Eirozonas finanšu problēmas atbalsojas arī ASV un Japānā 0
Vakar Grieķijā darbu sāka pagaidu valdība, kurai jāsagatavo 17. jūnijā paredzētās parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Tiesa, tas nemazina politisko nestabilitāti un spriedzi, kas valda ne tikai Grieķijā, bet arī Eiropas Savienībā. Pastāvot bažām, ka grieķi vēlēšanās atbalstīs politiskos spēkus, kas iestājas pret taupības pasākumiem, neskaidrs kļūst arī eiro liktenis.
Modelē pastardienas scenāriju
Neskaidrība ap Grieķiju arī citām valstīm likusi domāt par nākotnes scenārijiem, tostarp sliktākajiem. Britānijas centrālās bankas vadītājs Mērvins Kings drūmi secinājis, ka “Eiropa sevi ārda”, bet britu premjerministrs Deivids Kemerons, Mančestrā uzrunājot britu uzņēmējus, norādījis, ka ES atrodas krustcelēs. “Tai vai nu jātiek galā ar problēmām, vai jāapsver iespējama izjukšana,” atzina Kemerons. Arī Japāna un ASV satraukušās par eirozonas turpmāko likteni. “Runa nav tikai par Eiropu. Pastāv iespēja, ka krīze izplešas arī globālajā ekonomikā,” uzvēris Japānas premjerministrs Jošihiko Noda, skaidrojot, ka eirozonas likstas rada lielus draudus arī Japānas ekonomikai. Savukārt Savienoto Valstu prezidents Baraks Obama pieaugošās problēmas ap eirozonas likteni nodēvēja par “pretvēju”, kas varētu apdraudēt jau tā trauslo ASV ekonomikas atkopšanos.
Eirozonas “pastardienas scenāriju” izveidojusi raidsabiedrība CNN. Tās finanšu apskatnieki norāda, ka Grieķijas izstāšanās no eirozonas radītu aizdevējiem lielas bažas par citu ekonomisko problēmu nomocīto valstu iespējām atdot parādus.
“Portugālē, Īrijā un Spānijā cilvēki arī izbītos un savus ietaupījumus izņemtu no šo valstu bankām un noglabātu citās valstīs. Vājākās bankas izputētu. Apdraudētas tiktu arī lielā astoņnieka valstis Itālija un Francija,” rakstīts raidsabiedrības interneta vietnē. “Šādā situācijā eiro glābšana prasītu lielu Eiropas Centrālās bankas iejaukšanos, kā arī palīdzību no Vācijas un stabilajām Ziemeļeiropas valstīm. Varētu tikt apsvērta arī iespēja lielo parādu nastu sadalīt uz visām eirozonas dalībniecēm vai devalvēt eiro.” Raidsabiedrība secina, ka Eiropas valstu līderiem jāizdara izšķirīgie un pareizie lēmumi, pretējā gadījumā “pastardienas scenārijs ir neizbēgams un domino kauliņi var sākt krist ļoti strauji”. “Eirozonas sabrukums globālajā finanšu pasaulē radītu satricinājumus, ar kuriem salīdzinājumā 2008. gadā bankrotējušās finanšu iestādes “Lehman Brothers” aizsāktā ekonomiskā krīze izskatītos kā nelielas trīsas,” secina CNN.
Satraucas arī Spānija
Visticamāk, Grieķijas turpmākais liktenis eirozonā izšķirsies jūnijā gaidāmajās parlamenta ārkārtas vēlēšanās. Kreisās un galēji labējās politiskās partijas solījušas atteikties no starptautisko aizdevēju prasīto taupības pasākumu ieviešanas. Tieši “Radikāli kreisajai apvienībai” tiek prognozēta uzvara vēlēšanās. Ja tā notiks, Grieķijai nāksies pamest eirozonu. Pat citkārt savos izteikumos atturīgais Eiropas Komisijas prezidents Žozē Barozu sarunā ar Itālijas televīzijas kanālu “Tg24” paziņojis: “Ja kluba biedrs neciena klubā pieņemtos noteikumus, tam klubā labāk vairs neuzkavēties.”
Savukārt Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible uzsvēris, ka par grieķu atteikšanos no bloka vienotās valūtas pārējām eirozonas valstīm būs jāmaksā ļoti augsta cena. Un pirmā, kam par to var nākties pārliecināties, visticamāk, būs Spānija.
Tās premjerministrs Mariano Rahojs citu Eiropas valstu līderus lūdzis nekavējoties “aizsargāt eiro projektu”, norādot, ka Grieķijas dēļ arī Spānijai kļuvis ļoti dārgi starptautiskajos tirgos saņemt nepieciešamos aizdevumus, jo aizdevēju uzticība eirozonas valstīm nokritusi ļoti zemu. “Aizņemšanās izmaksas ir milzīgas. Pastāv liels risks, ka mēs vairs nespēsim aizņemties vai arī mums tas būs jādara par astronomiskiem procentiem,” Spānijas televīzijai atzinis premjers, skaidrojot, ka Eiropas līderiem būtu jādara viss, lai eirozona atgūtu ieguldītāju uzticību. Tikmēr par 20 procentiem kritusi pagājušajā nedēļā Spānijas nacionalizētās bankas “Bankia” akciju vērtība. Tam par iemeslu ir tas, ka pēdējās dienās bankas klienti no saviem kontiem izņēmuši vairāk nekā vienu miljardu eiro.
