“EK tabakas politika tikai veicinās nelegālo tirdzniecību”, brīdina eksperts 0
Eiropas Komisijas (EK) virzītā tabakas un nikotīna produktu ierobežošanas politika neviļus veicina nelegālo tirdzniecību, brīdina eksperts.
Klaivs Beitss, bijušais organizācijas Action on Smoking and Health direktors un ilggadējs cigarešu smēķēšanas un “Lielās tabakas” ietekmes pretinieks, 14. martā Brussels Signal norādīja, ka augsti nodokļi un pārmērīgi ierobežojumi patērētājus mudina meklēt alternatīvas melnajā tirgū.
Beitss uzsvēra, ka nikotīna produktu tirgus struktūra mainās, nelegālajai tirdzniecībai pieaugot, kā atbildei uz stingriem ierobežojumiem.
“Mēs, visticamāk, novērojam būtisku nikotīna produktu tirgus pārstrukturizāciju, kur nelegālā tirdzniecība kļūst par plaša mēroga reakciju uz augstiem nodokļiem un pārmērīgiem ierobežojumiem,” sacīja eksperts.
“Tas daļēji var būt saistīts ar nelegālās tirdzniecības tīklu un sistēmu attīstību – drošas saziņas lietotnēm, starptautiskajām maksājumu sistēmām, e-komercijas vietnēm, tostarp ‘dark web’, un loģistikas risinājumiem interneta tirdzniecības atbalstam.”
Eiropas varasiestādes ir novērojušas trīs galvenās stingras tabakas un veipošanas produktu regulējuma sekas, norādīja Beitss.
Pirmkārt, ierobežojumi var izraisīt nevēlamas patērētāju uzvedības izmaiņas – piemēram, aromatizēto veipu aizliegumi bieži rada neparedzētas sekas, piemēram, palielinātu cigarešu smēķēšanu.
Kā ziņo The Guardian, Lielbritānijā pirmo reizi kopš 2006. gada ir palielinājusies cigarešu smēķēšana.
Otrkārt, tādās valstīs kā Austrālija, kur cigarešu nodokļi ir ļoti augsti un legālā piekļuve nikotīna tvaicēšanas produktiem ir ierobežota, nelegālais “veipu” tirgus veido vairāk nekā 90% no kopējiem pārdošanas apjomiem.
Savukārt ASV stingrie Pārtikas un zāļu pārvaldes (FDA) noteikumi ir radījuši pagrīdes tirgu, kur tikai 6% no visiem veipu pārdošanas darījumiem notiek ar FDA atļautiem produktiem, viņš piebilda.
Visbeidzot, patērētāji un piegādātāji ir atraduši veidus, kā apiet aizliegumus. Piemēram, ES mentola cigarešu aizliegums ir veicinājis mentola ieliktņu pieprasījumu, savukārt nikotīna tvaicēšanas produktu (“veipu”) garšu aizliegumi ir veicinājuši DIY (“dari pats”) aromatizētāju izmantošanu. Tāpat ES noteiktais 2ml šķidruma rezervuāra ierobežojums ir mudinājis ierīču izstrādi, kas atļauj ietilpīgākas uzpildes, Beitss norādīja.
“Daudzas no idejām, kuras mēs izmantojām tabakas nozares regulēšanai un aplikšanai ar nodokļiem 1990. un 2000. gados, šobrīd sāk sabrukt,” viņš atzina. “Problēmu risināšana ar aizliegumiem un ierobežojumiem vairs nav tik vienkārša kā agrāk.”
Tabakas politika kļūs par karstu diskusiju tematu nākamajā likumdošanas periodā pēc tam, kad Eiropas Komisija pauda apņemšanos pastiprināt cīņu pret smēķēšanu un visiem ar to saistītajiem produktiem.
Viņa brīdinājums izskan laikā, kad Apvienotā Karaliste saskaras ar 2,6 miljardu sterliņu mārciņu (€3,09 miljardu) iztrūkumu paredzētajos tabakas nodokļu ieņēmumos, jo nikotīna un tabakas produktu lietotāji arvien biežāk izvēlas nelegālus produktus, lai izvairītos no augošajiem nodokļiem.
Saskaņā ar Lielbritānijas valdības tabakas nodokļu eskalatoru, nodokļi katru gadu pieaug par 2% virs inflācijas.
Tomēr kritiķi apgalvo, ka nodokļu likmes jau ir pārsniegušas kritisko robežu, mudinot patērētājus izvēlēties nelegālas alternatīvas un nevis palielinot valsts ienākumus.
Saskaņā ar oficiālajiem datiem vismaz 14,5% no Lielbritānijas tabakas tirgus ir neoficiāls, lai gan daži lēš, ka patiesais rādītājs varētu būt tuvāk 27,9%.
(Latvijā nelegālo dedzināmās tabakas produktu īpatsvars tiek lēsts ap 15%, e-cigarešu tirgū – 25-30% – red. piez.)
Šī pārmaiņa tiek uzskatīta par iemeslu straujākajam nodokļu ieņēmumu kritumam gada laikā – tabakas nodokļi nodrošināja tikai £8,8 miljardus (€10,45 miljardus), kas ir par 12% mazāk nekā iepriekšējā gadā.
Lielbritānijas Budžeta atbildības birojs (OBR) šo iztrūkumu tieši saista ar pieaugošo interesi iegādāties nelegālus produktus.
Nelegālā tabaka bieži ietver kontrabandas zīmolus no Austrumeiropas, viltojumus, kas izskatās kā legālas markas, un Lielbritānijā bez nodokļiem ievestas cigaretes.
Labējā spārna partijas Reform UK deputāts Ričards Tais norādīja uz šiem skaitļiem kā pierādījumu tam, ka augsti nodokļi rada pretēju efektu.
“Tas ir vēl viens pierādījums tam, ka valdības atkarība no augstiem nodokļiem valstij dārgi izmaksā,” viņš sacīja.
“Tā vietā, lai palielinātu ienākumus, viņu bezatbildīgais nodokļu pieaugums ir izraisījis pretējo – piespiedis smēķētājus vērsties pie noziedzniekiem un izveidojis milzīgu robu valsts finansēs.”
Viņš atsaucās uz “Lefēra līkni”, kas norāda, ka pārmērīgi augsti nodokļi attur legālos pircējus un virza patērētājus uz nelegālajām alternatīvām.
“Sodīšanas taktika ar nodokļiem nestrādā. Tā sašaurina nodokļu bāzi, kaitē godīgiem tirgotājiem un uzliek nodokļu maksātājiem papildu slogu,” piebilda Beitss.
Diskusijas Lielbritānijā sakrīt ar ES centieniem atjaunināt Tabakas izstrādājumu direktīvu (TPD), kas regulē tabakas un nikotīna produktu tirgu visā Eiropas Savienībā. Tiek sagaidīts, ka jaunie noteikumi ieviesīs vēl stingrāku kontroli pār produktu dizainu, garšām un reklāmu.
Neskatoties uz to, Beitss brīdina, ka pārmērīga regulācija var tikai pastiprināt tās pašas problēmas, kas jau novērotas Lielbritānijā un citās valstīs ar augstiem nodokļiem.
“Problēmu risināšana ar aizliegumiem un ierobežojumiem vairs nav tik vienkārša kā agrāk,” viņš atkārtoja.
Neskatoties uz pieaugošo pretrunu, EK pārstāvis atteicās sniegt komentāru, atbildot uz Brussels Signal jautājumu.
