EK pieprasa Latvijai pilnībā ieviest direktīvu par obligātajām naftas rezervēm 0
Eiropas Komisija (EK) pieprasījusi vairākām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp Latvijai, pilnībā ieviest direktīvas prasības par obligātajām naftas rezervēm, teikts EK ceturtdien publiskotajā paziņojumā.
Komisija ceturtdien ir oficiāli pieprasījusi Beļģijai, Luksemburgai, Latvijai, Nīderlandei un Slovēnijai rīkoties, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību šo valstu pienākumiem saskaņā ar ES tiesību aktiem par naftas rezervēm.
EK skaidroja, ka atbilstoši Naftas rezervju direktīvai dalībvalstīm ir pienākums uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu rezerves, kuru apmērs atbilst vismaz dienas vidējā neto importa daudzumiem 90 dienu laikā vai arī dienas vidējam iekšzemes patēriņam 61 dienai, atkarībā no tā, kurš no abiem daudzumiem ir lielāks. Direktīva bija jāievieš līdz 2012.gada 31.decembrim. “Ņemot vērā naftas nozīmi ES energoavotu sadalījumā, ES lielo atkarību no jēlnaftas un naftas produktu ārējām piegādēm un ģeopolitisko nedrošību daudzos ražotājreģionos, visām ES valstīm ir vitāli svarīgi ievērot atbilstību šiem noteikumiem, lai patērētājiem vienmēr nodrošinātu piekļuvi naftas produktiem,” norāda EK.
Paziņojumā minēts, ka Latvija tikai daļēji ieviesusi direktīvas prasības savos tiesību aktos.
“Ja dalībvalstis divu mēnešu laikā neizpildīs savus juridiskos pienākumus, komisija var nolemt vērsties pret tām tiesā. 2013.gada janvārī tika uzsākta pienākumu neizpildes procedūra pret 17 dalībvalstīm, kuras nebija izpildījušas transponēšanas pienākumus. Beļģijai, Bulgārijai, Kiprai, Čehijai, Grieķijai, Spānijai, Ungārijai, Lietuvai, Luksemburgai, Latvijai, Maltai, Nīderlandei, Polijai, Portugālei, Rumānijai, Slovēnijai un Apvienotajai Karalistei tika nosūtīta oficiāla paziņojuma vēstule. 2013.gada jūnijā argumentēts atzinums tika nosūtīts Beļģijai, Kiprai, Čehijai, Portugālei un Rumānijai. Komisija pārbauda situāciju citās dalībvalstīs, pret kurām sākta pienākumu neizpildes procedūra, un pašreizējai rīcībai var sekot turpmāki argumentēti atzinumi nākamajos pienākumu neizpildes procedūras posmos,” atzīmē komisija.
EK pārstāvniecībā Latvijā sīkāku informāciju par to, kādas direktīvas prasības Latvija nav ieviesusi, solīja sniegt vēlāk.
Arī Ekonomikas ministrija, kas atbilstoši Enerģētikas likuma prasībām no 2010.gada 1.augusta pilda Centrālās krājumu uzturēšanas struktūras funkcijas, tostarp izsludina atklātus konkursus par naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu, komentāru solīja sniegt vēlāk.
Jau rakstīts, ka Ekonomikas ministrijas konkursā par tiesībām sniegt un nodrošināt naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu no 2014.gada 31.jūlijam līdz 2015.gada 30.jūnijam uzvarēja Latvijas pilnsabiedrība “Baltimar-Sanders Grupa”, Šveices kompānija “Vitol”, kā arī Latvijas uzņēmums “RDZ Energy”. Kopējā līgumcena – 18,596 miljoni eiro.
