EK vairo spiedienu pret Poliju 2
Eiropas Komisija pastiprinājusi spiedienu pret Poliju, lai panāktu ES demokrātijas principu ievērošanu, jo Polijas labējā valdība neesot panākusi pietiekamu virzību konstitucionālās krīzes risinājumā.
Pēc vairākkārtējām abu pušu konsultācijām Briselē un Varšavā EK pirmais viceprezidents Franss Timmermanss paziņojis, ka Polija “nav pietuvojusies” risinājumam, lai kliedētu bažas par likuma varu, atzīmē izdevums “Politico”. Trešdien apspriedē Briselē visi 28 eirokomisāri vienojās nosūtīt Varšavai vēstuli, kurā pausts EK “viedoklis”, kas ir daļa no pārbaudes procesa par likuma varas ievērošanu Polijā, un potenciāli var novest pie balsojuma tiesību pārtraukšanas ES iestādēs Eiropas Savienības sestajai lielākajai valstij. Tagad Polijas valdībai ir divas nedēļas, lai atbildētu uz EK “viedokli”, kas nav publiskots. “Viedoklis ir viedoklis, un tas nekādi neietekmē lēmumus, kas tiek pieņemti Varšavā,” paziņojusi Polijas premjerministre Beata Šidlo, uzsverot, ka “Polijas valdība pakļausies tikai poļu tautas gribai”.
EK paudusi bažas par Polijas Konstitucionālā tribunāla statusu, tā sastāva veidošanu un lēmumu publikāciju. EK un Varšavas pretstāve šajā jautājumā ilgst jau kopš pagājušā gada beigām, kad vēlēšanās uzvarējušās Likuma un taisnīguma partijas (PiS) izveidotā valdība atteicās apstiprināt piecus tiesnešus, ko 15 vietu Konstitucionālajā tribunālā bija iecēlis iepriekšējais parlaments. Divu tiesnešu iecelšana vēlāk tika atzīta par neatbilstošu, taču valdība atteicās atzīt jebkuru no viņiem, tā vietā izraugot piecus jaunus tiesnešus. Valdošās Likuma un taisnīguma partijas vadītājs Jaroslavs Kačiņskis, valsts ietekmīgākais politiķis, paudis aizdomas, ka tribunāls varētu kavēt viņa centienus pārveidot Polijas politiku un sabiedrību pēc uzvaras pērngada vēlēšanās, kad viņa partija ieguva absolūto vairākumu parlamentā un tās kandidāts kļuva par prezidentu.
Janvārī EK aizsāka līdz tam nekad neveiktu pārbaudi par likuma varas ievērošanu Polijā. Pēc vairāku mēnešu sarunām un Venēcijas komisijas, kas ir Eiropas Padomes juridiskais spārns, kritiska ziņojuma Briseles un Varšavas pretstāve nebija atrisināta. Dienu pirms EK “viedokļa” pieņemšanas Briseli apmeklēja Polijas delegācija, taču tās paustā nostāja bija vēl nepiekāpīgāka par Varšavas iepriekš ieņemto stingro līniju sarunās starp Timmermansu un Šidlo. Varšavas jauno nostāju intervijā poļu presē pauda Jaroslavs Kačiņskis, apšaubot EK tiesības veikt Polijas likumu pārbaudi un piedraudot iesniegt prasību Eiropas tiesā. Savā atbildē Timmermanss norādīja, ka Polija piekritusi ievērot ES principus, pievienojoties ES 2004. gadā: “Ja jūs esat Eiropas Savienības dalībvalsts, jūs esat parakstījuši un ratificējuši līgumu un līgumam ir noteikumi.”
Analītiķi atzīmē, ka Kačiņskim būs grūti atrisināt Polijas pretstāvi ar EK tā, lai nezaudētu stingra politiķa reputāciju pašmājās. Lai ES lemtu par balsojuma tiesību pārtraukšanu Polijai, par to jānobalso visām pārējām ES valstīm, un Ungārija jau paziņojusi, ka atbalstīs Poliju. EK pārstāvis izteicies, ka Brisele pieliks visas pūles, lai izvairītos no “eksplozīva varianta”.
