EK smagā artilērija pret koronavīrusu – 100 miljardu iniciatīva un visu brīvo līdzekļu novirzīšana cīņai pret pandēmiju 2
Eiropas komisija (EK) nolēmusi pastiprināt rīcību koronavīrusa seku likvidēšanai. EK rosinot izveidot solidaritātes instrumentu SURE 100 miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu darba ņēmējiem saglabāt ienākumus un uzņēmumiem turpināt darbību, portālu LA.LV informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļa.
Tā arī ierosina novirzīt visus pieejamos struktūrfondus reaģēšanai uz koronavīrusu. Atbalstu saņems arī lauksaimnieki un zvejnieki, kā arī vistrūcīgākie iedzīvotāji. Visu šo pasākumu pamatā ir pašreizējais Eiropas Savienības (ES) budžets, un tiem izmantos katru pieejamo eiro.
EK uzskata, ka vienīgais efektīvais krīzes risinājums Eiropā ir sadarbība, elastīgums un galvenokārt solidaritāte.
100 miljardi eiro – SURE iniciatīva
Lai mazinātu ekonomisko triecienu, lai ES ekonomika būtu gatava atsākt darbību, kad apstākļi būs piemēroti, ir jāsaglabā nodarbinātība un uzņēmumu darbība.
SURE ir EK piedāvātais risinājums – jauns instruments, kas nodrošinās aizdevumus līdz 100 miljardiem eiro tām valstīm, kurām tie vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka darba ņēmēji saņem ienākumus un uzņēmumi saglabā savus darbiniekus.
Tas ļaus cilvēkiem arī turpmāk apmaksāt īri, rēķinus un pārtiku un palīdzēs nodrošināt tik ļoti nepieciešamo stabilitāti ekonomikā.
Aizdevumu pamatā būs dalībvalstu sniegtās garantijas, un tie tiks novirzīti tur, kur tie ir vissteidzamāk nepieciešami. Tos varēs izmantot visas dalībvalstis, bet īpaši svarīgi tie būs vissmagāk skartajām valstīm.
SURE atbalstīs saīsināta darba laika shēmas un tamlīdzīgus pasākumus, lai palīdzētu dalībvalstīm aizsargāt darbavietas, darba ņēmējus un pašnodarbinātos pret atlaišanas un ienākumu zaudēšanas risku.
Uzņēmumi varēs uz laiku samazināt darbinieku darba laiku vai pilnībā pārtraukt darbu, saņemot ienākumu atbalstu no valsts par nenostrādātajām stundām. Pašnodarbinātais saņems ienākumu kompensāciju par šo ārkārtas situāciju.
Vistrūcīgāko personu atbalstīšana
Tā kā lielākajā daļā Eiropas tiek īstenota sociālā distancēšanās, lai palēninātu vīrusa izplatīšanos, ir svarīgi neliegt palīdzību tām personām, kuru pamatvajadzību apmierināšana ir atkarīga no citiem.
Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām tiks pilnveidots, lai risinātu šo problēmu: jo īpaši tiks ieviesta elektronisko vaučeru izmantošana, lai samazinātu inficēšanās risku, kā arī iespēja iegādāties aizsardzības līdzekļus tiem, kas sniedz palīdzību.
Atbalsts zvejniekiem un lauksaimniekiem
Eiropas lauksaimniecībai un zivsaimniecībai ir būtiska nozīme pārtikas apgādē. Tās krīze ir smagi skārusi, kas savukārt ietekmē mūsu pārtikas piegādes ķēdes un vietējās ekonomikas, kuras uztur šī nozare.
Tāpat kā struktūrfondu gadījumā, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda izmantošana kļūs elastīgāka.
Dalībvalstis varēs sniegt atbalstu zvejniekiem par zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu, zivkopjiem par ražošanas apturēšanu uz laiku vai samazināšanu, ažotāju organizācijām par zvejas un akvakultūras produktu pagaidu uzglabāšanu.
EK drīzumā ierosinās virkni pasākumu, lai nodrošinātu, ka lauksaimnieki un citi saņēmēji var saņemt atbalstu, kas tiem vajadzīgs no kopējās lauksaimniecības politikas, piemēram, tiks dots vairāk laika atbalsta pieteikumu iesniegšanai un vairāk laika administrācijām to izskatīšanai, tiks palielināti tiešo maksājumu un lauku attīstības maksājumu avansa maksājumi un piedāvāta papildu elastība pārbaudēm uz vietas, lai līdz minimumam samazinātu vajadzību pēc fiziskiem kontaktiem un samazinātu administratīvo slogu.
Ekonomikas un cilvēku aizsardzība ar visiem pieejamajiem līdzekļiem
Visi neizmantotie naudas līdzekļi no trim kohēzijas politikas fondiem – Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda – tiks mobilizēti, lai risinātu sabiedrības veselības krīzes sekas.
Lai nodrošinātu, ka līdzekļus var novirzīt tur, kur tie ir vissteidzamāk nepieciešami, būs iespējams novirzīt līdzekļus starp fondiem, starp reģionu kategorijām, kā arī starp politikas mērķiem.
Turklāt tiks atceltas līdzfinansējuma prasības, jo dalībvalstis jau tagad izmanto visus savus līdzekļus cīņā pret krīzi.
Eiropas Savienība savas pastāvēšanas laikā nav saskārusies ar šāda mēroga veselības krīzi, kas izplatās tādā ātrumā. Reaģējot uz to, pirmā prioritāte ir glābt dzīvības un apmierināt mūsu veselības aprūpes sistēmu un profesionāļu vajadzības, kuri ik dienu visā ES veic varoņdarbus. EK strādā, lai nodrošinātu aizsargaprīkojuma un elpināšanas iekārtu piegādi. Neraugoties uz nozares palielināto ražošanas jaudu, dažās jomās dalībvalstis joprojām saskaras ar ievērojamu aizsargaprīkojuma un elpināšanas iekārtu trūkumu.
Tām trūkst arī ārstēšanas telpu, un palīdzību tām varētu sniegt, pārvietojot pacientus uz vietām, kur ir vairāk resursu, un nosūtot medicīnas personālu uz vissmagāk skartajām vietām.
Atbalsts būs nepieciešams arī masveida testēšanai, medicīniskajiem pētījumiem, jaunu ārstēšanas metožu ieviešanai, kā arī vakcīnu ražošanai, iegādei un izplatīšanai visā ES.
ES šodien ierosina izmantot visus pieejamos atlikušos līdzekļus no šā gada ES budžeta, lai palīdzētu reaģēt atbilstoši Eiropas veselības aprūpes sistēmu vajadzībām.
Trīs miljardi eiro tiks paredzēti Ārkārtas atbalsta instrumentā, no kuriem 300 miljoni eiro tiks piešķirti RescEU, lai atbalstītu kopējos aprīkojuma krājumus.
Pirmā prioritāte būtu sabiedrības veselības krīzes pārvaldība un vitāli svarīga aprīkojuma un piegāžu nodrošināšana, sākot ar plaušu ventilācijas iekārtām un beidzot ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, sākot ar mobilām medicīnas vienībām un beidzot ar medicīnisko palīdzību visneaizsargātākajiem, arī tiem, kas atrodas bēgļu nometnēs.
Otra daļa būs vērsta uz to, lai dotu iespēju izvērst testēšanu. Priekšlikums arī ļautu EK veikt tiešus iepirkumus dalībvalstu vārdā.
EK nāks klajā ar jauniem priekšlikumiem un sadarbosies ar pārējām ES iestādēm, lai panāktu pēc iespējas ātru šo priekšlikumu virzību.
Komentējot šodien pieņemtos priekšlikumus, EK prezidente Urzula fon der Leiena sacīja: “Šajā koronavīrusa krīzē var palīdzēt tikai visspēcīgākie atbildes pasākumi. Mums jāizmanto visi mūsu rīcībā esošie līdzekļi. Katrs ES budžetā pieejamais eiro tiks novirzīts, lai to risinātu, un visi noteikumi tiks atviegloti, lai nodrošinātu ātru un efektīvu finansējuma plūsmu.
Ar jaunu solidaritātes instrumentu mēs mobilizēsim 100 miljardus eiro, lai saglabātu cilvēku nodarbinātību un uzņēmumu darbību. Tādējādi mēs apvienojam spēkus ar dalībvalstīm, lai glābtu dzīvības un aizsargātu iztikas līdzekļus. Tā ir Eiropas solidaritāte.”
