Eirozona izvirza Grieķijai trīs prasības aizdevuma saņemšanai 0
Eirozonas finanšu ministri izvirzīja Grieķijai trīs prasības, kas Atēnām jāizpilda, lai grūtībās nonākušajai tautsaimniecībai tiktu piešķirta otrā aizdevuma programma.
“Neraugoties uz pēdējās dienās panākto nozīmīgo progresu, mums nav visu nepieciešamo elementu, lai šodien pieņemtu lēmumu,” pēc Briselē aizvadītās sanāksmes paziņoja eirozonas finanšu ministru padomes jeb tā dēvētās Eirogrupas vadītājs Žans Klods Junkers. Lai Grieķija varētu saņemt 130 miljardu eiro (91,3 miljardu latu) lielo aizdevumu, kas nepieciešams valsts maksātnespējas novēršanai, tai nepilnas nedēļas laikā ir jāizpilda trīs eirozonas izvirzītās prasības.
Pirmkārt, Grieķijas parlamentam svētdien jāapstiprina valdošās koalīcijas vienošanās par taupības pasākumiem, kas tika panākta vien dažas stundas pirms eirozonas finanšu ministru tikšanās. Otrkārt, Grieķijai līdz nākamajai trešdienai jārod veids, kā šogad ietaupīt vēl papildus 325 miljonus eiro no budžeta līdzekļiem. “Treškārt, mums būs nepieciešami stingri politiskie apliecinājumi no koalīcijas partiju vadības attiecībā uz taupības programmas ieviešanu,” pēc sešu stundu ilgās ministru sanāksmes skaidroja Junkers, uzsverot, ka šīm prasībām jābūt izpildītām, lai varētu lemt par aizdevuma piešķiršanu. “Visi šie pasākumi ir svarīgi, lai nodrošinātu veiksmīgu programmas ieviešanu arī pēc gaidāmajām Grieķijas parlamenta vēlēšanām.”
Tikmēr ekonomikas un monetāro lietu komisārs Oli Rēns atklāja, ka eirozonas valstis šobrīd “nopietni izvērtē” iespēju izveidot Grieķijai jaunu kontu, kas bloķētu daļu no valsts ienākumiem, lai nodrošinātu starptautisko aizdevumu atmaksu. Nākamā eirozonas finanšu ministru sanāksme plānota trešdien, ja līdz tam laikam Grieķija būs izpildījusi izvirzītās prasības.
Komentējot savu eirozonas kolēģu lēmumu, Grieķijas finanšu ministrs Evangels Venizels atzina, ka Grieķija šobrīd atrodas dilemmas priekšā – palikt eirozonā vai pamest to. “Līdz nākamajai Eiropgrupas sanāksmei, kas, visticamāk, notiks trešdien, mūsu valstij, mūsu ļaudīm būtu jādomā un jāizdara galīgā stratēģiskā izvēle,” brīdināja ministrs. “Ja mēs redzam mūsu valsts nākotni Eiropā, mums būtu jādara viss, lai aizdevuma programma tiktu apstiprināta.”
Tikmēr Grieķijas valdība jau mudinājusi partijas atbalstīt jaunos taupības pasākumos, uzsverot, ka Briseles sanāksme apliecina – mērķis vēl nebūt nav sasniegts. “Pirmais solis ir parlamenta apstiprinājums, apliecinot politisko partiju apņēmību sasniegt jaunās ekonomikas programmas mērķus. Pienācis laiks mums uzņemties atbildību. Mums ir vajadzīga rīcība, nevis vārdi,” teikts valdības izplatītajā paziņojumā. Venizels apstiprināja, ka Atēnām izdevies panākt vienošanos par privāto kreditoru īpašumā esošo parādsaistību norakstīšanu 70 procentu apmērā. “Vienošanās projekts par privātā sektora iesaistīšanu Grieķijas parāda nastas samazināšanā ir praktiski pabeigts, un tas kopā ar pārējiem pasākumiem oficiāli tiks apstiprināts, domājams, nākamajā nedēļā,” savukārt skaidroja Rēns.
Grieķijai starptautisko aizdevumu nepieciešams saņemt līdz 20. martam, kad tai obligāciju maksājumos nepieciešami 14,5 miljardi eiro. Starptautisko kreditoru pieprasītie taupības pasākumi Grieķijas sabiedrībā ir ārkārtīgi nepopulāri, un arodbiedrības ceturtdien un piektdien rīko ģenerālstreiku, kas ir jau otrais vispārējais streiks šonedēļ.
