EK ierosina reformēt iestāšanās procesu 0
Cenšoties atbloķēt sarunu sākšanu ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), Eiropas Komisija (EK) ierosinājusi ieviest stingrākus noteikumus sankciju piemērošanai valstīm, kas vēlas pievienoties blokam, bet atkāpjas no nepieciešamo reformu īstenošanas.
Oktobrī Francija nobloķēja sarunas ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju par iestāšanos ES, lai gan lielākā daļa pārējo ES valstu vēlējās sarunu sākšanu, un EK novērtēja, ka abas valstis ir “izpildījušas mājasdarbu”.
Ziemeļmaķedonija ir atrisinājusi strīdu ar kaimiņvalsti Grieķiju par Maķedonijas nosaukuma izmantojumu, un Albānija veic plašas reformas tieslietu sistēmā.
Tomēr Francija uzstāja, ka ES vispirms ir jāreformē paplašināšanās process, kas pašreiz ir pārāk tehnisks un grūti apturams, ja apstākļi pasliktinās.
Francija un vairākas citas valstis arī pauda bažas, ka Albānija un Ziemeļmaķedonija tomēr nav gana daudz izdarījušas, lai atrisinātu tādas problēmas kā korupcija.
Viena no Francijas galvenajām prasībām ir iespēja apturēt iestāšanās procesu, ja kandidātvalstis sāk novirzīties no ceļa uz ES standartu ievērošanu. Pēdējos gados līdzīgi ir noticis ar Turciju.
EK ierosinājusi, ka šādos gadījumos sarunas tiktu pilnībā vai daļēji atliktas vai dažās jomās, kam ES jau devusi zaļo gaisumu, tiktu atsākta novērošana. Šādos gadījumos ES varētu arī samazināt finansējumu un cita veida palīdzību.
ES kaimiņattiecību un paplašināšanas komisārs Olivers Varhelji uzsvēra, ka EK ierosinātās izmaiņas nav domātas Parīzes nomierināšanai.
“Tas nav tikai Francijas jautājums, tas ir arī Eiropas jautājums,” žurnālistiem Briselē sacīja Varhelji.
EK ierosinājums arī paredz iesaistīt dalībvalstis tiešākā veidā kandidātvalstu reformu procesa novērtēšanā, lai “izvairītos no pēdējā mirkļa pārsteigumiem”, norādīja Varhelji.
Lai padarītu sarunas dinamiskākas, 35 sarunu nodaļas, kas attiecas uz dažādām reformu jomām, ierosināts sagrupēt un apstrādāt sešās grupās, tādējādi paātrinot kopējo procesu.
EK arī vēlas palielināt paredzamību, Briselei skaidrāk izklāstot savas prasības kandidātvalstīm un uzsverot labumus, ko dos reformas, kā arī skaidrāk norādot uz negatīvajām sekām, neīstenojot tās.
Kritēriji, kādi jāievēro valstīm, kas vēlas pievienoties ES, netiks mainīti.
Ja EK ierosinātās izmaiņas tiks pieņemtas, tās attieksies uz Albāniju un Ziemeļmaķedoniju.
Serbija un Melnkalne, kas jau ir sākušas iestāšanās sarunas, varēs izvēlēties, vai ievērot jaunos noteikumus.
EK priekšlikums atbalso vairākas Francijas ierosinātās izmaiņas, bet, vai Parīze būs apmierināta, to rādīs laiks.
ES amatpersonas cer, ka 27 ES dalībvalstu līderi martā dos zaļo gaismu sarunu sākšanai ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju.
