Eirogrupas prezidents Paskals Donahjū
Eirogrupas prezidents Paskals Donahjū
Publicitātes foto

Paskals Donahjū: Eirozonas politikas nozīme reakcijā uz Covid-19 0

Paskals Donahjū, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Lasīt citas ziņas

Kad Ķīna 2019. gada decembra beigās Pasaules veselības organizāciju informēja par vairākiem “gripai līdzīgiem” gadījumiem, mēs vēl nenojautām, ka nākamo trīs mēnešu laikā par pandēmijas epicentru kļūs Eiropa. Neviens neparedzēja, ka šai slimībai būs tik postoša ietekme uz mūsu iedzīvotājiem. Tā mūs ir skārusi visās jomās – gan mūsu savstarpējās attiecībās, gan darba jomā, gan mūsu nākotnes redzējumā.

Man kā Eirogrupas (organizācija, kas pārstāv valstis, kam ir kopīga valūta – eiro) priekšsēdētājam bija iespēja no pirmsākumiem sekot ekonomikas politikas reakcijai uz šo krīzi gan valstu, gan Eiropas līmenī. Pirmkārt, valstu valdības reaģēja ātri.

CITI ŠOBRĪD LASA

Galvenais bija izmantot mūsu nodokļu un sociālās aizsardzības sistēmas, lai reaģētu ātri un efektīvi. Lēmums uz laiku apturēt fiskālo noteikumu piemērošanu bija nepārprotams signāls, ka šī krīze un mūsu reakcija uz to būs citāda. Tas arī ļāva valdībām veikt virkni ārkārtas atbalsta pasākumu – gan pēc to apjoma, gan pēc būtības –, lai aizsargātu nodarbinātību un ienākumus.

Šīs darbības bija ārkārtīgi svarīgas, lai mazinātu ierobežošanas pasākumu ekonomisko ietekmi uz mūsu tautsaimniecībām. ES iestādes arī kopīgi iesaistījās vairākos bezprecedenta atbalsta pasākumos saistībā ar šo bezprecedenta krīzi. Eiropas Centrālā banka visu gadu ir proaktīvi darbojusies ar atbalstošiem politikas pasākumiem. Pateicoties tiem, ikviens visā ES, kam tas ir vajadzīgs, var aizņemties lētāk. Lai palīdzētu kopienām un uzņēmumiem reaģēt uz šo krīzi, ir ļoti svarīgi apvienot rīcībpolitiku un valdības rīcību ekonomiku atbalstam.

Aprīlī Eirogrupa kopā ar dalībvalstīm, kas nav eirozonas dalībnieces, panāca vienošanos par trim būtiskiem drošības tīkliem 540 miljardu eiro vērtībā; tie visi tagad pilnībā darbojas. Ar SURE programmu tiek nodrošināti līdzekļi, lai palīdzētu valstīm segt algu subsīdiju shēmas, tādējādi palīdzot cilvēkiem saglabāt darbu.

Eiropas Investīciju bankai ir lielākas pilnvaras izsniegt aizdevumus uzņēmumiem, īpaši MVU, kurus skārusi Covid-19 pandēmija. Turklāt valdībām ir pieejama jauna beznosacījumu piesardzības kredītlīnija no Eiropas Stabilizācijas mehānisma.

Papildus tam ES vadītāji jūlijā vienojās par 750 miljardu eiro vērtu Atveseļošanas fondu, lai, izmantojot dotāciju un aizdevumu kombināciju, atbalstītu pandēmijas visvairāk skartos reģionus un nozares. Šis plāns ir ES atveseļošanas stratēģijas pamatā. Finanšu ministri tagad ir vienojušies par to, kā mēs turpmāk reaģēsim uz banku problēmām.

Raugoties uz 2021. gadu, mums jāpatur prātā – kaut arī vakcīnas būs pieejamas, pats vakcinācijas process prasīs laiku. Budžeta politikai gada gaitā būs jābūt atbalstošai un elastīgai, veselības situācijai mainoties. Kad pienāks īstais brīdis, mums būs jāsamazina aizņemšanās. Mēs varējām reaģēt uz šo krīzi, jo eirozonai ir pietiekama kredītspēja. Valstu finanses bija labā stāvoklī.

Reklāma
Reklāma

Kaut arī 2020. gads neapšaubāmi ir bijis ārkārtīgi grūts un mēs to nekad neaizmirsīsim, tas vismaz ir skaidrāk parādījis, ko Eiropa var paveikt, sastopoties ar krīzi. Atbildes pasākumi visādā ziņā ir bijuši nepieredzēti. Esmu pārliecināts – ja Eiropas Savienība nebūtu pastāvējusi pirms šīs krīzes, mēs tagad būtu sākuši to lēnām veidot. Kopīga rīcība ir visefektīvākā un visiedarbīgākā. Ir svarīgi, lai būtu vienots mērķis, kam pamatā ir solidaritāte. Tas nekad nav viegli. Jā – sarunas, diskusijas ir intensīvas un sarežģītas. Bet tas ir tikai tāpēc, ka šie lēmumi ir tik svarīgi.

Bet es zinu, ka miljoniem eiropiešu tagad ir bez darba, un es esmu nobažījies par viņu nākotni un veselību. Vēl nav ne īstais brīdis, ne iemesls pašapmierinātībai. Tomēr ir jāatzīst atbildes pasākumu mērogs un jāuzsver, ka nākamajā gadā būs vajadzīga tieši tāda pati koordinēšana un apņēmība. Esmu pārliecināts, ka Eiropa atkal varēs stāties pretī šim izaicinājumam un ka mēs šo darbu pabeigsim kopā. Atgriežoties pie tā, ko teicu sākumā, – tagad es varu iedomāties, ka 2021. gads būs daudz labāks par iepriekšējo.

* Eirogrupas prezidents

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.