Eirozona paplašinās: Horvātijai – zaļā gaisma un latviešu tūristiem ērtāki norēķini viesojoties 2
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
12. jūlijā Eiropas Padome pieņēma vairākus likumprojektus, kas ļauj Horvātijai, Eiropas Savienības loceklei kopš 2013. gada, nākamā gada 1. janvārī pievienoties to valstu grupai, kas kā naudas vienību izmanto eiro. Bija jau arī laiks, jo Horvātijas pievienošanās būs pirmā eirozonas paplašināšanās kopš 2015. gada, kad pievienojās Lietuva, proti, jau gandrīz septiņus gadus neviens nav vēlējies vai arī nav spējis izpildīt kritērijus, kurus eirozona prasa no saviem biedriem.
Jāatgādina, ka no pašreizējām 27 Eiropas Savienības valstīm 20 izmanto eiro, bet septiņas – Bulgārija, Čehija, Dānija, Ungārija, Polija, Rumānija un Zviedrija – turpina izmantot nacionālās valūtas. Divas no minētajām septiņām – Bulgārija un Rumānija – gan paudušas vēlmi tuvākajos gados pievienoties eirozonai.
Lai panāktu šo EP lēmumu pieņemšanu, Horvātijai jau vairākus gadus ir bijis jāizpilda cenu un valūtas maiņas kursa stabilitātes kritēriji, jāievēro atbildīga finanšu politika un jānotur mērenas ilgtermiņa procentu likmes. Turbulentajos ekonomikas apstākļos, ko pēdējos gados noteikusi Covid-19 pandēmija un naudas liešana ekonomikā spaiņiem, kas pēdējā pusgadā rezultējusies ar milzīgu inflācijas lēcienu, kuram vēl krietni plecu pielicis arī Krievijas iebrukums Ukrainā, tas nav bijis viegls uzdevums.
Abpusēji izdevīgi
Horvātijas iestāšanās eirozonā ir abpusēji izdevīgs pasākums. Eiropas Savienībai tas ir apliecinājums, ka eiro kā valūta joprojām ir starptautiski pievilcīga.
Kā minētajā pasākumā izteicās Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis: “Horvātijas pievienošanās apliecina, ka eiro joprojām ir pievilcīga, izturīga un sekmīga globālā valūta, kā arī vienotības un ES spēka simbols. Īpaši nozīmīgi tas ir laikā, kad Krievijas agresija pret Ukrainu turpina sūtīt šoka viļņus visai pasaulei.” Situācijā, kad eiro noslīdējis līdz 20 gadu periodā zemākajam kursam pret ASV dolāru, jebkuri lojalitātes apliecinājumi eiro tiek augstu vērtēti, un šis signāls nāk īstajā brīdī.
Savukārt Horvātijas finanšu ministrs Zdravko Maričs raksturoja Eiropas Padomes lēmumu par zaļo gaismu Horvātijai kā “vēsturisku dienu”. Un kā nu ne – četru miljonu iedzīvotāju lielā Horvātijas ekonomika (22. lielākā ES, 55 reizes mazāka nekā Vācijas ekonomika), kuras iekšzemes kopprodukts uz iedzīvotāju pērn bija 13 400 eiro, vairāk nekā jebkura cita Eiropas Savienība valsts ir atkarīga no ārvalstu tūrisma.
Tā kā vairums tūristu ierodas no valstīm, kas izmanto eiro. Tūristiem vairs nebūs jānodarbojas ar naudas maiņas operācijām, un vieglāk izprotamas kļūs cenas. Tiek rēķināts, ka atteikšanās no valūtas maiņas ārvalstu tūristiem ietaupīs apmēram 1,2 miljardus kunu (160 miljonu eiro) gadā, taču tiek visai pamatoti cerēts, ka šādos apstākļos tūristi arī sāks tērēt vairāk.
Eiro samazinās arī finanšu riskus – vairums depozītu Horvātijas bankās ir nominēti eiro, tas pats attiecas arī uz valsts parādu – divas trešdaļas 74 miljardus eiro (520 miljardus kunu) lielā parāda ir nominēta eiro. Tāpat pievienošanās eirozonai varētu samazināt procentu likmes, uzlabot kredītu reitingus, padarīt Horvātiju pievilcīgāku investoru acīs.
Visbeidzot – pievienošanās eirozonai pavērs ceļu uz pievienošanos Šengenas zonai, ļaujot Horvātijas pilsoņiem vieglāk ceļot pa Eiropu.
Skeptiķu balsis
Lai gan visas nozīmīgākās Horvātijas politiskās partijas atbalsta pievienošanos eirozonai, dažas kritiķu balsis tomēr ir ieskanējušās.
Lai arī pievienošanās eiro neko īpaši nemainīs Horvātijas monetārajā politikā, jo kunas maiņas kurss ir cieši piesaistīts eiro kursam (1 eiro – 7,53 kunas) un vēl pirms tam bija cieši piesaistīts vācu markai, tomēr pievienošanās eirozonai laupīs horvātu bankām jau minētos 1,2 miljardus kunu jeb apmēram 160 miljonus eiro gadskārtējo ieņēmumu par valūtas maiņu.
Turklāt pats eiro ieviešanas process banku sistēmai varētu izmaksāt 80–100 miljonus eiro vienreizēju izmaksu, kas saistītas ar banku informācijas sistēmu pārkārtošanu un bankomātu sistēmas pielāgošanu cita izmēra un izskata banknotēm.
Turklāt, lai gan Horvātijas politiskā un ekonomiskā elite vērtē pievienošanos eirozonai kā panākumu, tās pilsoņus uztrauc, ka pievienošanās eiro pašreizējo divciparu inflāciju var vēl palielināt. (Maijā piedzīvotie 10,8% ir augstākais rādītājs pēdējo 14 gadu laikā.) “Radio mūs visu laiku mierina, ka ar cenām viss būs kārtībā, bet es tam neticu,” presē izteikusies Zagrebas iedzīvotāja Visņa Gačiča.
“Man ir draudzene Slovēnijā, kad tur ieviesa eiro, cenas pacēlās vai debesīs.” Grūti noliegt, ka pamats šādām bažām ir, jo valūtas maiņas situācijā veikalniekiem ir tendence apaļot cenas uz augšu, nevis uz leju.
Vienpadsmit Eiropas valstu 1999. gadā radītā eirovalūta ir izturējusi astoņus eirozonas paplašināšanās ciklus, sākot ar Grieķiju 2001. gadā. Baltijas valstis šai valūtai pievienojās starp 2011. un 2015. gadu – tieši laikā, kad finanšu krīze Grieķijā radīja līdz šim lielākos draudus eirozonas turpmākajai pastāvēšanai.
Toreizējie Eiropas Centrālās bankas ārkārtas aizdevumi piecām krīzes visvairāk skartajām valstīm un apliecinājumi, ka tā darīs visu, lai glābtu eirovalūtu, nospēlēja lielu lomu valstu ticības veicināšanai kopīgajai valūtai, un valūtas savienība finanšu vētras rezultātā kļuva stiprāka. Horvātijas pievienošanās vēl vairāk apliecina, ka vienotā valūta ir Eiropas Savienības nozīmīgākais līdzeklis šīs pasaules daļas apvienošanai un integrācijai.
Viedokļi
Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda: “Eirozona ir brīnišķīgs klubs, kurā būt par biedru, taču atrašanās tajā prasa uzticēšanos, apņēmību, cieņu pret noteikumiem. Es zinu, ka Horvātija ir paudusi apņēmību to visu ievērot. Kopā mēs būsim stiprāki.”
Eiropas politikas studiju centra goda direktors Daniels Gross: “Ekonomiski Horvātijas pievienošanās eirozonai nenozīmē gandrīz neko, jo Horvātija ir ļoti neliels eirozonas ekonomikas papildinājums. Taču politiski tas ir daudz nozīmīgāks solis, jo demonstrē, ka eiro joprojām ir pievilcīgs. Tas demonstrē, ka valstis joprojām vēlas pievienoties eirozonai, lai gan noteikumi kļuvuši stingrāki un ierobežojumi lielāki, nekā tie bija agrāk.”
Horvātijas Nacionālās bankas prezidents Boriss Vujčičs: “Es bieži mēdzu citēt Boba Dilana dziesmu, kurā teikts: “Ja jums nekā nav, tad jūs arī neko nevarat zaudēt.” Ja jums nav neatkarīgas monetārās politikas, tad ko gan jūs varat zaudēt, pievienojoties monetārajai savienībai?”
