EK plāno lielāku atbalstu ĀCM skartajām valstīm 0
Eiropas Komisija (EK) plāno piešķirt lielāku finansējumu četrām valstīm, kurās ir izplatījies Āfrikas cūku mēris (ĀCM), žurnālistiem sacīja Eiropas Tautas partijas (EPP) grupas deputāte Sandra Kalniete.
Kalniete skaidroja, ka šis jautājums skatīts EP lauksaimniecības komitejā, jo Baltijas valstis un Polija kalpo kā buferzona, kas aiztur ĀCM izplatību pārējās ES dalībvalstīs. EP deputāti uzklausījuši ekspertu slēdzienus, kuros varot skaidri redzēt, ka sākot ar 2006. gadu mēris, caur Krieviju, no Kaukāza nonācis ES teritorijā.
“Tas liecina, ka, ja EK nerīkosies pietiekami aktīvi un apņēmīgi, lai atbalstītu cīņu par mēra apturēšanu, var gadīties, ka mēris pārvietojas tālāk ES teritorijā,” sacīja Kalniete. Atbalstam ir jābūt saistītam ar ES regulu, kas pieņemta šā gada vasarā. Regula paredzot, ka komisijai pilnā apmērā ir jānodrošina finansiālā palīdzība visiem pasākumiem, kas saistīti ar prevencijas un kontroles pasākumiem. Tāpat saskaņā ar regulu, jāpiešķir kompensācijas par visiem veterinārsanitārajiem pasākumiem vietās, kur šis gadījums bijis.
Kalniete uzsvēra, ka 2,5 miljoni eiro, kurus EK ir piešķīrusi slimības skartajām valstīm, ir nepietiekams atbalsts. Deputāte norādīja, ka, ja Latvija iesniegs papildus ĀCM apkarošanas pasākumu plānus, tad EK pārstāvji esot garantējuši, ka papildu finansiālais atbalsts tikšot ātrāk nosūtīts.
Tāpat lauksaimniecības komisijas deputāti iepazinušies ar ekspertu slēdzieniem, kuros secināts, ka mežacūku izšaušana, lai ierobežotu ĀCM, ir sliktākais ko varot izdarīt. Deputāte norādīja, ka Krievija pieņēma lēmumu izšaut mežacūkas, bet slimība tomēr izplatījās. Nogalināto mežacūku mirstīgās atliekas netika iznīcinātas un citi meža zvēri tās izvazājušas pa plašu teritoriju. Eksperti secinājuši, ka slimības sekmīgāk iespējams apkarot veicot mežacūku piebarošanu, lai tās neklejotu pēc barības.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) septembrī ĀCM atklājis vienā saimniecībā, līdz ar to ir izdevies ierobežot slimības izplatību mājas cūku vidū, iepriekš atzina PVD veterinārās uzraudzības departamenta direktors Edvīns Oļševskis.
“Ir noslēdzies septembris un sācies ceturtais mēnesis kopš slimība ir Latvijā konstatēta. Uz šo brīdi ĀCM konstatēts 110 meža cūkām un 32 mājas cūku novietnēs. Labā ziņa ir tā, ka akūtākajai fāzei esam tikuši pāri, jo septembrī saslimšana konstatēta tikai vienā mājas cūku saimniecībā,” teica Oļševskis.
Viņš gan atzina, ka diemžēl, saslimšana meža cūku populācijā turpinās. “Tas ir saistīts ar ierobežotiem pasākumiem, ko var darīt meža cūkām, jo nav vakcinācijas slimībai un citu efektīvu pasākumu,” norādīja PVD pārstāvis.
