EK Latviju mudina mazināt nodokļu slogu cilvēkiem ar maziem ienākumiem 1
Eiropas Komisija (EK) savās jaunākajās rekomendācijās Latvijai iesaka samazināt nodokļu slogu cilvēkiem ar maziem ienākumiem, risināt sociālās atstumtības problēmas, veicināt mājokļu un transporta pieejamību, kā arī devusi virkni citu ieteikumu.
EK iesaka samazināt nodokļu slogu cilvēkiem ar maziem ienākumiem, to novirzot uz citiem avotiem, konkrēti, kapitālu un īpašumu, kā arī uzlabot nodokļu saistību izpildi.
EK arī atgādina Latvijai nodrošināt efektīvu naudas atmazgāšanas novēršanas uzraudzību un ieviešanu.
Otrs rekomendāciju bloks ir saistīts ar sociālo jomu. EK Latvijai rekomendē risināt sociālās atstumtības problēmas, uzlabojot minimālo ienākumu pabalstu, minimālo vecuma pensiju un cilvēku ar īpašām vajadzībām ienākumu atbilstību.
Tāpat Latvijai, EK vērtējumā, jāuzlabo izglītības un apmācību kvalitāte, jo īpaši mazkvalificētiem darbiniekiem un bezdarbniekiem, tostarp stiprinot līdzdalību arodizglītības un mūžizglītības programmās.
Šajā rekomendāciju sadaļā Latvijai ieteikts arī palielināt veselības aprūpes pieejamību, kvalitāti un izmaksu efektivitāti.
Savukārt trešais ieteikums paredz ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku koncentrēt uz inovācijām, mājokļu pieejamību, transportu, jo īpaši tā ilgtspējību, resursu un enerģijas efektivitāti, enerģijas starpsavienojumiem un digitālo infrastruktūru, ņemot vērā reģionālās atšķirības.
Raksturojot Latvijas pašreizējo ekonomisko situāciju, EK secina, ka budžeta deficīta un valsts parāda rādītāji atbilst vidēja termiņa budžeta mērķiem, tomēr esot vērojamas norādes, kas liecina, ka šogad atkāpes no budžeta normām varētu būt lielākas nekā paredz strukturālo reformu veikšanai pieļaujamās atkāpes, tādēļ, EK vērtējumā, Latvijai jau šogad ir jābūt gatavai veikt tālākus pasākumus, lai izpildītu Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumus.
Nodokļu ieņēmumu attiecība pret IKP Latvijā ir zema salīdzinājumā ar Eiropas Savienības vidējo rādītāju un daļēji ierobežo publisko pakalpojumu sniegšanu, jo īpašo veselības aprūpē un sociālajā iekļaušanā.
EK norāda, ka kapitāls un īpašums Latvijā tiek aplikts ar salīdzinoši maziem nodokļiem un nodokļu aprēķinā izmantotās vērtības iesaldēšana vēl vairāk samazina budžeta ieņēmumus.
EK arī kritizē lielo nodokļu slogu mazo algu saņēmējiem un ēnu ekonomikas īpatsvaru, kas esot lielāks nekā abās pārējās Baltijas valstīs.
EK norāda, ka Latvija ir būtiski samazinājusi nerezidentu noguldījumu radītos riskus finanšu sistēmai un izstrādā būtiskus izlabojumus naudas atmazgāšanas novēršanai, tomēr īpaša uzmanība esot jāpievērš šo noteikumu ieviešanai pēc pieņemšanas un jāpalielina tiesībsargājošo institūciju un tiesu sistēmas jauda.
Asi EK kritizē Latvijas paveikto sociālās nevienlīdzības mazināšanai, norādot, ka nabadzības līmenis ir augsts, jo īpaši gados vecāku cilvēku un cilvēku ar īpašām vajadzībām vidū.
Tāpat vāja ir ilgtermiņa sociālās aprūpes pieejamība un sociālo mājokļu pieejamība.
Lai gan Latvijas izglītības sistēmas sniegums tiek vērtēts kā labs, izglītības kvalitāte joprojām ir atkarīga no skolēna dzīvesvietas un skolas veida, uzsver Komisija. EK atzīst uzlabojumus arodizglītība, tomēr tā joprojām nespējot nodrošināt lielu interesi un kvalitatīva darba iespējas absolventiem.
Īpašu uzmanību EK mudina pievērst pārkvalifikācijai un mūžizglītībai.
“Mazais veselības aprūpes budžets un neveselīga dzīvesveida izvēles ir galvenie iemesli iedzīvotāju sliktajam veselības stāvoklim,” secina EK, kas mudina straujākas reformas veselības aprūpē.
Divu grozu veselības pakalpojumu sistēma tiek kritizēta, kā vienlīdzīgu pieejamību ierobežojoša, kurai būtu negatīva ietekme uz sabiedrības veselību.
Komisija arī norāda uz zemo inovāciju un izpētes finansējumu, kas gandrīz pilnībā nāk no Eiropas Savienības fondiem.
Latvijai esot spēcīgas atsevišķas inovāciju jomas, piemēram, informācijas, komunikāciju un tehnoloģiju infrastruktūrā, bet tā atpaliek investīcijās cilvēkresursos, publiskā un privātā sektora sadarbībā un intelektuālajā īpašumā.
Arī reģionālā nevienlīdzība izpelnījusies EK kritiku, tādēļ komisija mudina Latviju investēt tā, lai mazinātu krasās reģionālās attīstības atšķirības.
EK pauž atbalstu reģionālās reformas īstenošanai, kā iespējai vecināt publiskā sektora atbildību un efektivitāti, jo īpaši pirms lēmumiem par jaunā Eiropas Savienības budžeta sadali.
Lai gan nesen pieņemtais trauksmes cēlāju likums un vairākas skaļas korupcijas lietas veicina sabiedrības uzticēšanos, “joprojām tiek uzskatīts, ka valdības lēmumus ietekmē favorītisms, iepirkumu procesi ir pakļauti korupcijai, jo trūkst caurskatāmības, jo īpaši pašvaldībās un valsts un pašvaldību uzņēmumos”, lasāms EK ziņojumā.
