Vietējā tūrisma organizatori šim pavasarim sarūpējuši daudz interesantu piedāvājumu. Šoreiz vēlams kabatā ņemt līdzi viedtālruni! 2
Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kurzemē jau ir sācies meteoroloģiskais pavasaris, un jaunākās laika prognozes liecina, ka šīs nedēļas nogalē pilnībā būs nokususi sniega sega Latvijas rietumos, kas nozīmē – arvien vairāk cilvēku, pandēmijas ierobežojumu nomocīti, gribēs atsākt ceļošanu vismaz pa dzimto zemi.
Prieks, ka vietējā tūrisma organizatori nav nolaiduši rokas un šim pavasarim sarūpējuši daudz interesantu piedāvājumu, kas īstenojami distancējoties un neapdraudot savu un citu ceļotāju veselību.
Lai pastaigas dabā būtu izzinošākas, vēlams kabatā ņemt līdzi viedtālruni, lai noskenētu informācijas kodus, piemēram, apceļojot Ķekavu.
Digitālo stāstu taka
Ķekavas novadpētniecības muzejs ir izstrādājis digitālo stāstu un teiku taku, kurā iekļauti astoņi apskates objekti Ķekavas apkaimē. “Izveidojām šo pastaigu maršrutu, lai cilvēki atraktīvā veidā vairāk varētu uzzināt par Ķekavas vēsturi. Izjūtam lielu atsaucību gan no vietējiem iedzīvotājiem, gan iebraucējiem,” atklāj muzeja pārstāve Melita Šaule.
Īpaši ērti izkustēties būs rīdziniekiem, jo Ķekava atrodas tikai apmēram piecpadsmit minūšu brauciena attālumā no pilsētas centra.
Līdzi jābūt viedtelefonam ar interneta pieslēgumu, lai būtu iespējams ar kameru noskenēt QR kodu uz dzeltenās izkārtnes, kas atrodama pie katra objekta – Doles Tautas nama, Doles–Ķekavas luterāņu baznīcas, Doles pagasta un tiesas nama, Ķekavas Mūzikas skolas, Ķekavas ciema un dzirnavām, bijušās Ķekavas dzirnavu ezera salas un Odukalna.
Pastaigas garums ir četri kilometri – apmēram pusotra stunda, visu nesteidzīgi aplūkojot un noklausoties stāstus vai teikas latviešu valodā, kas būs pieejamas audiofailā ar QR kodu atvērtajā mājas lapā.
Interesanti, ka Ķekavas dzirnavas dokumentos minētas jau 1435. gadā, Doles Tautas namā kādreiz atradies krogs, bet ar baznīcas pirmsākumiem saistīts kāds 1925. gadā pierakstīts spoku stāsts, savukārt par Odukalna rašanos saglabājušās pat trīs dažādas teikas. Tomēr ar došanos uz Ķekavu nevajadzētu kavēties, jo šis izzinošais pastaigu maršruts būs aktīvs tikai līdz marta beigām.
Cilpo dabā ar tālruni kabatā
Atzīmējot Starptautisko tūristu gidu dienu, 21. februāri, Valmieras Tūrisma informācijas centrs ir sarūpējis divus neparastus ceļojumus no sērijas “Ar stāstiem kabatā”, ko var īstenot gan individuāli, gan kopā ar ģimeni.
“Izvēloties kādu no diviem maršrutiem – “Mazā kabatiņa” pa Valmieru vai “Lielā kabata” pa Beverīnas, Burtnieku un Kocēnu novadiem – un apmeklējot noteiktus punktus dabā, ikviens varēs ielūkoties Valmieras gidu stāstu kabatās un saklausīt vēl nedzirdētus stāstus, kā arī atbildēt uz gidu uzdotajiem jautājumiem video fragmentu noslēgumā, piemēram, kur Valmierā atrodas Pasaules miera egle, kādi īpaši vēstures notikumi saistīti ar Jērakalnu un kāpēc Gaujas krastos Valmierā aug papeles?”, to uzzināju Valmieras TIC.
“Mazā kabatiņa” domāta kājāmgājējiem (~14 km) – tas ir apļveida maršruts pa Valmieras pilsētu ar desmit pieturpunktiem, kurus var apmeklēt arī nesaistīti sev ērtākā laikā.
Savukārt stāstus par baronu iekoptiem parkiem un alejām, seniem pasta ceļiem, unikālu dabas svētvietu un citus interesantus faktus būs iespējams uzzināt autobraucēju maršrutā “Lielā kabata” (~190 km) ar 11 pieturpunktiem. Lai noklausītos Valmieras gidu sagatavotos īpašos video stāstus, nepieciešams noskenēt plāksnītē redzamo QR kodu savā viedtālrunī.
Abu maršrutu GPX faili lejupielādējami “visit.valmiera.lv”. Tie būs aktīvi līdz marta beigām. Aktīvākie dalībnieki, kas iesūtīs savas atbildes uz video stāstos uzdotajiem jautājumiem, varēs laimēt pārsteiguma balvas.
Negribēdams atpalikt no valmieriešiem, arī Kocēnu novads savā “Facebook” kontā izveidojis aizraujošu spēli par novadu un tā vērtībām “Novadpētnieks CILPO”. “Pastaigu spēli (~3 km) veido sešas cilpas ar 30 dažādiem jautājumiem, uzdevumiem un stāstiem, un to iespējams spēlēt no jebkuras vietas pasaulē, pat neatrodoties Kocēnu novadā. Viss, kas vajadzīgs, ir internets, telefons, aplikācija un pašu izvēlēts pastaigu maršruts,” skaidro spēles veidotāji.
Vairāk par to, kas ir cilpošana un kā tā notiek, uzzināms www.cilpo.lv. Spēlē var piedalīties gan individuāli, gan savas mājsaimniecības ietvaros – veidojot komandu.
Spēlē – pastaigā dalībnieki ik pēc simts noietiem metriem saņem kārtējo jautājumu – uzdevumu. Nenokavējiet – šī spēle būs aktīva tikai līdz 28. martam. Neesiet arī slinki un apmeklējiet citu novadu tūrisma lapas, kur atradīsiet daudzas lieliskas idejas brīvdienu ceļojumiem pa Latviju.
Jūrtaka – arī bez lietotnēm
Ja nu dažādas lietotnes telefonā liekas apgrūtinošas, iespēju tāpat vien pastaigāties dabā netrūkst. Šobrīd viens no labākajiem variantiem ir Eiropas garās distances pārgājienu maršruta (E9) Jūrtakas izmantošana, ejot gar Baltijas jūras un Rīgas līča piekrasti, kur joprojām redzami bargā sala laikā radušies ledus krāvumi.
Maršruts sadalīts aptuveni 20 kilometru garos posmos, un katrs var izvēlēties sev tīkamāko vietu, kur pasoļot gar jūru vai kāpās.
Kopējais Jūrtakas garums no Igaunijas ziemeļiem līdz Lietuvas dienvidiem ir 1420 km, bet Latvijas teritorijā – 581 km (ap 30 dienas), interesantākās vietas – Slīteres nacionālais parks, Ķemeru nacionālais parks un Jūrmala, arī Kaltenes akmeņainā jūrmala un stāvkrasti atklātās Baltijas jūras posmā.
Šogad īpaša uzmanība veltīta Staldzenes stāvkrastam Kurzemē – sešus kilometrus garam jūras krasta posmam uz ziemeļiem no Ventspils, ko Latvijas ģeologi izvēlējušies par 2021. gada ģeovietu. Te zem krasta kāpu smilts slāņiem ir redzams ledus laikmetā nogulsnētais pelēkzilganais, akmeņainais smilšmāla (morēnas) slānis un ledusezera sarkanbrūnie māli, kā arī pēcledus laikmeta savdabīgie nogulumi. Kāpt un citādi bojāt šo skaisto vietu gan ir kategoriski aizliegts, taču droši varat dalīties ar fotogrāfijām sociālajos tīklos.
Pastaigājoties gar jūru, nevajadzētu barot ūdensputnus, jo īpaši gulbjus, kas pirmajā mirklī varbūt liekas novārguši un izbadējušies.
Labi domātie maizes mīkstuma kumosi viņiem var izrādīties liktenīgi.
Tāpat nebūtu prātīgi aiztikt roņu mazuļus, kas martā un aprīlī var būt sastopami liedagā, kur viņi atpūšas. Pārsvarā tie ir dzimuši Igaunijas piekrastes salās un tās ieskaujošajos ledus laukos, no kurienes atkļuvuši līdz Rīgas līča piekrastei ar dreifējošiem ledus gabaliem. Ieraugot krastā pūkainos, mīlīgos ronēnus, visgudrāk tiem netuvoties un pastaigu laikā turēt suņus pavadā, jo iepriekš lielākoties tieši suņi radījuši roņiem nāvējošus ievainojumus.
Ja nu tomēr satiekat ievainotu vai nepārprotami slimu roni, nekādā gadījumā paši neuzsāciet glābšanas darbus – tas var būt bīstami abām pusēm. Tad lūgums zvanīt Dabas aizsardzības pārvaldes darbiniekiem pa tālruni: 28385025 (Kurzeme), 26424972 (Pierīga) un 26329412 (Vidzeme).
