Atņemt bagātajiem, izdalīt nabagiem. EK dodas uzbrukumā energoresursu cenām 34
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Savienība (ES) plāno padziļinātas un visaptverošas elektroenerģijas tirgus reformas, lai spētu pārciest Krievijas Ukrainā sāktā kara radīto enerģētikas krīzi, pagājušajā nedēļā uzrunā par stāvokli Eiropas Savienībā paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.
Starp šiem pasākumiem paredzēti griesti elektroenerģijas ražotāju ienākumiem, kas Eiropas mērogā nodrošinātu apmēram 140 miljardus eiro ieņēmumus, kurus varētu izmantot apdraudētāko patērētāju atbalstam un pasargātu patērētājus no augstām cenām. Tāpat šie pasākumi ietvers enerģijas izmantošanas normēšanu, pagaidu valsts palīdzību un gāzes un elektroenerģijas cenu nošķiršanu. Leiena arī paziņoja par jaunas bankas izveidi, lai veicinātu investīcijas līdz pat trīs miljardu eiro apmērā ūdeņraža projektos.
Lai daļēji sagatavotos smagajai ziemai, ES aktīvi veidojusi gāzes rezerves, kas sasniegušas 84% līmeni krietni pirms oktobrī noteiktā gala termiņa, sacīja Leiena. Taču iztrūkums, ko rada Krievijas dabasgāzes piegāžu samazināšanās, būs jūtams. Leiena norādīja arī, ka nākotnē ES pievērsīsies uzticamiem piegādātājiem, starp kuriem tiek minēta ASV, Norvēģija un Alžīrija.
Atņemt bagātajiem, izdalīt nabagiem
Pats svarīgākais un radikālākais EK priekšlikums ir šis – lai pārvarētu patērētājiem draudošo cenu šoku un nespēju apmaksāt apkures rēķinus, EK piedāvā ar nodokli aplikt to elektroenerģijas ražotāju ienākumus, kas elektrības ražošanā neizmanto gāzi. Šo naudu paredzēts novirzīt mājsaimniecībām un uzņēmumiem. “Šie uzņēmumi gūst ienākumus, ar kuriem viņi nav rēķinājušies, par kuriem nav sapņojuši. Šajā laikā ir nepareizi gūt rekordlielus ienākumus, gūstot labumu no kara un uz patērētāju rēķina,” savu ideju pamato Leiena. Arī lielajām naftas, gāzes un ogļu kompānijām nākšoties sniegt ieguldījumu krīzes pārvarēšanā.
Leienas uzrunā tika konkrēti uzskaitīti tie elektroenerģijas ražošanas veidi, kuriem tiktu noteikti maksimālie peļņas griesti. Runa ir par tehnoloģijām ar zemākām izmaksām, piemēram, atjaunīgie energoresursi, kodolenerģija un lignīts. Šie ražotāji piegādā elektroenerģiju tīklam par izmaksām, kas ir zemākas par cenu līmeni, ko nosaka dārgākie ražotāji. Tā kā minēto ražotāju darbības izmaksas saglabājušās stabilas, tad viņi ir guvuši nepieredzēti lielus ieņēmumus.
Tādēļ komisija ierosina noteikt šo uzņēmumu ieņēmumu griestus 180 eiro par megavatstundu apmērā. Šāds priekšlikums, EK ieskatā, ļaus ražotājiem segt savas investīcijas un darbības izmaksas, nekaitējot investīcijām jaunās jaudās saskaņā ar mūsu 2030. un 2050. gada mērķiem enerģētikas un klimata jomā. Savukārt ieņēmumus, kas pārsniegs šos griestus, iekasēs dalībvalstu valdības un izmantos, lai palīdzētu enerģijas patērētājiem samazināt rēķinus.
Citiem vārdiem sakot – tiem, kas spēj saražot elektroenerģiju lētāk, tiks atņemta balva par šo prasmi – uzņēmuma peļņa, kura tad tālāk tiks sadalīta mazturīgajiem. Ne velti šos priekšlikumus kritiķi dēvē par mūsdienu robinhudismu. Tāpat ir skaidrs, ka, ja šāda politika saglabāsies ilgtermiņā, tad tas nopietni apdraud Zaļā kursa mērķu īstenošanu enerģētikā, jo uzņēmējiem var pietrūkt ekonomiska stimula šādu projektu īstenošanai. Taču, no otras puses – redzot draudīgo sociālo un biznesa situāciju daudzās valstīs, vismaz īstermiņā šādi pasākumi ir attaisnojami.
Samazināt energoresursu patēriņu
Otrs svarīgākais priekšlikumu aspekts ir nepieciešamība samazināt energoresursu patēriņu, kas gan veicinātu energotaupības pasākumu ieviešanu ilgtermiņā, gan arī samazinātu cenu pieaugumu īstermiņā un nomierinātu tirgu. Svarīgākais aspekts šajos priekšlikumos attiecas uz visdārgākajām elektroenerģijas patēriņa stundām, tātad diennakts gaišajām stundām, kad darbojas visi uzņēmumi un biroji. Tieši tad elektroenerģijas cenu visbūtiskāk ietekmē elektrības ražošana ar gāzi darbināmās elektrostacijās.
EK ierosina pienākumu valstīm samazināt elektroenerģijas patēriņu vismaz par 5% šajās maksimālajās cenas stundās. Tāpat dalībvalstīm būs jāapzina tie 10% stundu, par kurām paredzams, ka tajās būs maksimālā cena, un šajās maksimumstundās jāsamazina pieprasījums. Tāpat tiek ierosināts dalībvalstīm līdz 2023. gada 31. martam censties samazināt kopējo elektroenerģijas pieprasījumu vismaz par 10%.
Lai panāktu minēto pieprasījuma samazinājumu, tās var izvēlēties piemērotus pasākumus, tostarp finansiālu kompensāciju patērētājiem. Proti, runa varētu būt par sistēmu, kurā, ja patērētājs var ar rēķiniem rokās pierādīt energoresursu patēriņa samazinājumu, tad viņš saņem finansiālu kompensāciju. Ja nevar – tad attiecīgi nesaņem. EK aprēķinājusi, ka, samazinot pieprasījumu maksimumslodzes laikā, gāzes patēriņš ziemā samazinātos par 1,2 mljrd. m³, turklāt energoefektivitātes palielināšanai arī ir loma Eiropas Zaļā kursa mērķu izpildē.
Arī gāze un nafta maksās
Visbeidzot EK ierosina pagaidu solidaritātes iemaksas no virspeļņas, kas gūta no darbībām naftas, gāzes, ogļu un rafinēšanas sektoros. Arī šajā gadījumā EK uzskata, ka šāda laikā ierobežotā iemaksa saglabātu investīciju stimulus pārejai uz zaļo ekonomiku. Dalībvalstis to iekasēs par 2022. gada peļņu, kas pārsniedz 20% pieaugumu attiecībā pret iepriekšējo trīs gadu vidējo peļņu.
Ieņēmumus iekasēs dalībvalstis un novirzīs enerģijas patērētājiem, jo īpaši neaizsargātām mājsaimniecībām, smagi skartiem uzņēmumiem un energoietilpīgām nozarēm. Dalībvalstis var arī finansēt pārrobežu projektus saskaņā ar “REPowerEU” mērķiem vai izmantot daļu no ieņēmumiem, lai kopīgi finansētu pasākumus, kas aizsargā nodarbinātību vai veicina investīcijas atjaunīgajos energoresursos un energoefektivitātē.
Jāpiebilst, ka tālākie EK priekšlikumi paredz vēl dziļāku iejaukšanos elektroenerģijas tirgus noteikumos, lai palīdzētu patērētājiem. Runa ir par iespēju, ka EK atļautu regulētas elektroenerģijas cenas zem pašizmaksas, kas attiektos uz mājsaimniecībām, kā arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
