EK ierosina divu gadu laikā uzņemt 20 000 bēgļu 6
Eiropas Komisija (EK) trešdien ierosinājusi divu gadu laikā uzņemt 20 000 bēgļu un izmitināt tos visās Eiropas Savienības (ES) valstīs, attiecībā uz Lielbritāniju, Īriju un Dāniju nosakot, ka šīs valstis pašas varēs izvēlēties, vai tās kādu bēgli uzņem vai nē.
Atbilstoši izmitināšanas kvotu shēmai, kas būs balstīta valsts izmērā, ekonomikas apjomā un citos parametros, Vācija uzņemtu visvairāk imigrantu, tai sekotu Francija un Itālija, pieņemot, ka Lielbritānija kvotu programmā nepiedalās.
Atbilstoši bēgļu kvotu projektam Latvijai būs jāuzņem 220 bēgļi, Lietuvai – 207, Igaunijai – 326, bet Somijai – 293 bēgļi, liecina EK mājaslapā publicētā informācija.
“Nevienu valsti nedrīkst pamest vienu milzīgās imigrācijas problēmas priekšā,” pēc priekšlikumu publiskošanas tviterī norādīja EK prezidents Žans Klods Junkers.
Oficiāli priekšlikumi dalībvalstīm tiks iesniegti mēneša beigās.
Tikai dažas stundas pirms šī plāna publiskošanas Lielbritānijas iekšlietu ministre Terēze Meja kritizēja ES pieeju. ES, nesūtot ekonomiskos imigrantus atpakaļ, iedrošina viņus doties uz ES, norādīja ministre.
Videovēstījumā, kas tika izplatīts līdz ar EK ierosinājumiem, Junkers norādīja, ka Eiropai ir vajadzīgi imigranti, jo tās darbaspēks saruks ap 2060.gadu, un ka Eiropai ir jāizrāda solidaritāte.
EK pirmais viceprezidents Franss Timermanss preses konferencē pavēstīja, ka dažu imigrantu sūtīšana atpakaļ joprojām ir daļa no ES politikas. Meja “var neuztraukties”, jo ne jau visiem bēgļiem tiks piešķirts patvērums, sacīja Timermanss.
Lielbritānijai, Dānijai un Īrijai Lisabonas līguma protokolos noteikti atvieglojumi jautājumos, kas skar patvērumu, imigrāciju, vīzas un ārējo robežu kontroli.
Ja kvotu shēmā piedalīsies tikai 25 no 28 ES valstīm, Vācijai būs jāuzņem 18,42% bēgļu, Francijai – 14,17%, Itālijai – 11,84%. Spānijai būs jāuzņem mazāk par 10%.
Zviedrijai, kas 2014.gadā Eiropā saņēma otru lielāko patvēruma pieprasījumu skaitu pēc Vācijas, būs jāuzņem aptuveni 3% bēgļu.
EK savā paziņojumā norādījusi, ka pēc nesenajām traģēdijām Vidusjūrā Eiropas Parlamentā (EP) un Eiropadomē ir politiska vienprātība par to, ka ir nepieciešams veltīt visus centienus un mūsu rīcībā esošos instrumentus, lai veiktu tūlītējus pasākumus un novērstu atkārtotu cilvēku bojāeju jūrā.
Komisija izklāstījusi konkrētus un tūlītējus pasākumus, ko tā veiks, tostarp trīskāršos “Frontex” kopīgo operāciju “Triton” un “Poseidon” jaudu un līdzekļus 2015.gadā un 2016.gadā. Lai iegūtu nepieciešamos līdzekļus, kopumā 89 miljonus eiro, tostarp 57 miljonus eiro Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondā un piecus miljonus eiro Iekšējās drošības fondā ārkārtas finansējumam dalībvalstīm, kas savas ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ pirmās saskaras ar migrāciju, šodien tika pieņemti budžeta grozījumi 2015.gadam, savukārt jaunais operācijas “Triton” darbības plāns tiks izstrādāts līdz maija beigām.
Tāpat EK ierosinās pirmo reizi iedarbināt ārkārtas reaģēšanas mehānismu, lai palīdzētu dalībvalstīm, kuras saskaras ar pēkšņu migrantu pieplūdumu. Līdz maija beigām EK ierosinās pagaidu sadales mehānismu attiecībā uz personām, kurām nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība Eiropas Savienībā (ES). Līdz šī gada beigām tiks izstrādāts priekšlikums par pastāvīgu ES kopīgo sistēmu pārvietošanai ārkārtas situācijās, kad vērojams ievērojams migrantu pieplūdums.
Līdz maija beigām EK arī ierosinās ES mēroga dzīvesvietas maiņas shēmu ar 20 000 vietām, kas būs sadalītas visās dalībvalstīs, pārvietotām personām, kurām nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība Eiropā, konkrēti šim mērķim 2015.gadā un 2016.gadā paredzot papildu finansējumu 50 miljonu eiro apmērā. Tāpat tiks sākta kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) operācija Vidusjūrā, lai likvidētu cilvēku kontrabandistu tīklus un vērstos pret to darbību saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem.
Jau ziņots, ka EK iecere ieviest obligātas patvēruma meklētāju uzņemšanas kvotas visām 28 ES dalībvalstīm var tikt nogremdēta, jo to kategoriski neatbalsta Lielbritānija, Īrija un Dānija, otrdien atzina avoti Briselē.
EK priekšlikumu mērķis ir, no vienas puses, risināt problēmas, kuras rada arvien pieaugošais bēgļu skaits, kas no trešās pasaules valstīm ierodas Eiropā, bet, no otras puses, apturēt šo bēgļu plūsmu jau tās izcelsmes reģionos – Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos.
Iecerēts, ka galīgo imigrācijas politikas stratēģijas variantu ES dalībvalstu līderi apspriedīs samitā, kas notiks 25. un 26.jūnijā. Taču daudzās dalībvalstīs imigrācija ir tik delikāts jautājums, ka panākt vienošanos būs neiespējami, īpaši jautājumos par patvēruma meklētāju uzņemšanu.
EK pārstāve Nataša Berto otrdien norādīja, ka saskaņā ar ES līgumiem Lielbritānijai un Īrijai ir izņēmuma tiesības zināmās politikas jomās, šajā gadījumā tām ir tiesības lemt piedalīties vai nepiedalīties obligāto kvotu shēmā. Arī Dānijai ir izņēmuma tiesības, un Kopenhāgena “vispār nepiedalās” šī jautājuma risināšanā, piebilda Berto. Trim dalībvalstīm piešķirtās izņēmuma tiesības mazina iespējas obligātās kvotas uzspiest arī 25 pārējām dalībvalstīm, sarunā ar aģentūru AFP atzina avoti ES.
Pret obligāto kvotu ieviešanu izteikusies arī Latvija un Igaunija.
