Eirozonas finanšu ministri vienojas izveidot banku uzraudzības mehānismu 0
Sākot ar 2014. gada martu, aptuveni divsimt Eiropas Savienības lielāko banku tiks pakļautas stingrai uzraudzības sistēmai, kuras mērķis ir parādsaistību krīzes savaldīšana, bloka finanšu situācijas stabilizēšana un uzticības atjaunošana kredītiestādēm – par to pēc vairākus mēnešus ilgušām diskusijām vakar vienojās eirozonas septiņpadsmit valstu finanšu ministri.
ECB – galvenais regulators
Ņemot vērā to, ka bankām jāuzņemas lauvas tiesa atbildības par pašreizējās finanšu krīzes izraisīšanu, to uzraudzības sistēmu Briseles amatpersonas vairākkārt nodēvējušas par uzdevumu numur viens, lai nepieļautu līdzīgas ekonomiskās likstas nākotnē. Par vēsturisku nodēvētā vienošanās nozīmēs to, ka tiks novērsta situācija, kad kredītiestāžu glābšanai valstīm jātērē ievērojama budžeta nauda. Turpmāk eirozonas bankas, kuru aktīvi pārsniegs 30 miljardus eiro, kopīgi ar nacionāliem regulatoriem pārraudzīs Eiropas Centrālā banka (ECB), ne vairs nacionālās valdības. ECB būs pilnvaras slēgt bankas, kas neievēro kopīgos noteikumus. Tāpat saskaņā ar panākto vienošanos tai būs tiesības iejaukties arī mazāku kredītiestāžu darbībās, tiklīdz parādīsies pirmās aizdomas par iespējamām nepatikšanām. Vienošanās bruģē ceļu arī tam, ka eirozonas bankām būs jāveic ikgadējas iemaksas kopīgā fondā, kurā uzkrātos līdzekļus nepieciešamības gadījumā izmantos kādas kredītiestādes glābšanai, tādējādi samazinot nodokļu maksātāju naudas izmantošanu banku glābšanai. Ja ar šā fonda naudu nepietiks, vajadzības gadījumā nepieciešamos līdzekļus nodrošinās visas eirozonas valstis kopīgi no saviem nacionālajiem budžetiem, teikts eirozonas finanšu ministru izstrādātajā dokumentā, kas gan vēl jāapstiprina pārējo ES dalībvalstu līderiem.
Šāds mehānisms stāsies spēkā gan tikai pēc nedaudz vairāk kā gada. Līdz tam darbosies vienotās uzraudzības mehānisms (SSM), kura ieviešanai nav nepieciešamas izmaiņas ES līgumos un kas ļaus nesen ieviestajam Eiropas stabilitātes mehānismam tieši rekapitalizēt grūtībās nonākušās bankas, neapgrūtinot eirozonas valstu valdības ar papildu parādiem.
ES iekšējā tirgus komisārs Mišels Barnjē pēc garajām sarunām skaidroja, ka SSM ir tikai pirmais posms pilnīgas banku uzraudzības sistēmas izveidē. Saskaņā ar viņa teikto nākamā gada laikā notiks smags darbs pie virknes likumu, lai 2014. gada pavasarī vienotā banku savienība varētu sākt pilnvērtīgu darbu.
Durvis paliek atvērtas visiem
Vienošanās par banku uzraudzības sistēmu tika panākta agrā ceturtdienas rītā, kad Eiropas amatpersonas karstās debatēs bija aizvadījušas četrpadsmit stundas, informē raidsabiedrība BBC. No sanāksmju telpas saieta dalībnieki iznāca apmierināti, jo, kā paši apgalvo, ir likts pamats plašākas ekonomiskās apvienības izveidei. “Gabalu pa gabalam, ķieģeli pa ķieģelim mēs uzcelsim banku savienību,” pēc panāktās vienošanās prātoja Barnjē.
“Vienošanās par banku uzraudzību ir izšķirošs pirmais solis pretī plašākas banku apvienības izveidei, kas ļaus cīnīties ar grūtībās nonākušajām kredītiestādēm, kas pēdējos gados nogremdējušas vairāku valstu, piemēram, Spānijas un Īrijas, ekonomikas,” skaidro britu laikraksts “The Daily Telegraph”, norādot, ka viens no nākamajiem soļiem – jāizstrādā precīzs mehānisms, kā slēgt sliktās bankas tā, lai tās nebūtu jāglābj nacionālajām valdībām.
