EK ierosina samazināt naudu lauksaimniecībai un kohēzijas politikai 2
Lai ietaupītu līdzekļus, Eiropas Komisija (EK) šodien ierosinājusi par aptuveni 5% samazināt kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) un kohēzijas politikai atvēlēto finansējumu, norādīts EK trešdien publicētajos priekšlikumos Eiropas Savienības (ES) budžetam pēc 2020.gada.
Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecībā Latvijā, EK ir kritiski izvērtējusi, kur iespējams ietaupīt vai darboties efektīvāk, tādēļ lēmusi par aptuveni 5% samazināt KLP un kohēzijas politikai atvēlēto finansējumu. Lai panāktu, ka šīs rīcībpolitikas dod augļus arī ar mazākiem līdzekļiem un pat kalpo jaunām prioritātēm, politikas jomas tiks modernizētas. Piemēram, kohēzijas politikai būs aizvien lielāka loma strukturālajā reformā un migrantu ilgtermiņa integrācijā, skaidro EK. Šo izmaiņu iespaidā budžets iegūs jaunu līdzsvaru, un pastiprināta uzmanība tiks veltīta jomām, kurās ES spēj palīdzēt visvairāk.
Norādīts, ka ES ir izvirzījusi savas politiskās prioritātes, un tagad tai vajadzīgi atbilstoši resursi.
Kopumā EK ierosina 2021.-2027.gada ilgtermiņa budžetam noteikt 1135 miljardus eiro saistībās – 1,11% no ES27 dalībvalstu nacionālā kopienākuma (NKI). Šāds saistību līmenis nozīmē 1105 miljardus eiro jeb 1,08 % NKI maksājumos. ES budžetā ir integrēts arī Eiropas Attīstības fonds (EAF) – galvenais instruments, ar ko ES finansē attīstības sadarbību ar Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna reģiona valstīm un kas līdz šim bijis starpvaldību vienošanās. Ņemot vērā inflāciju, tas pēc apmēra līdzinās pašreizējam jeb 2014.-2020.gada budžetam, ieskaitot EAF, norāda EK.
Jaunās prioritātes
Vienlaikus tiek skaidrots – lai varētu finansēt jaunas, neatliekamas prioritātes, pašreizējais finansēšanas līmenis būs jākāpina. Šodienas investīcijas tādās jomās kā pētniecība un inovācija, jaunieši, digitālā ekonomika, robežu pārvaldība, drošība un aizsardzība ir nākotnes labklājības, ilgtspējas un drošības pamats. Piemēram, “Erasmus+” un Eiropas Solidaritātes korpusa budžets divkāršosies.
Jaunām prioritātēm vajadzīgas jaunas investīcijas, uzskata EK, ierosinot tās finansēt ar jauniem līdzekļiem – aptuveni 80%, bet ar līdzekļu pārdalīšanu un ietaupījumiem – aptuveni 20%. Balstoties uz ieteikumiem, ko sniegusi augsta līmeņa grupa ES nākotnes finansējuma jautājumos, EK ierosina modernizēt un vienkāršot pastāvošo vispārējo finansēšanas sistēmu jeb “pašu resursu sistēmu”, kuras pamatā ir pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un ieviest jaunu pašu resursu grozu, kas būtu sasaistīts ar politiskajām prioritātēm.
Paredzēts, ka ierosināto jauno pašu resursu grozu veidos 20% no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ieņēmumiem, 3% piesaistīšanas likme, kas tiks piemērota jaunajai kopējai konsolidētajai uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzei, un valsts iemaksa, kas tiks aprēķināta pēc nereciklētā izlietotā plastmasas iepakojuma apjoma katrā dalībvalstī (0,80 eiro kilogramā). Šie pašu resursi veidos aptuveni 12% no visa ES budžeta un jaunu prioritāšu finansēšanai varētu dot aptuveni 22 miljardus eiro gadā.
Izmaiņas ievieš Lielbritānijas izstāšanās
Lielbritānijas izstāšanās no ES dod iespēju risināt sarežģītās atlaižu un pat dubultatlaižu sistēmas jautājumu, tādēļ EK ierosina likvidēt visas atlaides un no 20% uz 10% samazināt apjomu, ko dalībvalstis patur, iekasēdamas muitas ieņēmumus ES budžetam (kas ir viens no “pašu resursiem”). Abu pasākumu iespaidā ES budžets kļūšot vienkāršāks un taisnīgāks. Lai dažu dalībvalstu iemaksas pēkšņi krasi nepieaugtu, EK ierosina pastāvošo atlaižu sistēmu pakāpeniski likvidēt piecu gadu laikā.
Būtisks ierosinātā budžeta jauninājums ir vēl ciešāka saikne starp ES finansējumu un tiesiskumu. Tiesiskuma ievērošana esot pareizas finanšu pārvaldības un lietderīga ES finansējuma neatņemams priekšnosacījums, tāpēc EK ierosina izveidot jaunu mehānismu, kas ES budžetu aizsargātu no finanšu riskiem, kuri saistīti ar dalībvalstīs pastāvošām vispārīgām nepilnībām tiesiskuma jomā. Ierosinātie rīki ES ļautu apturēt, samazināt vai ierobežot piekļuvi ES finansējumam atkarībā no tiesiskuma nepilnību veida, smaguma un mēroga. Šādu lēmumu ierosinātu EK un apvērstā vairākuma balsošanā pieņemtu Padome.
Jauni instrumenti
Tāpat jaunajā daudzgadu finanšu shēmā ierosināti divi jauni instrumenti. Tiek ierosināta jauna Reformu atbalsta programma, kuras kopējais budžets būs 25 miljardi eiro. Iecerēts, ka tā dalībvalstīm sniegs finansiālu un tehnisku atbalstu prioritāru reformu īstenošanā, it īpaši Eiropas pusgada kontekstā. Savukārt konverģences mehānisms palīdzētu dalībvalstīm, kas vēl ir tikai ceļā uz pievienošanos eirozonai.
Tiek ierosināta arī Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcija, kas palīdzētu saglabāt investīciju apjomu lielu asimetrisku satricinājumu gadījumā. Sākotnēji no ES budžeta tiktu piešķirti kompensējoši aizdevumi kopsummā līdz 30 miljardiem eiro, un līdztekus dalībvalstis varētu saņemt finansiālu palīdzību procentu izmaksu segšanai. Šie aizdevumi kalpotu par papildu finansiālo atbalstu apstākļos, kad publiskās finanses ir ļoti noslogotas un jāuztur prioritārās investīcijas.
Paziņojumā EK uzsver, ka budžets skaidri atspoguļo pašreizējo situāciju – no Eiropas šajā nestabilajā pasaulē tiek gaidīta lielāka drošība un stabilitāte laikā, kad Lielbritānijas izstāšanās ES budžetā atstās manāmu robu. Trešdienas priekšlikums šim divkāršajam izaicinājumam sola stāties pretī kā ar izdevumu samazināšanu, tā ar jauniem resursiem. Lai varētu saglabāt un nostiprināt ES jauno un galveno prioritāšu finansējumu, neizbēgami nākas no kaut kā atteikties citās jomās. Uz spēles likts ir daudz, un ir jārīkojas atbildīgi, tāpēc budžeta priekšlikums ir gan mērķtiecīgs, gan reālistisks, uzskata EK.
Jāmācās no kļūdām
EK piedāvājumā uzsver, ka jaunajai 27 dalībvalstu ES vajadzīgs jauns, moderns budžets, kas rāda, ka Eiropa ir mācījusies no pagātnes kļūdām. Tas nozīmē vēl vairāk mazināt birokrātiju atbalsta saņēmējiem un pārvaldības iestādēm, izveidojot saskaņotākus noteikumus, kam ir kopīgs pamats. Tas nozīmē arī nospraust skaidrākus mērķus un vairāk orientēties uz sniegumu. Tā kļūšot vieglāk apsekot un izmērīt rezultātus un vajadzības gadījumā mainīt kursu.
Plānots, ka budžeta struktūra būs skaidrāka un ciešāk salāgota ar ES prioritātēm. Pašlaik līdzekļi ir sadalīti pārāk daudzām programmām un instrumentiem, gan budžeta ietvaros, gan ārpus tā, tāpēc EK ierosina par vairāk nekā trešdaļu samazināt programmu skaitu (no pašreizējām 58 līdz 37 nākotnē), piemēram, fragmentētus finansējuma avotus sasaistīt jaunās integrētās programmās un ievērojami racionalizēt finanšu instrumentu izmantojumu, cita starpā ar “InvestEU” fonda palīdzību.
Savukārt nesenie izaicinājumi – it sevišķi 2015.gada migrācijas un bēgļu krīze – bijuši skaidra liecība, ka pašreizējais ES budžets nav gana elastīgs, lai ES varētu rīkoties pietiekami ātri un efektīvi, tāpēc EK ierosina kāpināt elastīgumu gan programmu, gan starpprogrammu līmenī, stiprināt krīžu pārvarēšanas instrumentus un izveidot jaunu “Savienības rezervi” neparedzētiem gadījumiem un ārkārtas situācijām tādās jomās kā drošība un migrācija.
Ko saka EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers
EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers uzsvēris, ka ES priekšlikumu publicēšanas diena ir svarīga. “Jaunais budžets mums ir iespēja ņemt savās rokās nākotni, pārtopot par jaunu, vērienīgu 27 valstu ES, ko vieno solidaritāte. Ar šodienas priekšlikumu mēs piesakām pragmatisku plānu, kā ar mazākiem līdzekļiem izdarīt vairāk. Iespēju uzelpot mums dod ekonomiskās izaugsmes ceļavējš, tomēr tas nenozīmē, ka dažās jomās nenāksies ietaupīt. Par pareizu finanšu pārvaldību mēs gādāsim ar pavisam jaunu tiesiskuma mehānismu. Tikai tā varam būt droši, ka ar nodokļu maksātāju naudu rīkojamies atbildīgi. Tālākais ir Eiropas Parlamenta (EP) un Padomes ziņā. Es uzskatu, ka vienošanās katrā ziņā jāpanāk līdz nākamgad gaidāmajām EP vēlēšanām,” atzīmē Junkers.
Savukārt par budžeta un cilvēkresursu jautājumiem atbildīgais komisārs Ginters Etingers norāda, ka budžeta priekšlikuma kodols ir ES pievienotā vērtība. “Mēs aizvien vairāk investējam jomās, kurās dalībvalstis nevar rīkoties katra par sevi vai kur labākus rezultātus dod kopīgs darbs, – vai tā būtu pētniecība vai migrācija, vai robežkontrole, vai aizsardzība. Un mēs aizvien finansējam arī tradicionālas rīcībpolitikas, ko esam pielāgojuši mūsdienu prasībām, piemēram, kopējo lauksaimniecības politiku un kohēzijas politiku, jo mūsu augstie lauksaimniecības produktu standarti un iepalikušu reģionu ekonomiskā attīstība ir izdevīga itin visiem,” uzskata komisārs.
Izvēršot trešdien izklāstītos ierosinājumus, EK nākamajās nedēļās nāks klajā ar detalizētiem gaidāmo nozarspecifisko finanšu programmu priekšlikumiem. Pēc tam lēmums par nākamo ES ilgtermiņa budžetu vienbalsīgi un ar EP piekrišanu būs jāpieņem Padomei.
EK atgādina, ka sarunām jābūt absolūtai prioritātei un vienošanās būtu jāpanāk pirms EP vēlēšanām un Sibiu samita 2019.gada 9.maijā.
