā un Krievijas armijas nosaukšanu par “mūsu armiju”, aģentūrai LETA pastāstīja NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.
NEPLP pērn nolēma anulēt apraides atļauju “Doždj”. Lēmums stājās spēkā naktī uz 8.decembri, kad “Doždj” bija jāpārtrauc raidīšana Latvijas teritorijā.
Lēmums par apraides licences anulēšanu pieņemts saistībā ar draudiem valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai.
Lēmums pieņemts, vērtējot pārkāpumu kopumu, kas pieļauti pēdējā laikā: valsts valodas celiņa nenodrošināšana pārraidēm, Krimas attēlošana kartē kā daļa no Krievijas teritorijas, Krievijas armijas saukšana par “mūsu armiju”, iespējama atbalsta paušana Krievijas armijai. Tāpat vērtēta no Valsts drošības dienesta (VDD) saņemtā informācija.
Pēc licences zaudēšanas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) lēmusi neanulēt nodarbinātības vīzas “Doždj” darbiniekiem.
Tikmēr pērnā gada nogalē toreizējais Iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (AP), izvērtējot VDD ierosinājumu, iekļāvis tā dēvētajā melnajā sarakstā bijušo televīzijas kanāla “Doždj” raidījuma vadītāju Alekseju Korosteļevu, kurš pastāvīgi strādāj Gruzijā, bet pēc izteikumiem ēterā par atbalstu Krievijas armijas karavīriem tika atlaists.
“Doždj” darbību uz laiku pārtrauca marta sākumā pēc tam, kad Krievijas Valsts dome pieņēma likumu par “viltus ziņām”. Līdz ar kanāla darbības apturēšanu tā galvenais redaktors un vairāki citi redakcijas darbinieki pameta Krieviju.
“Doždj” 18.jūlijā pakāpeniski atsāka darbu, strādājot tostarp no studijas Rīgā.
