EK komisāre: “Vakcināto bēgļu skaita palielināšana ļaus vairāk palīdzēt ievainotiem un hroniski slimiem bēgļiem” 0
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Komisijas veselības un pārtikas drošuma komisāre Stella Kirjakidu ir medicīnas psiholoģe ar daudzu gadu pieredzi sociālajās lietās, veselības un vēža profilakses jautājumos. Izvaicāju komisāri par jaunajiem, negaidītajiem izaicinājumiem, ar kuriem viņai jātiek galā kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā.
Dalībvalstis uzņem Ukrainas pacientus, ieskaitot cilvēkus ar hroniskām slimībām no slimnīcām. Kādas pašlaik ir Ukrainas vajadzības: vai pacientu plūsma uz dalībvalstīm arvien palielinās? Vai ir vajadzīga palīdzība pacientu pārvadāšanā?
S. Kirjakidu: Runājot par Ukrainas bēgļu veselības aprūpi, mūsu pašreizējā prioritāte ir nodrošināt, lai cilvēki, kuriem steidzami nepieciešama specializēta ārstēšana un aprūpe slimnīcā, to var saņemt. Lai pēc iespējas efektīvāk sniegtu atbalstu, mēs, izmantojot Eiropas solidaritātes mehānismu, atvieglojam pacientu pārvietošanu no slimnīcām, kuras ir ļoti noslogotas, uz citām ES slimnīcām. Mūsu dalībvalstis ir nekavējoties nodrošinājušas 10 000 slimnīcu gultu pacientiem, kas ierodas no Ukrainas pie mūsu robežām. Līdz šim esam nosūtījuši ārstēties gandrīz 250 pacientus visā Eiropas Savienībā.
Tiek vesti cilvēki, kas atrodas dzīvībai bīstamā situācijā un kam nepieciešama neatliekama medicīniskā aprūpe un hospitalizācija, kā arī cilvēki ar hroniskām slimībām, kuriem vajadzīga nepārtraukta ārstēšana, piemēram, onkoloģiskie pacienti. Tiek dotas iespējas ārstēties pediatrijas pacientiem, cilvēkiem ar apdegumiem, kā arī nodrošinātas gultas slimnīcās jaundzimušajiem un viņu mātēm.
Kā tiek piegādātas zāles un medicīniskais aprīkojums Ukrainas slimnīcām? Vai šajā procesā ir iesaistīta EK?
Papildus pacientu pārvešanai esam nosūtījuši tonnām medicīnisko preču uz Ukrainu un tai tuvajām valstīm, izmantojot ES civilās aizsardzības mehānismu. Šajā palīdzībā ietilpst arī dzīvības glābšanai vajadzīgās zāles, kā arī priekšmeti, kas ir būtiski sieviešu veselībai kara laikā. Lai to izdarītu, esam mobilizējuši “rescEU” medicīniskos krājumus, kas satur visdažādākās medicīnas preces un aprīkojumu. Turklāt, lai iespējami ātri sadalītu Ukrainai nepieciešamo palīdzību, izveidojām civilās aizsardzības loģistikas centrus Polijā, Rumānijā un Slovākijā.
Vai EK ir informācija par Covid-19 izplatību Ukrainā?
Mums tagad ir ļoti svarīgi koncentrēties uz to, ka šis ir briesmīgs karš un miljoniem cilvēku ir jāpamet savas mājas. Viņiem ir vajadzīga palīdzība, ieskaitot aprūpi un ārstēšanu. Es gribētu uzsvērt, ka lielākais izaicinājums veselības jomā nebūs Covid-19 gadījumu skaita pieaugums.
Covid-19 spiedienu uz mūsu veselības aprūpes sistēmām palīdzēs mazināt vakcinēto cilvēku skaita palielināšana, tajā skaitā arī Ukrainas bēgļu vidū. Tas savukārt ļaus vairāk palīdzēt ievainotiem, hroniski slimiem vai psiholoģiski traumētiem bēgļiem.
Karš daudziem ukraiņiem ir radījis garīgās veselības problēmas. Vai EK palīdz finansiāli vai kā citādi sniegt medicīnisko palīdzību šiem cilvēkiem?
Man šī ir prioritāra joma kopš brutālā kara pirmās dienas. Mēs regulāri runājām ar nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas pašā Ukrainā un tās kaimiņvalstīs, un atbalstījām šīs organizācijas visos iespējamos veidos. To idejas un ieteikumi ir vairākkārt apspriesti ministru diskusijās ES līmenī.
Pagājušajā mēnesī mēs paziņojām par ukrainiski runājošu garīgās veselības speciālistu tīkla izveidi un pašlaik strādājam, lai palielinātu uz vietas nodrošināmus atbalsta pakalpojumus traumu gadījumos. No programmas “ES – veselībai” tagad ir pieejami deviņi miljoni eiro ES finansējuma, lai palīdzētu cilvēkiem, kuri bēg no Ukrainas un kuriem steidzami nepieciešami atbalsta pakalpojumi garīgās veselības problēmu un traumu gadījumos.
Kādus palīdzības pasākumus EK apsver īstenot pašā Ukrainā, īpaši teritorijās, kuras visvairāk skāris karš un kur simtiem tūkstošu cilvēku ir palikuši bez ūdens un pārtikas, ar novārtā atstātām slimībām, zāļu trūkumu un pilnīgi iznīcinātām medicīniskās aprūpes iestādēm?
Globālajā finanšu līdzekļu piesaistes pasākumā “Iestājamies par Ukrainu” (“Stand Up for Ukraine”), kas tika organizēts kopā ar Kanādu, ir saņemts 9,1 miljards eiro cilvēkiem, kuri no Krievijas brutālā kara bēg Ukrainas iekšienē un uz ārvalstīm; šajā summā ietilpst miljards eiro no Eiropas Komisijas.
Eiropas Komisija un 29 valstis, kuru vidū ir visas 27 ES dalībvalstis, kā arī Norvēģija un Turcija, kopš iebrukuma pirmās dienas ir sniegušas ārkārtas palīdzību, izmantojot ES civilās aizsardzības mehānismu. Palīdzības finansiālā vērtība pārsniedz 260 miljonus eiro. Tajā ietilpst gandrīz 21 000 tonnu dalībvalstu palīdzības natūrā un resursu, kas mobilizēti no “rescEU” stratēģiskās rezerves, transporta un noliktavu pakalpojumi, medicīniskās evakuācijas iespējas, kā arī ziedojumi no privātā sektora uzņēmumiem, kuri darbojas veselības jomā.
Ar kādiem izaicinājumiem saskaras ES farmācijas nozare Ukrainas kara un Covid-19 pandēmijas dēļ? Vai dalībvalstis nākamajos gados spēs nodrošināt nepieciešamo zāļu un medicīnisko ierīču daudzumu? Cik ļoti tuvākajā nākotnē varētu palielināties zāļu un medicīnas preču cenas?
Covid-19 krīze ir skaidri parādījusi, ka mums Eiropā ir vajadzīgas spēcīgākas kritiski svarīgu iekārtu un zāļu piegādes ķēdes, lai novērstu atkarību no trešajām valstīm izejvielu un zāļu ziņā.
Stratēģiskā autonomija ir būtiska mācība, ko guvām no Covid-19 krīzes un kas mums ir svarīga arī saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Mana prioritāte ir panākt, lai nevienam Eiropas Savienībā netiktu liegta piekļuve dzīvību glābjošām zālēm un medicīnas ierīcēm.
Daļa no atbildes ir Eiropas Zāļu stratēģija. Šī stratēģija veidos mūsu zāļu politiku nākamajās desmitgadēs.
Tā ir būtiska daļa no mūsu kopīgajiem centieniem atgūties no pandēmijas spēcīgākiem un noturīgākiem nekā iepriekš.
Jaunās Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādes darbs uzlabos svarīgāko medicīnisko līdzekļu, ieskaitot zāļu, izstrādi, ražošanu, iepirkšanu un izplatīšanu Eiropas Savienībā.
Tagad mums ir arī spēcīgāka Eiropas Zāļu aģentūra, kas nākotnē veselības krīzes apstākļos spēs nodrošināt labāku uzraudzību un mazināt kritiski svarīgo zāļu un medicīnisko ierīču potenciālo un faktisko trūkumu.
Piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī pieejamu cenu nodrošināšana nozīmē taisnīgumu veselības aprūpē. Tāpēc mūsu ES farmācijas nozares noteikumu reforma, kas tiks ierosināta šā gada beigās, ir svarīga prioritāte manu pilnvaru laikā.
