EK revidenti: Zaļināšanas maksājumu sistēma izrādījusies neefektīva vides aizsardzības ziņā 0
Saskaņā ar jaunāko Eiropas Revīzijas palātas ziņojumu maksājumi, kuru mērķis ir mudināt lauksaimniekus saimniekot “zaļi”, nez vai ievērojami uzlabos kopējās lauksaimniecības politikas ekoloģiskos un klimata raksturlielumus. Revidenti konstatējuši, ka jaunie maksājumi izraisījuši lauksaimniecības prakses izmaiņas tikai aptuveni 5% ES lauksaimniecības zemju, kā arī kopumā sarežģījuši sistēmu.
Zaļināšanas maksājums ir jauna veida tiešais maksājums, ko ieviesa ar kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) 2013. gada reformu. Šī maksājuma nolūks ir atalgot lauksaimniekus par pozitīvu ietekmi uz vidi, ko tirgus citādi neatlīdzina. Tas ir vienīgais tiešais maksājums, kura galvenais definētais mērķis ir vides aizsardzība.
Revidenti pārbaudīja, vai zaļināšana varēja uzlabot KLP ekoloģiskos un klimata raksturlielumus atbilstoši ES mērķiem. Tika aptaujātas iestādes piecās dalībvalstīs: Grieķijā, Spānijā (Kastīlijā un Leonā), Francijā (Akvitānijā un Ziemeļos-Padekalē), Nīderlandē un Polijā.
“Zaļināšana pēc būtības ir un paliek ienākumu atbalsta shēma. Zaļināšana tādā veidā, kādā to pašlaik īsteno, diezin vai ievērojami uzlabos KLP ekoloģiskos un klimata raksturlielumus,” norāda revidenti.
Tāpat EK revidenti konstatēja, ka Eiropas Komisija nebija izstrādājusi pilnīgu zaļināšanas maksājumu intervences loģiku. Tāpat Komisija nebija izvirzījusi skaidrus un pietiekami tālejošus mērķus vides jomā, kurus varētu sasniegt ar zaļināšanu. Turklāt zaļināšanas budžeta piešķīrums nav pamatots, ņemot vērā, kā ar šo politiku izdodas sasniegt vides un klimata mērķus. Revidenti konstatēja arī, ka zaļināšana diezin vai dos ievērojamu labumu vides un klimata jomā galvenokārt tāpēc, ka lielu daļu subsidēto prakses veidu lauksaimnieki piemērotu tāpat bez maksājuma. Revidenti lēš, ka zaļināšana ir rosinājusi lauksaimniecības prakses izmaiņas tikai apmēram 5% ES lauksaimniecības zemju.
Revidenti atzīst, ka politikas rezultāti droši vien neattaisnos to, ka zaļināšana ievērojami sarežģī KLP. Daļēji tam par iemeslu ir zaļināšanas pārklāšanās ar citām KLP vides jomas prasībām.
Revidenti iesaka Komisijai, gatavojot nākamo KLP reformu, izstrādāt pilnīgu intervences loģiku KLP ieguldījumam ES mērķu sasniegšanā vides un klimata jomā. Izstrādājot reformas ierosinājumus, Komisijai jāievēro šādi principi:
• lauksaimniekiem jādod iespēja saņemt KLP maksājumus tikai tad, ja viņi ievēro noteiktas vides aizsardzības pamatnormas. Sankcijām par šo normu neievērošanu jābūt pietiekami atturošām;
• lauksaimniecības programmās, kuru mērķis ir vides un klimata jautājumu risināšana, jāparedz darbības mērķi un finansējums, kas atspoguļotu izmaksas un ienākumus, kuri rodas, īstenojot darbības, kas pārsniedz vides bāzes līniju;
• gadījumos, kad dalībvalstīm ir vairākas iespējas, kādā veidā īstenot KLP, tām ir jāprasa uzskatāmi parādīt, ka ar izvēlētajām iespējam varēs efektīvi un lietderīgi sasniegt politikas mērķus.
Eiropas Savienība jaunajam zaļināšanas maksājumam ir atvēlējusi 12 miljardus eiro gadā, kas ir 30% no visiem KLP tiešajiem maksājumiem un gandrīz 8% no visa ES budžeta. Lauksaimniekiem tas nozīmē vidēji 80 eiro par hektāru gadā. Kad zaļināšanu ieviesa, Eiropas Parlaments un Padome pārvietoja šos līdzekļus no citiem tiešajiem maksājumiem, tātad KLP tiešo maksājumu kopējais budžets ir saglabājies samērā stabils.
Īpašais ziņojums Nr. 21/2017 “Zaļināšana: sarežģītāka ienākumu atbalsta shēma, kas vēl nav efektīva vides aizsardzības ziņā” ir pieejams ERP tīmekļa vietnē (eca.europa.eu) 23 ES valodās.
