Virziens labs, rāmis – nē: EK atbalsta nodokļu reformu 5
Eiropas Komisija šodien oficiālā Latvijas 2017. gada Stabilitātes programmas novērtējumā paudusi atbalstu Latvijā ieplānotajai nodokļu reformai, taču brīdina par nopietnu risku budžeta deficīta palielinājumam. Būtībā ir pacelts sarkanais brīdinājuma karodziņš, kas nozīmē: ja Latvija nesamazinās plānoto budžeta deficītu, tad rudenī 2018. gada budžetu Eiropas Komisija (EK) var arī nesaskaņot. Tiesa, to Latvija var pieņemt arī bez EK apstiprinājuma. Pēc tam, gan krietni vēlāk un galējā nesamierināmībā, jārēķinās arī ar budžetu ierobežojošām sekām, piemēram, ar 0,2% no IKP novirzīšanu depozītā.
Reformu pasākumi valsts budžetam izmaksās aptuveni 1,8 % no IKP, ko daļēji kompensēs ieņēmumu palielināšanas pasākumi 0,6% apmērā no IKP (neņemot vērā solīto labāku nodokļu iekasēšanu), secina Eiropas Komisija.
Visdārgākais pasākums ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājums no 23% līdz 20% (0,8% no IKP). 0% likme reinvestētajai peļņai īstermiņā nozīmē būtisku ieņēmumu samazinājumu (0,7% no IKP 2018. gadā). Tā ir izdevīga uzņēmumu īpašniekiem un, paredzams, būs īpaši regresīva, ņemot vērā iedzīvotāju ļoti lielo mantisko nevienlīdzību. Neapliekamā minimuma progresīvai palielināšanai atkarībā no ienākumu līmeņa būs ievērojams pozitīvs efekts ienākumu pārdalē no augstu ienākumu segmenta pie iedzīvotājiem ar maziem un vidējiem ienākumiem (0,2% no IKP samazinājums).
Eiropas Komisija nekritizē nodomus ieviest 0% ienākumu nodokļa likmi uzņēmumu reinvestētajai peļņai un vienādot kapitāla nodokļa likmes 20% apmērā. Visvairāk tiek apšaubīts sagaidāmais rezultāts pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa pamatlikmes samazinājuma no 23% līdz 20% un neapliekamā minimuma palielinājums, jo no iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņām lielāku labumu gūst mājsaimniecības ar vidējiem un lieliem ienākumiem (skat. diagrammu).
Stabilitātes programmā arī tiek prognozēts, ka nodokļu reformas īstenošanas rezultātā naudu budžetā atgriezīs ekonomiskā izaugsme. Šis pieņēmums EK šķiet pārāk optimistisks. EK pārrēķinājusi, un tās prognozes ir krietni pieticīgākas: IKP pieaugums 2018. gadā būs nevis 4,3%, bet 3,5%, un darba ražīgums pieaugs nevis par 3,2%, bet par 3,0%. Tātad izdevumi lielāki, nekā plānots, turpretī ieņēmumi – mazāki, nekā plānots. Reforma šādā budžeta rāmī nevar veiksmīgi izdoties. IKP pieaugums nodokļu reformas dēļ gaidāms tikai ap 2020. gadu, turklāt daudz mazāks, nekā paredz Finanšu ministrija – tikai par 0,2%. Turklāt šo pieaugumu gādās ne jau patēriņu sildošās lielākās algas uz rokas, bet gan gaidāmās investīcijas un darbavietu skaita palielinājums.
Reformu veikšanai Eiropas Komisija ir piedāvājusi palīdzību dalībvalstīm. Pirms divām nedēļām ES Padome apstiprināja programmu, kas palīdzētu dalībvalstīm īstenot strukturālās programmas. Tajā atvēlēti 142,8 miljoni eiro. Attiecīgi Eiropas Komisijā izveidots Strukturālo reformu atbalsta dienests. “Latvija līdz šim jau iesniegusi 12 pieteikumus tehniskās palīdzības finansēšanai, lai ieviestu strukturālās reformas tādās jomās kā cīņa ar naudas atmazgāšanu, nodokļu politikas reformu ieviešana, veselības aprūpe, investīciju piesaiste un valsts uzņēmumu pārvaldība,” vēsta EK pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis.
Nodokļu reformas vērtējums
Procikliska – ekonomikas papildu stimuls laikā, kad atsākas kreditēšana un ieplūst ES fondi.
Regresīva – nav primāri mērķēta uz mazo ienākumu saņēmējiem, visvairāk iegūst vidējo un lielo ienākumu saņēmēji, nav sociāli taisnīga.
Dārga – maksā 1,8% no IKP: 0,9% par IIN mazināšanu no 23% uz 20%, 0,7% par UIN 0% reinvestētajai peļņai un 0,2% par neapliekamā minimuma celšanu.
Trūkst pietiekamu kompensējošo pasākumu – tikai par 0,6%, neņemot vērā 0,2% nodokļu iekasēšanas uzlabošanas pasākumus.
Apdraud fiskālo disciplīnu, nevirza uz 1/3 no IKP nodokļu ieņēmumu mērķi.
Avots: Eiropas Komisija
