EK nesaskata pārkāpumus valsts atbalsta sniegšanā “airBaltic” 0
Eiropas Komisija (EK) nesaskata pārkāpumus Latvijas valsts atbalsta sniegšanā nacionālajai aviokompānijai “airBaltic” – tie atbilst Eiropas Savienības (ES) noteikumiem, pavēstīja EK pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļā.
EK secināja, ka vairāki pasākumi, ko Latvija īstenojusi saistībā ar “airBaltic” pārstrukturēšanu 2011. un 2012.gadā, bija saskaņā ar ES noteikumiem par valsts atbalstu. EK jo īpaši konstatēja, ka “airBaltic” pārstrukturēšanas plāns ļaus uzņēmumam kļūt dzīvotspējīgam ilgtermiņā, neradot nepamatotus konkurences traucējumus vienotajā tirgū, norādīja pārstāvniecībā.
EK izvērtēja aizdevumu 16 miljonu latu (aptuveni 22,65 miljonu eiro) apmērā, ko Latvija piešķīra 2011.gada oktobrī, turklāt 2011.gada decembrī tika ievērojami samazināta aizdevuma procentu likme. Komisija konstatēja, ka šo aizdevumu sniedza valsts kopā ar aizdevumu no uzņēmuma “BAS”, kas tolaik bija “airBaltic” galvenais privātais akcionārs, proporcionāli to attiecīgajai līdzdalībai. Komisija izskatīja Latvijas un “BAS” veikto bezkupona obligāciju iegādi, ko “airBaltic” emitēja 2010.gadā, un konstatēja, ka tā tika veikta proporcionāli to attiecīgajai līdzdalībai un ar vienādiem nosacījumiem. Turklāt EK izskatīja konkrētus pārvedumus un maksājumus, ko “aiBaltic” vārdā veikusi nacionalizēta banka. Komisijas secināja, ka šos pasākumus veica, pamatojoties uz tirgus noteikumiem, tie “airBaltic” neradīja ekonomiskas priekšrocības un līdz ar to neietver valsts atbalstu ES noteikumu nozīmē.
Turpretim trīs citi pasākumi netika veikti, ievērojot tirgus noteikumus, uzskata EK. “Šie pasākumi ir otrs Latvijas piešķirtais aizdevums – pirmo daļu 41,6 miljonu latu apmērā (aptuveni 58,89 miljoni eiro) darīja pieejamu “airBaltic” 2011.gada decembrī, bet otro daļu 25,4 miljonu latu apmērā (aptuveni 35,96 miljoni eiro) – 2012.gada decembrī,” norādīja EK pārstāvniecībā.
Tāpat neatbilstošs bija kapitāla palielinājums, par ko 2011.gada decembrī vienojās Latvija un “BAS” un ko veidoja aizdevuma pārveidošana un “BAS” ieguldījums naudā, bet kurā “BAS” beigās nepiedalījās, kā arī prasījuma tiesības piecu miljonu eiro apmērā, ko Latvijas valsts nodeva “airBaltic” par tikai vienu latu.
“Tā kā šie pasākumi neatbilst tam, kam būtu piekritis privāts ieguldītājs tirgus ekonomikā, tie rada priekšrocību “airBaltic” un līdz ar to veido valsts atbalstu,” secināja EK.
EK pēc tam novērtēja, vai šis atbalsts ir saderīgs ar EK 2004.gada pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un konstatēja, ka Latvijas iesniegtais pārstrukturēšanas plāns, kas attiecas uz piecu gadu laikposmu (2001-2016), šķiet ticams pamats, lai “airBaltic” atjaunotu ilgtermiņa dzīvotspēju saprātīgā termiņā. Tāpat “airBaltic” atteikšanās no konkrētiem maršrutiem un laika nišām ierobežos konkurences kropļojumus, ko radījis valsts atbalsts, kā arī “airBaltic” sniedz ieguldījumu pārstrukturēšanas izmaksu segšanā, nodrošinot vairākus privātos finansiālos papildinājumus un aizdevumus, kā arī nomas līgumu jaunajiem gaisa kuģiem.
“Līdz ar to atbalsta piešķiršana atbilst pamatnostādnēs izklāstītajiem noteikumiem. Atbalstu papildina pārstrukturēšanas plāns, kam būtu jāatjaunina uzņēmuma ilgtspēja, ir paredzēti piemēroti pasākumi, lai kompensētu konkurences kropļojumus, ko radījis atbalsts, un uzņēmums sniedz ieguldījumu pārstrukturēšanas izmaksu segšanā nepieciešamajā apjomā,” secina EK.
“airBaltic” pavēstīja, ka EK lēmums sniedz skaidrību par agrākajiem darījumiem un uzņēmums tagad var koncentrēties uz turpmāko attīstību. “Komisijas veiktā uzņēmuma un tā akcionāru finanšu darījumu izmeklēšana no juridiskā viedokļa bija ļoti svarīga. Mēs iesniedzām visus nepieciešamos dokumentus un ziņas, kā arī izstrādājām restrukturizācijas plānu, kas nodrošina uzņēmuma dzīvotspēju ilgtermiņā un atbilstību Eiropas Savienības prasībām, lai izvairītos no jebkādas tirgus kropļošanas,” sacīja kompānijas izpilddirektors Martis Gauss.
Viņš norādīja, ka restrukturizācijas plāna ietvaros uzņēmums pārtrauca rentablus lidojumu maršrutus, par labu citām aviokompānijām atteicās no apkalpošanas laikiem aktīvās lidostās, samazināja avioparku no 34 līdz 25 lidmašīnām, samazināja vietu piepildījumu un būtiski samazināja izmaksas. “Mēs esam gandarīti par EK apstiprinājumu mūsu restrukturizācijas plānam, jo tas nozīmē juridisku skaidrību mūsu nozares partneriem un investoriem, kā arī ļauj mums koncentrēties uz ilgtspējīgu lidojumu savienojamu nodrošināšanu šajā Eiropas reģionā,” atzīmēja kompānijas vadītājs.
Jau vēstīts, ka EK veica padziļinātu izmeklēšanu, lai pārbaudītu, vai vairāki valsts atbalsta pasākumi, ko Latvija ir sniegusi par labu “airBaltic”, atbilst Eiropas Savienības noteikumiem par valsts atbalstu. Kopumā valsts aviokompānijai ir aizdevusi apmēram 82,5 miljonus eiro.
Par lielāko “airBaltic” akcionāru valsts kļuva, kad Satiksmes ministrija 2011.gada 30.novembrī iegādājās “airBaltic” mazākuma akcionāram “Baltijas Aviācijas sistēmas” (BAS) piederošos 47,2% lidsabiedrības akciju. Tādējādi valsst kļuva par 99,8% “airBaltic” akciju īpašnieci. Saistībā ar BAS akciju pārņemšanu sāktas vairākas tiesvedības.
“airBaltic” apkalpo vairāk nekā 60 galamērķu no savas mītnes bāzes Rīgā.
