EK apņemas nepieļaut finansējuma nepietiekamību Ukrainā 0
Eiropas Komisija (EK) paziņojumā ir izklāstījusi plānus Eiropas Savienības (ES) tūlītējai rīcībai, kuras mērķis ir nepieļaut Ukrainā finansējuma nepietiekamību, kā arī ieviest satvaru atjaunošanas nodrošināšanai ilgākā termiņā.
Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā, minētais paziņojums ir atbilde uz Eiropadomes aicinājumu novērst Ukrainā notiekošā kara sekas ar īpaši šim nolūkam veiktu, Eiropas vadībā īstenotu pasākumu palīdzību.
Kopš Krievijas īstenotās agresijas sākuma ES ir ievērojami palielinājusi savu atbalstu, ārkārtas makrofinansiālās palīdzības, budžeta atbalsta, ārkārtas palīdzības un humānās palīdzības veidā piesaistot aptuveni 4,1 miljardu eiro, lai atbalstītu Ukrainas vispārējo ekonomisko, sociālo un finansiālo noturību.
Eiropas Miera mehānisma atbalstu ir arī nodrošināti militārās palīdzības pasākumi, kuru apmērs sasniedz 1,5 miljardus eiro un kuri tiks izmantoti, lai atmaksātu dalībvalstīm militāro atbalstu, ko tās sniegušas Ukrainai, un patlaban tiek piesaistīti vēl 500 miljoni eiro.
Karš nozīmēja nodokļu, eksporta un citu ieņēmumu sabrukumu, un situāciju pasliktināja nelikumīga aktīvu un eksporta preču piesavināšanās lielā mērogā, tostarp lauksaimniecības nozarē, savukārt būtiskie izdevumi ārkārtīgi pieauga. Saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda aplēsēm Ukrainas maksājumu bilances deficīts līdz jūnijam sasniedza aptuveni 14,3 miljardus eiro.
Lai sniegtu Ukrainai būtisku īstermiņa finansiālo atbalstu pamatpakalpojumu uzturēšanai, humanitāro vajadzību segšanai un svarīgākās sagrautās infrastruktūras sakārtošanai, būs vajadzīgi kopīgi starptautiski centieni, un ES būs gatava tajos uzņemties savu daļu.
Tāpēc EK plāno ierosināt to, ka Ukrainai 2022.gadā tiek piešķirta papildu makrofinansiālā palīdzība aizdevumu veidā līdz 9 miljardiem eiro, kuru papildinās citu divpusējo un daudzpusējo starptautisko partneru, tostarp G7 valstu, sniegtais atbalsts.
Minētajiem aizdevumiem, kuri tiktu izmaksāti vairākās daļās, būtu ilgi termiņi un labvēlīgas procentu likmes, kas būtu iespējamas, pateicoties garantijai no ES budžeta. Lai to panāktu, dalībvalstīm būtu jāvienojas par papildu garantiju piešķiršanu. Kopā ar dotāciju atbalstu, kas saistīto procentu maksājumu subsidēšanai tiek sniegts no ES budžeta, minētā palīdzība nodrošinās labi koordinētu un ļoti labvēlīgu atbalstu Ukrainai.
Ukrainas atjaunošanai pēc kara nodarītajiem postījumiem būs vajadzīgi ievērojami finanšu centieni globālā mērogā, lai radītu pamatus brīvai un plaukstošai valstij, kas ir balstīta Eiropas vērtībās un ir labi integrēta Eiropas un pasaules ekonomikā, un lai atbalstītu Ukrainas virzību uz Eiropu. Tik ilgi, kamēr turpinās Krievijas agresija, nav vēl zināmas kopējās vajadzības Ukrainas atjaunošanai. Taču ir svarīgi jau tagad izstrādāt svarīgākos šo starptautisko centienu elementus. Atbalsts būs jāpiešķir vidēja termiņā un ilgtermiņā, norāda EK.
Ukrainas iestādēm būtu jāvada atjaunošanas centieni, cieši sadarbojoties ar ES un citiem svarīgiem partneriem, piemēram, G7 valstīm, G20 partneriem un citām trešām valstīm, kā arī ar starptautiskajām finanšu iestādēm un starptautiskajām organizācijām. Atjaunošanu veicinās un paātrinās partnerības starp pilsētām un reģioniem ES, no vienas puses, un Ukrainas pilsētām un reģioniem, no otras puses.
Starptautiska koordinācijas platforma jeb “Ukrainas atjaunošanas platforma”, kuru kopīgi vadītu EK, kas pārstāvētu ES, un Ukrainas valdība, darbotos kā stratēģiskas pārvaldības struktūra, kura būtu atbildīga par Ukrainas izstrādāta un īstenota atjaunošanas plāna apstiprināšanu un kurai ES sniegtu atbalstu administratīvo spēju veidošanas jomā un tehnisko palīdzību.
Minētajā platformā darbotos atbalstošie partneri un organizācijas, tostarp ES dalībvalstis, citi divpusējie un daudzpusējie partneri un starptautiskās finanšu iestādes. Ukrainas parlaments un Eiropas Parlaments piedalītos kā novērotāji.
Platformas apstiprinātais atjaunošanas plāns “RebuildUkraine”, kas balstīts uz vajadzību novērtējumu, kļūtu par pamatu tam, lai ES un citi partneri varētu apzināt prioritārās, finansējumam izvēlētās jomas un konkrētus projektus. Platforma koordinētu finansējuma avotus un izlietojumu, lai optimizētu šā finansējuma izmantošanu, kā arī uzraudzītu plāna īstenošanā gūto progresu.
Lai atbalstītu atjaunošanas plānu, EK ierosina izveidot mehānismu “RebuildUkraine”, kas būtu galvenais juridiskais instruments attiecībā uz dotāciju un aizdevumu veidā sniegto ES atbalstu. Minētais mehānisms tiktu iestrādāts ES budžetā, tādējādi nodrošinot šīs iniciatīvas pārredzamību, pārskatatbildību un pareizu finanšu pārvaldību, vienlaikus paredzot skaidru saikni ar ieguldījumiem un reformām.
Mehānisms balstītos uz pieredzi, kas ES gūta saistībā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, taču tas būtu pielāgots Ukrainas atjaunošanas bezprecedenta izaicinājumiem un palīdzētu Ukrainai tās virzībā uz Eiropu. Pašam mehānismam būtu īpaša pārvaldības struktūra, kas nodrošinātu to, Ukraina ir pilnībā atbildīga par mehānisma īstenošanu.
Ievērojams uzsvars tiks likts uz reformām tiesiskuma jomā un cīņu pret korupciju, savukārt ieguldījumi, kas veicami saskaņā ar ES politiku un standartiem klimata, vides un digitālajā jomā, palīdzēs Ukrainai kļūt spēcīgākai un noturīgākai pēc Krievijas iebrukuma izraisītajiem postījumiem.
Neparedzētās vajadzības, ko radījis Eiropā notiekošais karš, krietni pārsniedz pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros pieejamos līdzekļus. Tāpēc būs jāapzina jauni finansējuma avoti, akcentē EK.
Ierosinātā struktūra ir pietiekami elastīga, lai integrētu šādus jaunus finansējuma avotus. Papildu dotācijas, kas piešķiramas Ukrainai, varētu finansēt vai nu no dalībvalstu – un trešo valstu, ja tās vēlētos to darīt – papildu iemaksām mehānismā un esošajās ES programmās, tādējādi gūstot labumu no ES finanšu mehānismiem un garantijām par līdzekļu pareizu izmantošanu, vai arī mērķtiecīgi pārskatot daudzgadu finanšu shēmu.
No šiem avotiem varētu finansēt arī aizdevumus, kurus mehānisma ietvaros piešķir Ukrainai. Tomēr, ņemot vērā aizdevumu apmēru, kas varētu būt nepieciešams, iespējamie risinājumi cita starpā ir līdzekļu piesaiste aizdevumiem ES vārdā vai ar dalībvalstu garantijām.
EK akcentē, ka ES apņemšanās atbalstīt Ukrainu ir ilgstoša un ir devusi rezultātus. ES ir sniegusi Ukrainai būtisku finansiālo palīdzību, kas 2014. līdz 2021.gadā sasniedza 1,7 miljardus eiro dotāciju veidā Eiropas kaimiņattiecību instrumenta ietvaros, 5,6 miljardus eiro aizdevumu veidā piecu makrofinansiālās palīdzības programmās, 194 miljonus eiro humānās palīdzības ietvaros un 355 miljonus eiro no ārpolitikas instrumentiem. ES sniedz atbalstu Ukrainai politikas izstrādē un visaptverošās reformās, cieši iesaistot dalībvalstis saskaņā ar “Eiropas komandas” pieeju. Svarīgākās programmas cita starpā ir programmas attiecībā uz decentralizāciju, valsts pārvaldes reformu un korupcijas apkarošanu.
Pirms kara un tā laikā ES ir cieši sadarbojusies ar Eiropas finanšu iestādēm, lai atbalstītu Ukrainu. Kopš 2014.gada Eiropas Investīciju banka un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka ir piesaistījušas Ukrainai aizdevumus vairāk nekā 10 miljardu eiro apmērā.
Pēdējo nedēļu laikā Eiropas Investīciju banka ir atvēlējusi Ukrainas budžetam 668 miljonus eiro. ES arī cieši sadarbojas ar Pasaules Banku un Starptautisko Valūtas fondu, kas jau kopš 2014.gada ir bijuši nozīmīgi partneri centienos sniegt atbalstu Ukrainai.
