Olafs Zvejnieks: “Čaļi, diez kas nav, būs jāiespringst ar labojumiem.” 0
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušajā nedēļā Latvijas uzņēmēju organizācijas ar Eiropas Komisijas atbalstu guva būtisku taktisku uzvaru pār ministriju ierēdņu armiju – tika mainīti uzstādījumi Latvijas ekonomikas atveseļošanas plānam jeb, vienkārši izsakoties, lēmumi par to, kā tiks tērēti no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) saņemamie 1,65 līdz 2,4 miljardi eiro.
Latvijas ekonomikas atveseļošanas plānu balstīs Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs – tā pagājušajā trešdienā vienojās valdības un tās partneru veidojošajā Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sēdē.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“JV”) šajā sēdē atzina, ka līdzšinējais darbs pie ES Atveseļošanas fonda pieteikuma izstrādes nav bijis optimāls un valdības sociālie partneri pauduši neapmierinātību par Eiropas Komisijā (EK) iesniegto Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna pirmo versiju.
Jāatgādina, ka šī plāna versija paredzēja, ka 82% līdzekļu tiks tērēti dažādos publiskā sektora projektos, piemēram, Rīgas transporta sistēmas reorganizācijai.
Pieminēšanas vērts būtu arī fakts, ka izmaiņu procesu Latvijas ekonomikas atveseļošanas plānā aktīvi atbalstīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.
Viņš pēc plāna pirmās versijas saņemšanas samērā atturīgi komentēja, ka “plāns kopumā atbilst tiem uzstādījumiem, kas ir noteikti ANM instrumentā, bet tajā pašā laikā ir vēl diezgan daudz darāmā, domājot gan par konkrētiem investīciju projektiem, gan par reformām kontekstā ar specifiskajām rekomendācijām Latvijas valstij”.
Jautāts, vai var piekrist Latvijā izskanējušajai kritikai, ka sagatavotais plāns ir pārāk sadrumstalots un nav pietiekams uzsvars tieši uz svarīgām strukturālām reformām, Dombrovskis bilda, ka, strukturālās reformas esot tieši viens no tiem jautājumiem, ko vērtēs Eiropas Komisijā, proti, cik lielā mērā ar ANM plānu tiks risināti šie jautājumi un reformas, kas ir iezīmētas specifiskajās rekomendācijās Latvijai.
Pārtulkojot visu teikto normālā valodā: “Čaļi, diez kas nav, būs jāiespringst ar labojumiem.”
Ņemot vērā, ka V. Dombrovskis un K. Kariņš abi pieder vienai partijai – “Jaunajai Vienotībai”, pilnīgi iespējama ir versija, ka Kariņš, netiekot galā ar ļodzīgās piecu partiju koalīcijas ministru un ministriju vēlmēm un iecerēm, iesniedza EK plāna pirmo versiju, skaidri apzinoties, ka to izgāzīs.
Kad nu tas ir oficiāli noticis, tad var ķerties pie otrās un galīgās plāna versijas izstrādes. Vai uzņēmēju taktiskā pagaidu uzvara pār ministriju ierēdņiem pārvērtīsies reālā uzvarā, būs redzams aprīļa beigās, līdz kam jāizstrādā plāna galīgā versija.
Vērtēšanas kritēriji būs divi – pirmkārt, cik lielā mērā pašreizējo līdzekļu sadalījumu starp publisko un privāto sektoru izdosies mainīt no pašreizējās 82:18 attiecības tuvāk 30:70 attiecībai, kuru vēlas uzņēmēji.
Otrs kritērijs – vai Latvija sākotnēji pieprasīs tikai 1,65 garantētos miljardus eiro un pēc tam, pirms Saeimas vēlēšanām, mēģinās saņemt un sadalīt arī negarantēto daļu vai arī uzreiz pieprasīs visus 2,4 līdz 2,5 miljardus eiro, kurus mūsu valsts teorētiski var saņemt.
Politiķi vēlas rīkoties pēc pirmā scenārija, bet uzņēmēji – pēc otrā.
Ja Latvija tiešām iesniegs Eiropas Komisijai labotu un Nacionālās industriālās politikas mērķos balstītu plānu, tad tā akcenti būtiski mainīsies. Industriālās politikas pamatnostādnes priekšplānā izvirza vairākas Latvijas ekonomikas specializācijas jomas: zināšanu ietilpīgu bioekonomiku, biomedicīnu, medicīnas tehnoloģijas, farmāciju, fotoniku un viedos materiālus, tehnoloģijas un inženiersistēmas, viedo enerģētiku un mobilitāti, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
Par būtiskiem mērķiem tiek izvirzīta arī produktivitātes un konkurētspējas palielināšana, kas ietver cilvēkkapitāla stiprināšanu, inovāciju kapacitātes paaugstināšanu, uzņēmējdarbības vides sakārtošanu eksportspējas kāpināšanai, infrastruktūras veidošanu un finanšu pieejamības nodrošināšanu.
Nacionālās industriālās politikas mērķis ir eksporta apjomu palielināt līdz 22 miljardiem EUR 2023. gadā un līdz 27 miljardiem EUR 2027. gadā. Jāpiezīmē, ka 2020. gadā Latvijas eksports bija divas reizes mazāks par izvirzīto 2027. gada mērķi – tas bija 13,2 miljardi eiro.
