EK pozitīvi novērtējusi Latvijas 2020.gada budžetu, bet ir dažas piebildes 0
Nākamā gada budžeta plānā Latvija ievērojusi budžeta disciplīnu, un deficīts ir normas robežās, tomēr nodokļu daļas sarukšana pret ekonomiku kopumā neļauj straujāk kāpināt publiskos izdevumus, tostarp algas, pensijas un pabalstus, atzinusi Eiropas Komisija (EK).
Vērtējot vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2020.gadam, EK arī atzinusi, ka tas kopumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam. Vienlaikus budžeta plāna projekta īstenošana Latvijā var izraisīt nelielu novirzi no valsts vidēja termiņa budžeta mērķa.
Komisija arī norādījusi, ka iepriekšējās nodokļu samazināšanas rezultātā sarukusi nodokļu daļa pret ekonomiku kopumā, kas neļauj straujāk kāpināt publiskos izdevumus, tostarp algas, pensijas un pabalstus.
“Latvijas budžeta strukturālais deficīts 2020.gadā tiek prognozēts tuvu vidējā termiņa mērķim. Budžeta struktūra uzrāda budžeta ieņēmumu un izdevumu samazināšanos attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP). Iepriekš pieņemtās nodokļu reformas iespaidā starp 2018.gadu un 2020.gadu budžeta ieņēmumi sarūk par apmēram 1 procentpunktu no IKP, attiecīgi samazinot arī budžeta izdevumu pieauguma iespējas,” norādījis EK priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis (JV), kura pārziņā ir eiro un sociālais dialogs, kā arī finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība.
Kā vēstīts, valdība 11.oktobrī apstiprināja Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2020. gadam, un saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) noteikumiem plāns tika nosūtīts saskaņošanai EK un Eirogrupai.
Ja EK konstatētu, ka budžeta plāns būtiski pārkāpj ES fiskālās disciplīnas noteikumus, tā varētu noraidīt budžeta plānu un pieprasīt dalībvalstij veikt izmaiņas un iesniegt to atkārtoti. Tāpat EK savā atzinumā var sniegt rekomendācijas plāna uzlabošanai. Procedūra paredz, ka nacionālie parlamenti ņem vērā EK atzinumu, pieņemot valsts budžetu galīgajā lasījumā.
Saeima 14.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma 2020.gada valsts budžetu, nākamgad plānojot tērēt līdz šim lielāko naudas summu – 10,001 miljardu eiro.
Likums “Par valsts budžetu 2020.gadam” paredz, ka nākamajā gadā ieņēmumi valsts budžetā plānoti 9 894 133 419 eiro apmērā, savukārt izdevumi iezīmēti 10 001 641 058 eiro.
Iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze faktiskajās cenās 2020.gadam ir 33,154 miljardi eiro. Noteikts, ka nākamajā gadā pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts ir 0,3% no IKP. Savukārt maksimālais valsts parāds 2020.gada beigās noteikts 11,75 miljardu eiro apmērā.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) īsi pirms budžeta pieņemšanas norādīja, ka šajā budžetā nav piedāvātas nodokļu politikas izmaiņas, ka ir ievēroti EK sociālās nevienlīdzības mazināšanas noteikumi, aizsardzībai atvēlēti līdzekļi 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta un veselības nozarei papildu piešķirti 68 miljoni eiro.
