EK atbalsts novadu reformai 4
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai iedzīvotājiem un komersantiem uzlabotu jauno novadu centru sasniedzamību visā Latvijas teritorijā, EK apstiprinātajā Atjaunotnes un noturības (ANM) finansējumā Latvijai 92 300 000 eiro paredzēti jau eksistējošo valsts reģionālo un vietējo autoceļu kvalitātes paaugstināšanai. Investīcijas mērķis ir sekmēt piekļuvi valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem, tostarp reģionālajām izglītības, veselības, kultūras un sociālo pakalpojumu iestādēm, kā arī darba vietām novadu centros.
ANM ietvaros paredzēto investīciju plānots īstenot līdz 2025. gada vidum, indikatīvi uzlabojot 234 kilometrus reģionālo ceļu. Atbildīgā par šīs ceļu programmas uzraudzību un realizāciju ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju un “Latvijas valsts ceļiem” (“LVC”). Kā “Latvijas Bizness” noskaidroja VARAM, šogad par ANM līdzekļiem ir jau atjaunoti 75,44 km reģionālo ceļu: 67,26 km, izmantojot asfaltbetona atjaunošanas metodi, un 8,18 km ar grants seguma dubultās virsmas apstrādi uz ceļa V711 Ilūkste–Rubanišķi–Daugavpils.
Nauda, krīze un metodes
Pārbūvējamo autoceļu posmus VARAM identificējusi un plānoto būvniecības metodi noteikusi sadarbībā ar plānošanas reģioniem, balstoties uz SM un “LVC” sniegto informāciju par to segumu veidu, tehnisko stāvokli, kā arī gada vidējo diennakts intensitāti.
Lai saņemtu akceptu no EK par šādu līdzekļu izmantošanas mērķi, VARAM gatavoja arī argumentāciju, kā ceļos paredzēto investīciju rezultātā samazināsies siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas gan to pārbūves laikā, gan arī ilgtermiņā, atjaunotos ceļus lietojot.
“Mūsu gatavotie priekšlikumi par ANM finanšu līdzekļu apguvi un nepieciešamo finansējumu reģionālo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā saņēma visus nepieciešamos saskaņojumus. Līdz ar to uzskatām, ka arī EK šīs investīcijas vērtē pozitīvi – kontrole bija jūtama pamatā par to, lai gūtu pārliecību, ka programmā iekļautie ceļi tiešām ir nepieciešami ATR atbalstam, jo arī novadu reformas veikšana pati par sevi bija viena no EK rekomendācijām.
Reģionu ceļiem paredzēto ANM līdzekļu apguves metodoloģiju izstrādājām, stingri vadoties pēc ES taksonomijas principiem. Tajos galvenais vadmotīvs ir – darbības rezultātā nenodarīt būtisku kaitējumu videi. Ceļu pārbūves gadījumā jāņem vērā arī citi tā saucamie horizontālie principi – piemērošanās lielu lietavu sekām, dzīvnieku migrācijai, kā arī citām blakus ietekmēm,” par ANM līdzekļu piesaistes procesu stāsta VARAM Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta direktors Raivis Bremšmits.
ANM investīcijas ietvaros paredzētas šādas būvniecības darbu metodes: grants seguma atjaunošana; grants seguma dubultās virsmas apstrāde ar bitumena emulsiju un sīkšķembām; asfaltbetona seguma atjaunošana un arī autoceļu ar grants segumu pārbūve par asfaltbetona segumu.
VARAM departamenta direktors atzīst, ka izvēlētās metodes neparedz pilna cikla jeb tautā sauktos kapitālos remontus, izņemot atsevišķus un pavisam nelielus posmus, kur ceļš esot sabrucis pavisam. Pirms vairākiem gadiem, pirmskrīzes periodā, pilna cikla rekonstrukcija vienam ceļa kilometram vidēji izmaksājusi vienu miljonu eiro, tagad – no 1,3 līdz pat 1,5 miljoniem eiro.
Uz reģionālajiem ceļiem satiksmes intensitāte un arī slodze ir mazāka, tādēļ ceļu uzlabošanai iespējams izmantot arī finansiāli mazāk ietilpīgu remontu metodes. Ja reģionālo ceļu programmā būtu paredzēti tikai kapitālie remonti, par ANM līdzekļiem tagad nevarētu atjaunot pat 90 km. Taču ar iepriekš minētajām metodēm atbildīgie par programmas realizāciju cer, ka līdz 2024. gada beigām iezīmētos 234 km tomēr izdosies uzlabot.
No kopējā programmai paredzētā ANM finansējuma 92 300 000 eiro apmērā šogad apgūti 8 900 000 eiro. Nākamgad remontu plāns paredz apgūt 38 400 000 eiro, 2024. gadā 30 000 000 eiro un 2025. gadā 15 000 000 eiro apmērā.
Pieredze, kas dara bažīgu
Grants seguma dubultās virsmas apstrāde ar bitumena emulsiju, grants ceļam veidojot melno segumu, ir ievērojami lētāka nekā asfaltēšana, tās pielietošana neapšaubāmi ļauj saremontēt vairāk ceļu. Taču, lai ar šīs metodes tehnoloģiju iegūtu kvalitatīvu rezultātu, ceļu būvētājiem “jānoķer” atbilstoši, faktiski ideāli laika apstākļi.
Kā atzīst eksperti: laikam ir jābūt siltam un sausam, bet gaisa temperatūra arī nedrīkst pārsniegt +30 grādus. Tāpat ir arī daudzi citi ārējie faktori – nedrīkst notikt smagā transporta kustība, kamēr virskārta nav nostiprinājusies, jābūt kvalitatīvam bitumenam, kas tagadējos krīzes un būtiski mainīto materiālu piegādes ķēžu apstākļos nemaz nav tik viegli izdarāms, un daudzas citas nianses.
Citādi var piedzīvot pavisam pretēju efektu un rezultātu. Par to “Latvijas Bizness” šovasar pārliecinājās uz vietējās nozīmes autoceļu V1020 jeb Skaistkalnes–Mēmeles–Jaunsaules ceļa posmiem uz Bausku. Par tā pienācīgu uzturēšanu vietējie iedzīvotāji – ceļa lietotāji – jau gadiem arī ar mediju starpniecību bija cīnījušies. Pērn ATR ceļu programmas finansējuma ietvaros šiem posmiem bija veikta dubultā virsmas apstrāde, rezultātā iegūstot pirms tam politiķu solīto ceļa “melno segumu” līdz pārveidotā novada centram – Bauskai.
Taču drīz vien sākotnējais iedzīvotāju prieks un laime par tik ilgi lūgtā ceļa sakārtošanu bija pārvērties īstā murgā, jo jau pēc kāda mēneša parādījušās pirmās bedres. Jau pēc pāris mēnešiem to bija tik daudz, ka ceļš apmēram 20 km garumā būtībā bija sabrucis. Normāli to varēja lietot tikai posmos, kas palikuši grantēti, jo tos varēja uzturēt, regulāri greiderējot.
Ziemas un pavasara mainīgajos laika apstākļos remonts nebija iespējams. Tā iedzīvotāji un visi pārējie braucēji līdz pat augustam bija spiesti pārvietoties pa būtībā sabojātu ceļu, lauzt savus transporta līdzekļus un bojāt nervus, kamēr būvnieks sagaidīja piemērotus laika apstākļus, lai sabrukušo ceļu pēc garantijas saistībām atkal atjaunotu.
Kā “Latvijas Bizness” noskaidroja VARAM, par ANM līdzekļiem lētā, bet būvniekiem sarežģītā dubultās virsmas apstrādes metodes pielietošana paredzēta tikai desmit no kopumā 35 programmas ietvaros remontējamiem ceļa posmiem, un uzraugi stingri sekošot, lai iepriekš pieļautās kļūdas neatkārtotos. Pārējos 15 posmos ceļu uzlabošana notikšot ar grants un asfaltbetona seguma atjaunošanu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
