EK: Latvijai jāiegulda cilvēkos – vai viņi strādā, mācās, ir slimi vai veseli 0
Eiropas Komisija (EK) 27. februārī nāca klajā ar savu skatījumu, kādās jomās nākamajos gados veicami ieguldījumi: cilvēkkapitālā, reģionu attīstībā un inovācijās.
Šis ir sarunu sākums starp EK un Latviju par nākamā perioda budžetu nākamajiem septiņiem gadiem. Galvenā ziņa: nauda būs, un tās nebūs maz – 4,3 miljardi eiro.
Cilvēkkapitāls
EK uzskata – Latvijai jāiegulda cilvēkos neatkarīgi no tā, vai viņi strādā, mācās, ir pavisam veseli vai slimo, vai nonākuši sarežģītā dzīves situācijā, vai viņiem nepieciešams īpašs apkārtējo atbalsts ik dienas.
Ieguldījumi sociālajā iekļaušanā un veselības aprūpē mazinātu augsto nevienlīdzības līmeni, nevienmērīgo piekļuvi darba tirgum un sabiedriskajiem pakalpojumiem.
Lielākie ieguvēji no nevienlīdzības mazināšanas būs cilvēki ar invaliditāti, seniori, bezdarbnieki un bezpajumtnieki, kas šobrīd ir sociāli visvairāk atstumtās grupas. Jārūpējas par sociālo mājokļu celtniecību un labāku to apsaimniekošanu.
Tiem, kas nonākuši grūtā dzīves situācijā, sociālajiem pakalpojumiem jābūt pieejamiem pēc iespējas vienuviet un jāatbilst viņu individuālajām vajadzībām.
Prioritāte ir pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam pieejama savlaicīga un cenas ziņā pieejama kvalitatīva veselības un ilgtermiņa aprūpe. Īpaši pievēršot uzmanību veselības profilaksei.
Tā vietā, lai saņemtu institucionalizētu aprūpi, vairāk jāatbalsta iespējas saņemt personalizētus pakalpojumus, kas ļauj turpināt neatkarīgu dzīvi. Jāuzlabo sadarbība starp veselības aprūpes un sociālajiem dienestiem, un to darbiniekiem jābūt iespējām attīstīt savu potenciālu un prasmes.
Diemžēl arvien vairāk darba tirgū trūkst darbaroku un mūsdienīgu prasmju. Sabiedrība noveco, un ievērojams skaits darbaspējīgo iedzīvotāju patlaban ir izbraukuši ārpus Latvijas.
Tādēļ svarīgi ieguldīt darbavietu pieejamībā un labākos darba apstākļos. Jāveicina darbaspēka mobilitāte un jāpaplašina sociālo uzņēmumu darbs.
Esošā izglītības un apmācības sistēma kopumā nav efektīva. Līdzdalība pieaugušo izglītībā – zema. Ieguldījumi jāveic bērnudārzu pieejamībā, darba vidē balstītās apmācībās un mūžizglītībā.
Jāmudina jaunieši apgūt ar zinātni un tehnoloģijām saistītus priekšmetus. Jāuzlabo skolotāja profesijas pievilcība. Jāveido viengabalaināka augstākās izglītības nozare, stiprinot pētniecību. Jānodrošina cilvēki ar invaliditāti iespējas iegūt izglītību jebkurā tās līmenī.
Reģionālā attīstība
Reģionu attīstībai un konkurētspējai Latvijā saskatāmi daudzi šķēršļi – kvalificēta darbaspēka un darba iespēju trūkums, sabiedrisko pakalpojumu kvalitāte, veselības aprūpes un labas izglītības nepieejamība, cenas ziņā pieejamu mājokļu trūkums.
Ieguldījumi infrastruktūrā un mājokļos atvieglotu gan darbaspēka mobilitāti, gan dotu iespēju reģioniem attīstīties. Tā varētu mazināt arī produktivitātes atšķirības starp Rīgu un citiem reģioniem.
Jāveicina pilsētu pievilcība uzņēmējdarbības attīstībai, vienlaikus stiprinot saikni starp pilsētām un lauku teritorijām. Ieguldījumi dzīves kvalitātes celšanai jāsavieno ar izaugsmi veicinošām investīcijām.
Jāizstrādā un darbībā jāpieturas pie kvalitatīvām teritoriālās attīstības stratēģijām, kā arī jāstiprina pašvaldību spēja izvēlēties vietējām vajadzībām atbilstošus projektus.
Inovācijas
Ekonomikas attīstībā svarīgas ir inovācijas un viedie (digitālie) risinājumi. Latvijas inovāciju sasniegumi atpaliek no vairuma citu ES valstu – tiem ir zema pievienotā vērtība, ne visai lietderīgs resursu izmantojums, netiek izmantotas visas iespējas iekļauties starptautiskajā apritē.
Jāpalielina inovatīvu uzņēmumu skaits, būtiski jāuzlabo uzņēmumu un iedzīvotāju digitālās zinības un prasmes. Digitālajām prasmēm jābūt arī mūžizglītības sastāvdaļai.
Jāpilnveido e-pārvalde, jārūpējas par sistēmu savietojamību un atvērto datu pieejamību. Digitalizācija visā pasaulē ir neatņemama ekonomikas pārmaiņu daļa, un tā prasa ieguldījumus, tostarp nodrošinot tīklu fizisko un kiberdrošību.
Citas investīcijas
Investīcijas jāturpina arī energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu jomā. Latvijas ekonomika ir energoietilpīgāka nekā vidēji Eiropā. Investīcijas nepieciešamas enerģētikas un klimata jomā.
Energoefektivitātes palielināšanai sabiedriskajās, uzņēmumu un dzīvojamās ēkās Eiropas un valsts nauda jākombinē ar privātām investīcijām. Atbalsts nepieciešams arī atjaunojamo energoresursu plašākai izmantošanai, tostarp – centralizētajā siltumapgādē.
Transporta infrastruktūra Latvijā joprojām ievērojami atpaliek no ES vidējiem standartiem ceļu un dzelzceļu tīkla kvalitātei, oglekļa emisijām un drošības jautājumiem, kā arī pastāv būtiskas reģionālās pieejamības problēmas. Jāiegulda ceļos, dzelzceļos un digitālajā savienojamībā.
Šīs ir EK ieteiktās atbalstāmās jomas, kurās jāiegulda Eiropas, nacionālie un privātie līdzekļi, lai ilgtermiņā ieguvējs būtu ikviens Latvijas iedzīvotājs.
Pārskatu sagatavoja Eiropas Komisijas ekonomikas padomnieki Agnese Dagile un Mārtiņš Zemītis.
