EK nodod atklātībai ilgi gaidīto ekonomikas atdzīvināšanas plānu 2
Eiropas Komisija (EK) otrdien beidzot nodeva atklātībai ilgi gaidīto plānu par 315 miljardu eiro ieguldīšanu novājinātajā Eiropas Savienības (ES) ekonomikā, taču kritiķi jau norādījuši, ka tas nespēs rosināt izaugsmi un mazināt augsto bezdarba līmeni.
Eirozona tikai pērn izkļuva no recesijas, taču kopš tā laika tā arī nav spējusi uzņemt vērā ņemamu izaugsmes tempu. Ekonomikas izaugsme joprojām ir niecīga, bezdarba līmenis nemazinās, bet inflācija ir ievērojami zemāka, nekā plānots.
EK otrdien ierosināja izveidot īpašu fondu, kuru pārraudzītu Eiropas Investīciju banka (EIB). No šī fonda līdzekļiem plānots finansēt infrastruktūras objektus, platjoslas interneta tīklus, enerģētikas un transporta attīstību, kā arī izglītības, pētniecības un inovāciju projektus.
Šo plānu piedāvājis jaunais EK prezidents Žans Klods Junkers, kurš iecerējis izmantot ES līdzekļus, lai mudinātu arī privātos investorus ieguldīt savu naudu projektos, kas šobrīd tiek uzskatīti par pārāk riskantiem.
Junkers trešdien pauda cerību, ka šis ierosinājums veicinās tik ļoti nepieciešamo jauno darbvietu skaita pieaugumu un ekonomiskās izaugsmes nostiprināšanos.
“Eiropai ir nepieciešams jauns uzrāviens, un EK piedāvā jaunu starteri,” paziņoja Junkers. “Mums ir jānosūta Eiropai un pārējai pasaulei skaidrs signāls – Eiropa ir atpakaļ,” viņš piebilda.
“Es solīju prezentēt apjomīgu investīciju plānu līdz Ziemassvētkiem. Šodien Ziemassvētki ir pienākuši ātrāk,” norādīja Junkers.
Plāns paredz izveidot Stratēģisko investīciju fondu 21 miljarda eiro vērtībā. Saskaņā ar plānu pašreizējie ES līdzekļi tiks izmantoti, lai garantētu finansējumu 16 miljardu eiro apmērā. Vēl piecus miljardus sniegs EIB.
Tas, kā cer EK, nodrošinās piecpadsmitkārtīgu privāto finansējumu, investīciju kopapjomam sasniedzot 315 miljardus. EK cer, ka papildu finansējumu sniegs arī ES dalībvalstis. Lai mudinātu projektā iesaistīties nacionālās valdības, EK paziņojusi, ka ieturēs “labvēlīgu nostāju”, šādu ieceru kontekstā vērtējot nacionālos budžetus.
Pašreizējie ES noteikumi nosaka stingrus ierobežojumus dalībvalstu budžeta deficītam un nacionālā parāda apjomam, taču, piemēram, Itālija uzstāj, ka, vērtējot šo noteikumu ievērošanu, vajadzētu ņemt vērā investīcijas, kas ieguldītas ekonomikas izaugsmes veicināšanā un jaunu darbvietu radīšanā.
“Elastības trūkums ir muļķīgs,” otrdien uzrunājot Eiropas Parlamenta (EP) deputātus, norādīja Itālijas premjerministrs Mateo Renci. “Bez elastības nav politikas. Mēs nonākam tehnokrātijas valstībā.”
EK piedāvātajam investīciju plānam vēl nepieciešams dalībvalstu un EP akcepts, un paredzēts, ka tas stāsies spēkā nākamā gada vidū. Sagaidāms, ka ES valstu līderu apstiprinājumu Eiropas Stratēģisko investīciju fonds varētu saņemt decembrī paredzētajā ES samitā. Taču EK plāns jau izraisījis iebildumus no vairāku EP frakciju puses, tām izvirzot pašām savus investīciju projektus.
“Mēs vēlamies, lai tiktu īstenota šoka terapija,” pagājušajā nedēļā paziņoja sociālistu frakcijas līderis Džanni Pitella. Sociālisti piedāvā veidot 800 miljardus eiro lielu fondu, aicinot ES dalībvalstis sešu gadu laikā tajā ieguldīt 100 miljardus eiro.
Savukārt liberāļi uzskata, ka ekonomikas atdzīvināšanai nepieciešami 700 miljardi eiro, taču frakcijas līderis Gijs Ferhofstads uzsvēris, ka tas darāms, nevis palielinot parādu, bet gan piesaistot privātos investorus. Šim nolūkam nepieciešami nodokļu atvieglojumi un tirgus liberalizācija.
Plāna kritiķi arī norādījuši, ka plānotais fonds nepiesaistīs jaunus līdzekļus, bet tikai pārdalīs esošos. Tāpat arī kritiķi ir skeptiski noskaņoti par to, vai fondam izdosies piesaistīt privātās investīcijas cerētajā piecpadsmitkārtīgajā apmērā.
Junkers gan kritiku noraida.
“Es bieži dzirdu, ka mums nepieciešama tā dēvētā jaunā nauda, bet es uzskatu, ka mums ir nepieciešams jauns sākums un jaunas investīcijas. Nauda, ko mēs piedāvājam, nāk papildus jau eksistējošai,” paziņoja Junkers.
Junkers arī uzsver, ka “nauda no debesīm nekritīs” un ka EK nav “naudas printera”.
Tikmēr darba devēju organizācija “BusinessEurope” EK plānu novērtējusi atzinīgi, un tās direktors Markuss Beirers norādījis, ka iecere esot “labs sākums”. Tomēr vienlaikus viņš atzinis, ka pilnībā atrisināt investīciju trūkumu Eiropā tā nespēs.
Tomēr Beirers paudis pārliecību, ka izdosies piesaistīt 315 miljardus eiro, piebilstot, ka bieži nevajag daudz, lai sasniegtu “slieksni, kad projekti privātajiem investoriem kļūst ienesīgi un interesanti”.
Sagaidāms, ka atbalstāmos projektus Eiropas Stratēģisko investīciju fondam palīdzēs izvērtēt finanšu ekspertu grupa. Projekti tiks izvērtēti, balstoties uz to attīstības līmeni un spēju piesaistīt privātās investīcijas.
