Foto-LETA/AFP

EK finansēs Lietuvas-Latvijas gāzes cauruļvada jaudas palielināšanu 0

Eiropas Komisijas Inovācijas un tīklu izpildaģentūra apstiprinājusi līdzekļu piešķiršanu Lietuvas-Latvijas gāzes cauruļvada jaudas palielināšanas projektam.

Reklāma
Reklāma

Kopējās izmaksas 10,2 miljoni eiro

Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Plānots, ka kopējā ieguldījuma summa šajā projektā veidos 10,2 miljoni eiro, no kuriem 5,5 miljoni eiro tiks novirzīti Latvijas pārvades operatoram AS “Conexus Baltic Grid”.

Eiropas Komisija Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ietvaros piešķirs ES atbalstu Latvijas-Lietuvas gāzes cauruļvada savienojuma jaudas palielināšanai. Atbalsts būs 50% no projekta realizācijas izmaksām.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šī gada jūnijā vienotais dabasgāzes operators AS “Conexus Baltic Grid” un Lietuvas pārvades sistēmas operators “Amber Grid” iesniedza pieteikumu par finansējumu Lietuvu un Latviju savienojošā gāzes cauruļvada jaudas palielināšanas projektam.

Palielinot pārvades jaudas starp Lietuvu un Latviju, tirgū tiks veicināta piekļuve Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālim, Latvijas Inčukalna pazemes gāzes krātuvei un Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojumam, kura darbību plānots uzsākt 2022. gadā.

Būtiski visam reģionam

AS “Conexus Baltic Grid” valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne: “Lietuvas – Latvijas starpsavienojuma jaudas palielināšanas projekts ir būtisks visam Baltijas reģionam un Somijai, vienlaikus ietekmējot vairākus šobrīd aktuālus dabasgāzes infrastruktūras projektus.”

Dabasgāzes infrastruktūras attīstība neapstājas pie vienas valsts robežām. Tieši pretēji – maksimālu dabasgāzes infrastruktūras uzlabojumu iespējams sasniegt tad, kad starptautiskie projekti tiek plānoti secīgi un ir savā starpā integrēti.

“Šādā gadījumā maksimālo labumu gūst arī dabasgāzes sistēmas lietotāji. Lietuvas – Latvijas starpsavienojuma uzlabošana ietekmēs Inčukalna pazemes gāzes krātuves, Klaipēdas sašķidrinātā termināla, Polijas – Lietuvas starpsavienojuma darbību, kā arī nākotnē veidoto vienoto dabasgāzes tirgu, kas savu darbību sāks jau nākamā gada janvārī. Projekta mērķis ir par vidēji 70-80% kāpināt Lietuvas – Latvijas starpsavienojuma jaudu, to panākot ar esošās infrastruktūras uzlabojumiem,” pauž Z.Kotāne.

2018. gadā veiktā Gāzes cauruļvada starpsavienojuma starp Lietuvu un Latviju jaudas palielināšanas projekta priekšizpēte un izmaksu un ieguvumu analīze liecināja, ka būs nepieciešama lielāka jauda, lai apmierinātu reģionālo gāzes tirgus pieprasījumu un garantētu gāzes piegādes drošību pēc tam, kad būs izbūvēti gāzes savienojumi starp Somiju un Igauniju, kā arī starp Poliju un Lietuvu.

Reklāma
Reklāma

Drīzumā tiks sludināti konkursi

Paredzēts, ka Lietuvas-Latvijas gāzes cauruļvada jaudas palielināšanas projekts tiks realizēts līdz 2023. gada beigām. Projekta izpildi plānots turpināt līdz ar projekta finansējuma saņemšanu.

Tuvākajā nākotnē tiks izsludināti publisko iepirkumu konkursi projektēšanas un būvniecības darbiem Latvijas teritorijā.

Projekta laikā plānotie darbi Latvijas pusē būs maģistrālā gāzes vada atsevišķu posmu pārbūves darbu veikšana, lai palielinātu maksimālo darba spiedienu no 40 līdz 50 bāriem. Ar ieguldījumu palīdzību gāzes savienojuma jauda tiks palielināta līdz 130,47 GWh dienā Latvijas virzienā (šobrīd 67,6 GWh dienā) un līdz 119,5 GWh dienā Lietuvas virzienā (šobrīd 65,1 GWh dienā).

Projekts iekļauts ES kopīgu interešu projektu sarakstā, gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla (ENTSOG) attīstības desmit gadu plānā un Nacionālo galveno elektrības un gāzes pārvades projektu īstenošanas prioritātes plānā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.